Atveseļošanas plāns Latvijai
Atbilstoši Eiropas Komisijas ziemas ekonomikas prognozei Latvijā šogad sagaidāma minimāla izaugsme 0,1% apmērā, Igaunijā – 0,1%, bet Lietuvā 0,3%. Paredzams, ka inflācija šogad pakāpeniski samazināsies, tomēr joprojām būs samērā augsta – Latvijā 7,9%, Igaunijā 6,2%, bet Lietuvā 8,7%. ES vidējā inflācija tiek prognozēta 6,4% apmērā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Šādā makroekonomiskā kontekstā, ņemot vērā arī procentu likmju pieaugumu, ir svarīgi pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, lai nekurinātu inflāciju un maksimāli izmantot pieejamo ES finansējumu investīciju veicināšanai. Vienlaikus jāturpina darbs pie enerģētiskās drošības Baltijas valstīs, nodrošinot alternatīvus gāzes piegādes avotus un straujāk palielinot atjaunojamās enerģijas īpatsvaru.”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna “NextGenerationEU” ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka “NextGenerationEU” spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.”
EK apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu 1,8 miljardu eiro apmērā
Latvijas atveseļošanas plāna apstiprināšana
2021. gada 13. jūlijā, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā.
Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Savienības Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Atveseļošanas fonda plānā ietvertie pasākumi veicinās ekonomikas zaļo un digitālo pāreju, ieviešot strukturālās reformas un risinot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. Plānā likts uzsvars uz prasmju attīstību, piemēram, saistībā ar augstākās izglītības reformām, attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un attīstībā un digitālajām prasmēm, kas ir nozīmīgas nākotnes ekonomikas attīstībai. Latvija digitālo prasmju pilnveidošanai ir paredzējusi 95 miljonus eiro, lai līdz 2026. gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.
Konteksts
2020. gada decembrī visu Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija vienojās par atveseļošanas plānu, lai palīdzētu novērst COVID-19 pandēmijas radīto ekonomisko un sociālo kaitējumu.
ES ilgtermiņa budžets kopā ar iniciatīvu Next Generation EU, kopumā 2,018 triljonu eiro apmērā, palīdzēs atjaunot Eiropu pēc Covid-19, lai Eiropa būtu zaļāka, digitālāka un noturīgāka.
Kas ir Eiropas atveseļošanas plāns?
ES ilgtermiņa budžets nodrošina, ka vairāk nekā 50% no atveseļošanas plāna finansējuma tiks atvēlēts modernizācijai, veicinot pētniecību un inovāciju, taisnīgu klimata un digitālo pāreju, kā arī atbalstot ekonomikas un sabiedrības noturību.
Eiropas atveseļošanas plāns īstenos arī Eiropas zaļā kursa mērķus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un aizsargātu biodaudzveidību.
Next Generation EU nodrošinās papildu 806,9 miljonus eiro, no kuriem 723,8 miljardi eiro (šī brīža cenās) tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu un dotāciju veidā, lai atbalstītu ES valstu veiktās reformas un ieguldījumus. Eiropas Komisija ir izvedojusi Tehniskā atbalsta instrumentu, kas ļauj palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un ieviest izaugsmi veicinošas un iekļaujošas reformas. Uzziniet vairāk par Tehniskā atbalsta instrumentu un atbalstītajiem reformu projektiem.
ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvars ir tā saucamais Eiropas semestris. Tas ir cieši saistīts ar atveseļošanas un noturības mehānismu, un nodrošina, ka strukturālās reformas ir katras valsts atveseļošanas neatņemama sastāvdaļa.
Lai piekļūtu atveseļošanas un noturības fondiem, ES dalībvalstis iesniedz savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuros vismaz 37% izdevumu ir veltīti klimata un vides mērķu sasniegšanai un 20% – digitalizācijas attīstībai un reformām. plāni jāīsteno līdz 2026. gadam.
Uzziniet, kādas iespējas Latvijai sniedz ES budžets un kā tas tiek veidots.
Ik gadu ES atbalsta vairāk nekā 200 000 uzņēmumus un uzņēmējus, informāciju par to atradīsiet sadaļā Finansējums un granti.
Vairāk par Eiropas atveseļošanas plānu
Jautājumi un atbildes par vienošanos par 1,8 triljonu eiro paketi
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības mehānisms: fakti un skaitļi
2021. gada Eiropas pusgads - cikls ārkārtas apstākļos
ES 2021. –2027. gada ilgtermiņa budžets un Next Generation EU
Saistītās ziņas
Global Gateway: uzaicinājums iesniegt pieteikumus dalībai darījumdarbības padomdevēju grupā
Eiropas Komisija šodien izsludināja uzaicinājumu iesniegt pieteikumus Global Gateway darījumdarbības padomdevēju grupas 60 locekļu iecelšanai.
Ar ES Atveseļošanas fonda finansējuma ieguldījumu pilnveidos kultūras nozares e-pakalpojumus un digitālo vidi
Lai pilnveidotu kultūras mantojuma nozares informācijas sistēmas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pārvaldību, valdības sēdē apstiprināts projekts "IKT vienota pārvaldība un digitālie risinājumi kultūras nozares institūcijām”.
Ar Eiropas Savienības atbalstu RAKUS būvēs jaunu infekciju slimību un plaušu veselības korpusu
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, sākts projekts "SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" infekciju slimību un plaušu veselības korpusa būvniecība".