Iepazīstieties ar Atveseļošanas fonda projektiem Latvijā!
1.–12. klašu skolēni visā Latvijā ir saņēmuši 35 792 jaunus klēpjdatorus, kas mācību procesu padara modernāku, aizraujošāku un ērtāku. Uzzini, kā Jelgavas Valsts ģimnāzija izmanto šo iespēju un kā Atveseļošanas fonda investīcijas maina ikdienu skolās!
Valsts ieņēmumu dienests ar ES atbalstu iegādājies divus lāzera spektrometrus, kas palīdz ātri un droši identificēt nezināmas vielas muitas kontrolē. Uzzini, kā šī tehnoloģija uzlabo drošību Rīgas lidostā un laboratorijās!
SIA Sakret, izmantojot ES Atveseļošanas fonda līdzekļus, izveidojis saules paneļu parku, kas nodrošina gandrīz pusi no rūpnīcai nepieciešamās enerģijas un samazina produkcijas izmaksas. Uzzini, kā šis projekts palīdz uzņēmumam ietaupīt un veicināt videi draudzīgu ražošanu!
Kāds Lielvārdes daudzdzīvokļu nams, pateicoties ES Atveseļošanas fonda atbalstam, ir piedzīvojis apjomīgu renovāciju, kas uzlabojusi gan tā izskatu, gan energoefektivitāti. Iedzīvotāji šo ziemu gaida ar pārliecību, jo enerģijas patēriņš samazināsies uz pusi. Uzzini vairāk par šo projektu!
Liepājas Reģionālajā slimnīcā uzstādīts moderns lineārais paātrinātājs vēža pacientu staru terapijai. Šī iekārta nodrošina saudzīgāku un ātrāku ārstēšanu Kurzemes reģiona onkoloģijas pacientiem, būtiski uzlabojot terapijas kvalitāti un pieejamību. Uzzini vairāk!
Latvijas ekonomikas atveseļošana
Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei ES ekonomikā šogad turpināsies samērā lēna izaugsme, lai gan redzama neliela pozitīva dinamika – šogad izaugsmes temps prognozēts 1% apmērā, bet nākošgad - 1,6%.
Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,7%, pārsniedzot ES vidējo izaugsmes tempu. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 2,0%, bet Igaunija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā šogad tiek prognozēta recesija - 0,5% apmērā.
Samazinoties enerģijas cenām un lejupslīde citās patēriņa cenu kategorijās samazinās arī inflāciju Latvijā līdz 1,6%, kas būs zem ES vidējā inflācijas līmeņa – 2,7%.
Ekonomikas izaugsmi Latvijā veicinās iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums - strauji samazinoties inflācijai un turpinoties algu pieaugumam, palielināsies mājsaimniecību pirktspēja un privātais patēriņš. Papildus stimulu ekonomikai dos ES fondu un ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna ietvaros īstenotās investīcijas.
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir daļa no visaptveroša reaģēšanas pasākumu kopuma, un tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās radītajiem izaicinājumiem un iespējām.
Atveseļošanas un noturības mehānisms stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Tas finansē dalībvalstu reformas un investīcijas laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai finansētu instrumentu NextGenerationEU, Eiropas Komisija ES vārdā aizņemsies līdzekļus kapitāla tirgos.
Lai varētu saņemt atbalstu no mehānisma, dalībvalstīm jāiesniedz Eiropas Komisijai savi atveseļošanas un noturības plāni. Katrā plānā ir izklāstītas reformas un investīcijas, kas jāīsteno līdz 2026. gada beigām, un dalībvalstis var saņemt finansējumu, kas nepārsniedz iepriekš saskaņotu piešķīruma summu.
Šiem plāniem būtu jāsniedz reāli risinājumi Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām, jo īpaši ņemot vērā Padomes pieņemtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Tiem arī būtu jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās un jāuzlabo ekonomikas un sabiedrības noturība.
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir balstīts uz sniegumu. Plānos norādīto saskaņoto reformu un investīciju starpposma mērķu un galīgo mērķrādītāju izpilde nodrošinās piekļuvi regulāriem maksājumiem.
Karte: ANM atbalstītie projekti dalībvalstīs
Otrais gada ziņojums par Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu
Latvijas atveseļošanas plāna apstiprināšana
2021. gada 13. jūlijā, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā.
Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Savienības Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos.
Plāns paredz uzlabojumus vairākās stratēģiski nozīmīgās jomās, tostarp veselības aprūpē, izglītībā, prasmju attīstībā, sociālajā iekļaušanā, pētniecībā un inovācijās, mājokļu pieejamībā, valsts pārvaldē un uzņēmējdarbības vidē. Īpaša uzmanība pievērsta cīņai pret ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Plānā izvirzīti ambiciozi mērķi, kas veicinās zaļo un digitālo pāreju, vienlaikus ieviešot strukturālas reformas un risinot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. Piemēram, būtisks uzsvars tiek likts uz prasmju attīstīšanu, tai skaitā augstākās izglītības reformām un privāto investīciju piesaisti pētniecībā un inovācijās. Digitālo prasmju uzlabošanai paredzēti 95 miljoni eiro, ar mērķi līdz 2026. gadam nodrošināt, ka 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem apgūst vismaz pamatprasmes digitālajā jomā.
Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna “NextGenerationEU” ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka “NextGenerationEU” spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.
Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns
Nacionālā atveseļošanas un noturības tīmekļvietne
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējums:
Paziņojums presei: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas plānu”
Komisijas dienestu darba dokuments: Latvijas atveseļošanas un noturības plāna analīze
Factsheet: Latvia’s recovery and resilience plan
Questions and answers: European Commission endorses Latvia's plan
Maksājumi:
Paziņojums presei: “Eiropas Komisija Latvijai izmaksā priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā”
Latvijai paredzētā pirmā maksājuma sākotnējais novērtējums
Latvija saņem otro Atveseļošanas fonda maksājumu 336 miljonu eiro apmērā
Kas ir Eiropas atveseļošanas plāns?
ES ilgtermiņa budžets nodrošina, ka vairāk nekā 50% no atveseļošanas plāna finansējuma tiks atvēlēts modernizācijai, veicinot pētniecību un inovāciju, taisnīgu klimata un digitālo pāreju, kā arī atbalstot ekonomikas un sabiedrības noturību.
Eiropas atveseļošanas plāns īstenos arī Eiropas zaļā kursa mērķus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un aizsargātu biodaudzveidību.
Next Generation EU nodrošinās papildu 806,9 miljonus eiro, no kuriem 723,8 miljardi eiro (šī brīža cenās) tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu un dotāciju veidā, lai atbalstītu ES valstu veiktās reformas un ieguldījumus. Eiropas Komisija ir izvedojusi Tehniskā atbalsta instrumentu, kas ļauj palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un ieviest izaugsmi veicinošas un iekļaujošas reformas. Uzziniet vairāk par Tehniskā atbalsta instrumentu un atbalstītajiem reformu projektiem.
ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvars ir tā saucamais Eiropas semestris. Tas ir cieši saistīts ar atveseļošanas un noturības mehānismu, un nodrošina, ka strukturālās reformas ir katras valsts atveseļošanas neatņemama sastāvdaļa.
Lai piekļūtu atveseļošanas un noturības fondiem, ES dalībvalstis iesniedz savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuros vismaz 37% izdevumu ir veltīti klimata un vides mērķu sasniegšanai un 20% – digitalizācijas attīstībai un reformām. plāni jāīsteno līdz 2026. gadam.
Uzziniet, kādas iespējas Latvijai sniedz ES budžets un kā tas tiek veidots.
Ik gadu ES atbalsta vairāk nekā 200 000 uzņēmumus un uzņēmējus, informāciju par to atradīsiet sadaļā Finansējums un granti.
Vairāk par Eiropas atveseļošanas plānu
Jautājumi un atbildes par vienošanos par 1,8 triljonu eiro paketi
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības mehānisms: fakti un skaitļi
2021. gada Eiropas pusgads - cikls ārkārtas apstākļos
ES 2021. –2027. gada ilgtermiņa budžets un Next Generation EU
Saistītās ziņas
Pēc ilgstoša stagnācijas perioda ES ekonomikā atkal vērojama mērena izaugsme un vienlaikus turpinās inflācijas līmeņa pazemināšanās process. Eiropas Komisijas rudens prognozē teikts, ka 2024. gadā IKP pieaugums ES būs 0,9 % un eirozonā – 0,8 %.
Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), kas ir ES atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU pamatā, īstenošana paātrinās, veicinot nepārtrauktu reformu un investīciju progresu dalībvalstīs.
Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Revīzijas palātas (ERP) apjomīgo darbu pie šodien publicētā gada pārskata par ES 2023. gada budžetu un pieņem zināšanai Revīzijas palātas vērtīgās atziņas par ES budžeta izpildes pareizību.