Latvijas ekonomikas atveseļošana
Atbilstoši Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozei ES ekonomika šogad pieaugs par 1%. Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 1,4% - nedaudz apsteidzot ES vidējo rādītāju un uzrādot augstāko izaugsmes tempu starp Baltijas valstīm. Tiek prognozēts, ka inflācijas pakāpeniska samazināšanās veicinās privāto patēriņu šī gada otrajā pusē, savukārt aktīvāka ES finansējuma apguve veicinās investīcijas. Salīdzinājumam, Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 0,5%, bet Igaunijā sagaidāma 0,4% recesija.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis: “Lēnās ekonomiskās izaugsmes galvenais cēlonis joprojām ir Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās sekas, tomēr, salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, ekonomiskie rādītāji ir nedaudz uzlabojušies."
Inflācija gan ES kopumā, gan Baltijas valstīs pakāpeniski samazinās, tomēr šogad būs vēl samērā augstā līmenī. Visās trīs Baltijas valstīs inflācija šogad tiek prognozēta 9,2%-9,3% apmērā, krietni virs ES vidējā rādītāja – 6,7%.
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir daļa no visaptveroša reaģēšanas pasākumu kopuma, un tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās radītajiem izaicinājumiem un iespējām.
Atveseļošanas un noturības mehānisms stājās spēkā 2021. gada 19. februārī. Tas finansē dalībvalstu reformas un investīcijas laikposmā no pandēmijas sākuma 2020. gada februārī līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai finansētu instrumentu NextGenerationEU, Eiropas Komisija ES vārdā aizņemsies līdzekļus kapitāla tirgos.
Lai varētu saņemt atbalstu no mehānisma, dalībvalstīm jāiesniedz Eiropas Komisijai savi atveseļošanas un noturības plāni. Katrā plānā ir izklāstītas reformas un investīcijas, kas jāīsteno līdz 2026. gada beigām, un dalībvalstis var saņemt finansējumu, kas nepārsniedz iepriekš saskaņotu piešķīruma summu.
Šiem plāniem būtu jāsniedz reāli risinājumi Eiropas pusgadā konstatētajām problēmām, jo īpaši ņemot vērā Padomes pieņemtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Tiem arī būtu jāveicina zaļā un digitālā pārkārtošanās un jāuzlabo ekonomikas un sabiedrības noturība.
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir balstīts uz sniegumu. Plānos norādīto saskaņoto reformu un investīciju starpposma mērķu un galīgo mērķrādītāju izpilde nodrošinās piekļuvi regulāriem maksājumiem.
Latvijas atveseļošanas plāna apstiprināšana
2021. gada 13. jūlijā, Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN) apstiprināja Latvijas Atveseļošanas plānu, paredzot investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā. Līgumu par finansējuma saņemšanu plānots noslēgt augustā.
Eiropas Komisija atzinusi, ka Latvijas plāns aptver plašu, savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas palīdzēs efektīvi atrisināt daudzas ekonomiskās un sociālās problēmas, kuras Eiropas Savienības Padome bija minējusi Latvijai 2019. un 2020. gada Eiropas pusgadā adresētajos ieteikumos. Plānā paredzēts risināt izaicinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un prasmes, sociālā iekļaušana, pētniecība un inovācija, izmaksu ziņā pieejami mājokļi, valsts pārvalde, uzņēmējdarbības vide, cīņa ar ēnu ekonomiku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Atveseļošanas fonda plānā ietvertie pasākumi veicinās ekonomikas zaļo un digitālo pāreju, ieviešot strukturālās reformas un risinot sociālās un cilvēkkapitāla attīstības jautājumus. Plānā likts uzsvars uz prasmju attīstību, piemēram, saistībā ar augstākās izglītības reformām, attiecībā uz privāto ieguldījumu veicināšanu pētniecībā un attīstībā un digitālajām prasmēm, kas ir nozīmīgas nākotnes ekonomikas attīstībai. Latvija digitālo prasmju pilnveidošanai ir paredzējusi 95 miljonus eiro, lai līdz 2026. gadam 54% iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem šajā jomā būtu ieguvuši vismaz pamatprasmes.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas atveseļošanas un noturības plānu mūsu bezprecedenta atveseļošanas plāna “NextGenerationEU” ietvaros. Lai Latvijā noritētu zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir vajadzīgas investīcijas un reformas. Latvijas plānā ietvertajiem pasākumiem piemīt milzu potenciāls pārveidot valsti un pavērt ceļu zaļai un digitālai nākotnei tās iedzīvotājiem. Man ir lepnums par to, ka “NextGenerationEU” spēs nodrošināt labāku dzīvi Latvijas iedzīvotājiem.”
Nacionālais atveseļošanas un noturības plāns
Nacionālā atveseļošanas un noturības tīmekļvietne
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējums:
Paziņojums presei: “Eiropas Komisija apstiprina Latvijas plānu”
Komisijas dienestu darba dokuments: Latvijas atveseļošanas un noturības plāna analīze
Factsheet: Latvia’s recovery and resilience plan
Questions and answers: European Commission endorses Latvia's plan
Maksājumi:
Paziņojums presei: “Eiropas Komisija Latvijai izmaksā priekšfinansējumu 237 miljonu eiro apmērā”
Kas ir Eiropas atveseļošanas plāns?
ES ilgtermiņa budžets nodrošina, ka vairāk nekā 50% no atveseļošanas plāna finansējuma tiks atvēlēts modernizācijai, veicinot pētniecību un inovāciju, taisnīgu klimata un digitālo pāreju, kā arī atbalstot ekonomikas un sabiedrības noturību.
Eiropas atveseļošanas plāns īstenos arī Eiropas zaļā kursa mērķus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un aizsargātu biodaudzveidību.
Next Generation EU nodrošinās papildu 806,9 miljonus eiro, no kuriem 723,8 miljardi eiro (šī brīža cenās) tiks piešķirti no Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevumu un dotāciju veidā, lai atbalstītu ES valstu veiktās reformas un ieguldījumus. Eiropas Komisija ir izvedojusi Tehniskā atbalsta instrumentu, kas ļauj palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un ieviest izaugsmi veicinošas un iekļaujošas reformas. Uzziniet vairāk par Tehniskā atbalsta instrumentu un atbalstītajiem reformu projektiem.
ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvars ir tā saucamais Eiropas semestris. Tas ir cieši saistīts ar atveseļošanas un noturības mehānismu, un nodrošina, ka strukturālās reformas ir katras valsts atveseļošanas neatņemama sastāvdaļa.
Lai piekļūtu atveseļošanas un noturības fondiem, ES dalībvalstis iesniedz savus nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kuros vismaz 37% izdevumu ir veltīti klimata un vides mērķu sasniegšanai un 20% – digitalizācijas attīstībai un reformām. plāni jāīsteno līdz 2026. gadam.
Uzziniet, kādas iespējas Latvijai sniedz ES budžets un kā tas tiek veidots.
Ik gadu ES atbalsta vairāk nekā 200 000 uzņēmumus un uzņēmējus, informāciju par to atradīsiet sadaļā Finansējums un granti.
Vairāk par Eiropas atveseļošanas plānu
Jautājumi un atbildes par vienošanos par 1,8 triljonu eiro paketi
Atveseļošanas un noturības mehānisms
Atveseļošanas un noturības mehānisms: fakti un skaitļi
2021. gada Eiropas pusgads - cikls ārkārtas apstākļos
ES 2021. –2027. gada ilgtermiņa budžets un Next Generation EU
Saistītās ziņas
Digitālo tirgu akts. Komisija nosaka sešus vārtziņus
Eiropas Komisija šodien saskaņā ar Digitālo tirgu aktu (DTA) noteikusi sešus pirmos vārtziņus: “Alphabet”, “Amazon”, “Apple”, “ByteDance”, “Meta” un “Microsoft”. Kopumā ir noteikti 22 vārtziņu sniegtie platformas pamatpakalpojumi.
Virzība uz digitālāku sociālās nodrošināšanas koordināciju. Komisija ierosina pasākumus, kas eiropiešiem atvieglo dzīvi, darbu un ceļošanu uz ārvalstīm
Šodien Komisija speciālā paziņojumā ierosinājusi konkrētus pasākumus, lai Eiropā vēl vairāk digitalizētu sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju.
ES brīvprātīgajā pārskatā atkārtoti apstiprināta apņemšanās sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus gan Eiropā, gan visā pasaulē
Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā ir nākusi klajā ar pirmo brīvprātīgo pārskatu par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.