Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

ES budžets Latvijā

ES budžets 2021.–2027. gadam

COVID-19 pandēmijas dēļ Eiropas Savienība ir stiprinājusi pašreizējo ilgtermiņa budžetu 2021. –2027. gadam. Kopā ar atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU budžets pašreizējās cenās sasniedz 2,018 triljonus eiro (1,8 triljonus eiro 2018. gada cenās). Šis apjomīgais finansējums palīdzēs novērst koronavīrusa pandēmijas izraisīto ekonomisko un sociālo kaitējumu un īstenot pāreju uz modernu un ilgtspējīgu Eiropu.

Tiek sagaidīts, ka Latvija saņems finansējumu 1,82 miljardu eiro apmērā no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma. 

ES budžets - atveseļošanās dzinējspējs

ES Atveseļošanas plāns

ES budžets - Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks

ES ilgtermiņa budžets 2021.-2027. gadam

ES ilgtermiņa budžets 2021.-2027. gadam un NextGenerationEU: fakti un skaitļi

Konteksts

Kā darbojas ES budžets?

ES budžets apvieno resursus Eiropas līmenī. Tas finansē ne tikai ES prioritātes, bet arī lielus infrastruktūras un pētniecības projektus. Tas arī palīdz finansēt reaģēšanu uz problēmām, kas sniedzas pāri ES robežām, piemēram, koronavīrusa pandēmiju, klimata pārmaiņām un terorisma draudiem.

ES budžets galvenokārt ir paredzēts ieguldījumiem, tāpēc ilgtermiņa izdevumu plānu, kas pazīstams kā daudzgadu finanšu shēma, pieņem pieciem līdz septiņiem. Daudzgadu finanšu shēmā ir noteiktas maksimālās gada summas, ko ES tērēs katrai jomai.

Ikviens gūst labumu no ES budžeta: no pievienotās vērtības, kas ir vienotā tirgus daļa, un ar tā palīdzību iespējams kopīgi risināt problēmas, piemēram, veicot ieguldījumus cīņā pret klimata pārmaiņām, digitālās suverenitātes stiprināšanā un reaģējot uz tādiem satricinājumiem kā koronavīrusa krīze.

ES budžets nav un nekad nav bijis tikai līdzekļu iemaksa un izmaksa. Tas vienmēr ir bijis vērsts uz resursu apvienošanu, kopīgu problēmu risināšanu kopīgiem spēkiem un ES pievienotās vērtības radīšanu. Tā mērķis vienmēr ir bijis palīdzēt eiropiešiem dzīvot labāk.

Par ikgadējo ES budžetu lemj demokrātiski, piedaloties Eiropas Komisijai, ES valstīm (kas pārstāvētas Padomē) un Eiropas Parlamentam:

  • Eiropas Komisija ierosina gadskārtējā budžeta projektu valstu valdībām (ES Padomei),
  • Eiropas Parlaments (pārstāvot ES pilsoņus) var to grozīt,
  • valstu valdībām (ES Padomē), un Eiropas Parlamentam (pārstāvot ES pilsoņus) tas ir jāapstiprina.

 

Kā tiek finansēts ES daudzgadu budžets?

ES budžetu finansē no šādiem avotiem:

  • ES valstu iemaksām,
  • muitas nodokļiem,
  • summas, kuras pamatā ir katras ES valsts iekasētais pievienotās vērtības nodoklis,
  • no 2021. gada – ieņēmumiem no likmes piemērošana par nepārstrādātas plastmasas atkritumiem katrā valstī,
  • citi ieņēmumiem, tostarp trešo valstu iemaksām konkrētām programmām, kavējuma procentiem un soda naudas, kā arī iepriekšējā gada pārpalikuma.

Lai finansētu NextGenerationEU, Eiropas Komisija piesaistīs līdzekļus kapitāla tirgos, kas tiks atmaksāti ilgā laika posmā līdz 2058. gadam.

 

Kurš izlemj, kā nauda tiek tērēta?

Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam:

  • valsts iestādes kopā ar Eiropas Komisiju pārvalda aptuveni trīs ceturtdaļas no budžeta izdevumiem (dalīta pārvaldība),
  • Eiropas Komisija un tās aģentūras un delegācijas pārvalda aptuveni 18% no ES budžeta (tiešā pārvaldība),
  • citas starptautiskas organizācijas, valstu aģentūras vai trešās valstis pārvalda 8% no ES budžeta (netieša pārvaldība),
  • NextGenerationEU 90% līdzekļu tiks novirzīti, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). ANM ir instruments, kas nodrošina dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju īstenošanai ES valstīs, tā kopējā vērtība ir 723,8 miljardi eiro,

Komisija ir pilnībā atbildīga par budžeta izpildi, lai nodrošinātu, ka katru iztērēto eiro reģistrē un uzskaita.

  • Komisija, valstu valdības un citas organizācijas veic pārskatu revīziju, tiek veikti pasākumi, lai novērstu trūkumus vai kļūdas.
  • Visbeidzot, Eiropas Parlaments (ES pilsoņu vārdā) balso par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu (vai budžeta izpildes apstiprināšanu).

ES ir arī vairākas struktūras un instrumenti, lai uzraudzītu ES līdzekļu izmantošanu un vajadzības gadījumā veiktu izmeklēšanu un piemērotu sodus par ES līdzekļu nepareizu izmantošanu, korupciju, izvairīšanos no nodokļiem vai par nopietniem pārkāpumiem ES iestādēs.

ES krāpšanas apkarošanas pasākumi

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai