Skip to main content
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā logo
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā

Latvija Eiropas Savienībā

Latvija ir ES dalībvalsts kopš 2004. gada 1. maija. Referendumā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienības valstu saimei “par” balsoja 66,97% Latvijas balstiesīgo.

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības iestāšanās līguma parakstīšanas ceremonija 2003. gada 16. aprīlī Atēnās, Grieķijā. Fotogrāfijā no kreisās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Ministru prezidents Einārs Repše.
ES dalībvalstu pievienošanās līguma parakstīšanas ceremonija 2003. gada 16. aprīlī Atēnās, Eiropadomes neformālajā sanāksmē Grieķijas prezidentūras laikā. Fotogrāfijā no kreisās: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un LR Ministru prezidents Einārs Repše.

Lai stiprinātu Latvijas neatkarību, stabilitāti un drošību, iekļaušanās Eiropas procesos kā valsts ārpolitikas stratēģijas pamatmērķis tika izvirzīts jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā.

1992. gadā Latvija un Eiropas Ekonomiskā kopiena (EEK) noslēdza Līgumu par tirdzniecību un komerciālo un ekonomisko sadarbību, vēlāk to aizstāja 1994. gadā parakstītais Līgums par brīvo tirdzniecību.

1993. gadā Eiropadome pirmo reizi atzina, ka Centrālās un Austrumeiropas asociētās valstis varēs kļūt par ES dalībvalstīm, kad valsts spēs uzņemties dalībvalsts saistības un izpildīt ekonomiskās un politiskās prasības. Šie kritēriji noteica uzdevumus Latvijas integrācijai ES – panākt demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāti, nodrošināt likuma varu, cilvēktiesības, funkcionējošas tirgus ekonomikas darbību, spēju izturēt konkurenci ES tirgū un spēju uzņemties dalībvalsts pienākumus, t. sk. politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu īstenošanā. Pieteikums par Latvijas uzņemšanu ES tika parakstīts 1995. gada 13. oktobrī. Eiropadome 1997. gadā apstiprināja 10 kandidātvalstu iekļaušanu ES pievienošanās procesā.

1999. gadā Eiropas Komisija (EK) savā ikgadējā progresa ziņojumā par ES kandidātvalstīm rekomendēja sākt sarunas ar Latviju. 2002. gada 9. oktobrī EK publicēja pēdējos progresa ziņojumus par kandidātvalstīm un rekomendēja ES dalībvalstīm noslēgt pievienošanās sarunas ar 10 kandidātvalstīm, t. sk. Latviju.

2003. gada 16. aprīlī Atēnās tika parakstīts Līgums par pievienošanos ES. Jaunās dalībvalstis, t. sk. Latvija ieguva iespēju piedalīties ES institūciju darbā novērotāja statusā.

2003. gada 20. septembrī Latvijā notika tautas nobalsošana par iestāšanos ES. Referendumā “par” nobalsoja 66,97 %, “pret” 32,26 %, piedaloties 71,49 % Latvijas balsstiesīgo. 2003. gada 10. oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES un 2004. gada 1. maijā Latvija kļuva par ES dalībvalsti.

2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojas Eirozonai, nacionālo valūtu latu nomainot pret Eiropas vienoto valūtu – eiro.

Ko Latvijai sniedz dalība Eiropas Savienībā?

  • Dzīves līmeņa uzlabošanās: kopš iestāšanās ES, visās nodarbinātības jomās būtiski ir augusi vidējā darba alga Latvijā.
  • Ekonomiskā attīstība: kopš 2004. gada Latvijas eksports uz citām ES dalībvalstīm turpina palielināties un dalība ES paver plašākas iespējas piekļūt pasaules tirgiem.
  • Finansiālā stabilitāte: par katru ES budžetā 2014.-2020. gadam iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus eiro; Latvijas dalība Eirozonā stiprina Latvijas finanšu sistēmu, tās noturību un konkurētspēju.
  • Atbalsts lauku un reģionu attīstībai: Latvijas lauksaimniekiem iestāšanās ES ir sniegusi iespēju izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kā arī ES finansiālo atbalstu tiešmaksājumu un ārkārtas maksājumu veidā krīzes situācijās; ES finansējums ir sekmējis dažādu Latvijai būtisku pārrobežas projektu finansēšanu tieši transporta, digitālajā un enerģētikas jomā.
  • ES Vienotais tirgus: preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīva kustība.
  • Latvijas dalība Eiropas Savienībā veicina mūsu iesaisti globālajos procesos un piedāvā jaunus instrumentus reģionālas un globālas drošības veicināšanai.
  • Ārpolitika: Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide, Latvijas diplomātu iesaiste tā darbībā un informācijas apmaiņa ar Latvijas diplomātisko dienestu stiprina Latvijas ekspertīzi ārpolitikas jomā.
  • Ilgtspēja: kopš 2004. gada Latvijā pieaudzis augstāko izglītību ieguvušo skaits, programma Erasmus+ sekmē pieredzes apmaiņu un Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju. Ar ES fondu līdzekļiem tiek realizēti pētniecības un inovāciju projekti, kuros piedalās nevalstiskās organizācijas, pētniecības institūcijas, uzņēmēji, kā arī citi interesanti. Līdz ar ES likumdošanas pilnveidošanu apkārtējās vides piesārņojuma samazināšanā, Latvija ir ieviesusi jaunus noteikumus.

 

Saistītās saites:

Latvija Eiropas Savienībā

Ieguvumi no Latvijas dalības Eiropas Savienībā