Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 1. janvārisPārstāvniecība Latvijā

20 gadi kopš eiro jūsu ikdienā

Eiro

Pirms divdesmit gadiem, 2002. gada 1. janvārī, divpadsmit ES valstis savas nacionālās valūtas banknotes un monētas apmainīja pret eiro – tā bija vērienīgākā pāreja uz jaunu valūtu, kāda jebkad ir bijusi. Šo divu gadu desmitu laikā eiro ir nostiprinājis Eiropas valstu ekonomikas stabilitāti, konkurētspēju un attīstību. Vēl svarīgāk ir tas, ka eiro ieviešana iedzīvotājiem ir atvieglojusi ikdienu un uzņēmumiem vienkāršojusi darījumus gan Eiropā, gan ārpus tās. Kopš apritē ir eiro, veidot uzkrājumus, ieguldīt, ceļot un iesaistīties darījumos ir daudz vienkāršāk.

Eiro ir ES integrācijas un identitātes simbols. Patlaban to izmanto vairāk nekā 340 miljoni cilvēku 19 ES dalībvalstīs. Apritē ir 27,6 miljardi eiro banknošu aptuveni 1,5 triljonu € vērtībā. Eiro šobrīd ir otrā visplašāk izmantotā valūta pasaulē aiz ASV dolāra.

Atzīmējot 20. gadskārtu kopš eiro ieviešanas, ES turpina stiprināt eiro starptautisko nozīmīgumu un pielāgot to jauniem izaicinājumiem, starp kuriem ir strauja ekonomikas digitalizācija un virtuālo valūtu rašanās. Ja papildus skaidrai naudai ieviestu digitālo eiro, veidotos labi integrēts maksājumu sektors un lielākas izvēles iespējas patērētājiem un uzņēmumiem.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: 

Ir pagājuši divdesmit gadi, kopš eiropiešu ikdienā ir ienācis eiro, kurā izpaužas Eiropas ideja. Eiro ir ne tikai viena no stiprākajām valūtām pasaulē, tas pirmām kārtām ir arī Eiropas vienotības simbols. Eiro banknotes no vienas puses rotā tilti, no otras – durvis. Tieši tāda ir eiro nozīme un loma. Eiro ir arīdzan nākotnes valūta, un nākamajos gados tā kļūs arī digitāla. Eiro atspoguļo mūsu vērtības un pasauli, kādā vēlamies dzīvot. Tā ir globāla valūta ilgtspējīgām investīcijām. Mēs visi varam ar to lepoties.

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli teica: 

Eiro valūtā izpaužas vērienīgs politisks projekts miera un integrācijas veicināšanai Eiropas Savienībā. Taču, kad saskaramies ar sava laikmeta izaicinājumiem, eiro ir arī priekšnoteikums Eiropas ekonomiskā, sociālā un politiskā modeļa aizsardzībai un pārstartēšanai. Eiro ir simbols, kurā ir vainagojies vēsturisks politisks redzējums, sens sapnis par vienotu kontinentu ar vienotu valūtu vienotajā tirgū.

Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels uzsvēra: 

Eiro aiz muguras ir garš ceļš – tas ir īstens Eiropas sasniegums. Es pat teiktu, ka eiro ir kļuvis par daļu no mūsu patības, no mūsu priekšstata par sevi kā eiropiešiem. Tā ir daļa no mūsu attieksmes. Un daļa no Eiropas gara. Eiro pieder mums visiem kā Eiropas pilsoņiem. Taču tā veiksmes stāsts nebeidzas pie ES robežām. Tas ir laidis saknes arī starptautiskā mērogā. Neraugoties uz krīzēm, eiro ir apliecinājis noturību, simbolizēdams Eiropas vienotību un stabilitāti. Šo vārdu patiesums visspilgtāk ir izpaudies tieši Covid-19 krīzes laikā, kad eiro bija stabilitātes garants un stabila Savienības vērtība. Eiro arī veicina ekonomikas atlabšanu, atraisot visu potenciālu, ko rada ilgtspējīga attīstība, kvalitatīvas darbvietas un inovācija.

Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja Kristīne Lagarda: 

Eiro, ko turam savās rokās, ir kļuvis par stabilitātes un uzticamības vaduguni visā pasaulē. Ikdienā to lieto un uz to paļaujas simtiem miljonu eiropiešu. Tā ir otrā vissvarīgākā starptautiskā valūta pasaulē. Es kā Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja apliecinu, ka turpināsim intensīvo darbu cenu stabilitātes saglabāšanā. Varu arī paziņot, ka eiro banknotes iegūs jaunu izskatu un digitālo dimensiju.

Eirogrupas priekšsēdētājs Paskals Donahū sacīja: 

Eiro ir apliecinājis savu spēku vislielāko ekonomisko izaicinājumu priekšā. It īpaši mūsu reakcija uz Covid-19 pierādīja to, ka ar vienoto valūtu eiro mēs kopā varam panākt vairāk nekā katrs atsevišķi. Eiro pēdējo 20 gadu gaitā ir nostiprinājis savus pamatus. Tagad mums, balstoties uz šiem pamatiem, jāturpina iesāktais darbs, lai eiro kļūtu par globālu valūtu, kas palīdz nākotnē pāriet uz mazoglekļa risinājumiem.

Ilgs ceļš

Eiro aiz muguras ir ilgs ceļš, kas sākās 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās ar diskusijām par ekonomiskās un monetārās savienības aizmetņiem. Konkrēti soļi vienotās valūtas virzienā sekoja 1988. gadā, kad sāka darboties Delora komiteja. 1992. gadā tika noslēgts Māstrihtas līgums, kas iezīmēja pavērsienu virzībā uz eiro, politiskajiem līderiem vienojoties par kritērijiem, kas dalībvalstīm jāizpilda, lai varētu ieviest vienoto valūtu. Divus gadus vēlāk Frankfurtē Eiropas Monetārais institūts (EMI) sāka sagatavošanās darbus, lai Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu uzņemties atbildību par monetāro politiku eirozonā. Rezultātā 1998. gada 1. jūnijā sāka darboties ECB.

1999. gadā 11 dalībvalstis ieviesa eiro kā uzskaites valūtu finanšu tirgos un izmantoja to elektroniskajos maksājumos. Visbeidzot 2002. gada 1. janvārī Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija savu nacionālo valūtu banknotes un monētas nomainīja pret eiro. Slovēnija pievienojās eirozonai 2007. gadā, Kipra un Malta – 2008., Slovākija – 2009., Igaunija – 2011., Latvija – 2014. un Lietuva – 2015. gadā. Pašlaik eirozonai gatavojas pievienoties Horvātija. Ja šī dalībvalsts būs izpildījusi visus konverģences kritērijus, tas notiks 2023. gada 1. janvārī.

Ieguvumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem 20 gadu garumā

Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi eiro ieviešanas rezultātā ir iemantojuši daudzas priekšrocības. Vienotā valūta palīdzēja saglabāt cenu stabilitāti un pasargāja eirozonas ekonomiku no valūtas maiņas likmju svārstībām. Tādējādi Eiropas valstu mājokļu pircējiem, uzņēmumiem un valdībām bija vieglāk aizņemties naudu, turklāt tika veicināta tirdzniecība gan Eiropas robežās, gan ārpus tām. Pateicoties eiro, valūta vairs nav jākonvertē un ir samazinājušās pārskaitījumu izmaksas, ir vienkāršāk ceļot un pārcelties uz citu valsti, lai tur strādātu, mācītos vai pavadītu pensijas gadus.

Eiropas iedzīvotāju lielum lielais vairākums atbalsta vienoto valūtu. Pēdējās Eirobarometra aptaujas dati rāda, ka 78 % eirozonas iedzīvotāju uzskata, ka eiro sniedz labumu Eiropas Savienībai.

Lielāka starptautiskā nozīme

Eiro ir starptautiskās monetārās sistēmas otrā nozīmīgākā valūta. Stabilitātes un uzticamības dēļ to bieži izmanto starptautisko darījumu rēķinos, valūtas glabāšanai un valūtas rezervēm (tajā tiek glabāta aptuveni piektā daļa no visām ārvalstu valūtas rezervēm). Sešdesmit citas valstis un teritorijas visā pasaulē, kurās mīt 175 miljoni cilvēku, ir izvēlējušās izmantot eiro kā savu valūtu vai piesaistīt tai savu valūtu. Šodien eiro valūtu izmanto gandrīz 40 % globālo pārrobežu maksājumu un vairāk nekā pusē ES eksporta darījumu.

Kopš 2008. gada pasaules finanšu krīzes un tai sekojošās valsts parāda krīzes ES ir konsekventi nostiprinājusi un padziļinājusi ekonomisko un monetāro savienību. Tā īsteno bezprecedenta atveseļošanas plānu NextGenerationEU, kas uzlabos eirozonas ekonomikas noturību un stimulēs ekonomikas konverģenci. Augstas kvalitātes obligāciju emisija NextGenerationEU ietvaros ievērojami padziļinās ES kapitāla tirgus un palielinās to likviditāti, kā arī padarīs šos tirgus un eiro pievilcīgākus investoriem. Eiro tagad ir zaļo investīciju galvenā valūta: puse no pasaules zaļajām obligācijām ir izdotas eiro, un šis īpatsvars vēl palielinās, ņemot vērā jaunu zaļo obligāciju emitēšanu NextGenerationEU vajadzībām.

Komisija, vēlēdamās vēl vairāk stiprināt eiro starptautisko nozīmi, ir sākusi informēšanas iniciatīvas, kas rosinās investīcijas eiro valūtā, atvieglos eiro izmantošanu rēķinos un kā denominācijas valūtu un ļaus labāk izprast šķēršļus, kas kavē eiro plašāku izmantošanu. Šī informēšana notiks, rīkojot darbseminārus, aptaujas un dialogu ar publisko un privāto sektoru, finanšu regulatīvajām aģentūrām un institucionāliem investoriem reģionālajās un pasaules mēroga ES partnervalstīs.

Sīkāka informācija

Uzziniet vairāk par eiro ieviešanas 20. gadskārtu

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 1. janvāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā