Eiropas Komisija šodien pieņēma pārskatītus ES noteikumus banku nozarē (Kapitāla prasību regula un Kapitāla prasību direktīva). Šie jaunie noteikumi nodrošinās, ka ES bankas kļūst noturīgākas pret iespējamiem turpmākiem ekonomikas satricinājumiem, vienlaikus veicinot Eiropas atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas un pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
Ar šodien pieņemtajiem tiesību aktiem tiek pabeigta nolīguma “Bāzele III” īstenošana Eiropas Savienībā. Šo vienošanos ES un tās G20 partneri Bāzeles Banku uzraudzības komitejā panāca, lai padarītu bankas noturīgākas pret iespējamiem ekonomikas satricinājumiem. Šodien iesniegtie priekšlikumi ir pēdējais solis šajā banku noteikumu reformā.
Pārskatītie tiesību akti ir šādi:
- tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Kapitāla prasību direktīvu (Direktīva 2013/36/ES);
- tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Kapitāla prasību regulu (Regula 2013/575/ES);
- atsevišķs tiesību akta priekšlikums, ar ko groza Kapitāla prasību regulu noregulējuma jomā (priekšlikums attiecībā uz savstarpēji saistītu noregulējuma vienību ķēdes struktūru jeb “daisy chain” priekšlikums).
Likumdošanas pakete sastāv no šādām daļām
- “Bāzele III” īstenošana – noturības stiprināšana pret ekonomikas satricinājumiem
Šodien pieņemtais tiesību aktu kopums precīzi ievieš starptautisko nolīgumu “Bāzele III”, vienlaikus ņemot vērā ES banku nozares īpatnības, piemēram, attiecībā uz zema riska hipotekārajiem kredītiem. Konkrētāk, šodienas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka “iekšējie modeļi”, ko bankas izmanto, lai aprēķinātu savas kapitāla prasības, nenovērtē riskus par zemu, tādējādi panākot, ka šo risku segšanai nepieciešamais kapitāls ir pietiekams. Tas savukārt atvieglos uz risku balstīto kapitāla rādītāju salīdzināšanu starp bankām, atjaunojot uzticību šiem rādītājiem un nozares stabilitāti kopumā.
Priekšlikuma mērķis ir stiprināt noturību, būtiski nepalielinot kapitāla prasības. Tas nodrošina minimālu kopējo ietekmi uz kapitāla prasībām, tādējādi saglabājot ES banku nozares konkurētspēju. Tiesību aktu kopums arī vēl vairāk samazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas, sevišķi mazākām bankām, nepazeminot prudenciālos standartus.
- Ilgtspēja – zaļās pārkārtošanās stimuls
Banku nozares noturības stiprināšana pret vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) riskiem ir svarīga Komisijas ilgtspējīga finansējuma stratēģijas joma. Uzlabot to, kā bankas mēra un pārvalda šos riskus, ir ļoti svarīgi, tāpat kā nodrošināt, ka tirgi var sekot banku darbībai. Šajā ziņā prudenciālajam regulējumam ir būtiska nozīme.
Šodienas priekšlikums prasīs bankām riska pārvaldības ietvaros sistemātiski identificēt, atklāt un pārvaldīt VSP riskus. Tas ietver regulārus klimata stresa testus, ko veic gan uzraudzības iestādes, gan bankas. Uzraudzības iestādēm regulāro uzraudzības pārbaužu ietvaros būs jānovērtē VSP riski. Visām bankām būs arī jāatklāj, cik lielā mērā tās ir pakļautas VSP riskiem. Informācijas atklāšanas noteikumi būs samērīgi, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga mazākām bankām.
Ierosinātie pasākumi ne tikai padarīs banku nozari noturīgāku, bet arī nodrošinās, ka bankas ņem vērā ilgtspējas apsvērumus.
- Stingrāka uzraudzība – ES banku pareizas pārvaldības nodrošināšana un labāka finanšu stabilitātes aizsardzība
Šodien pieņemtais tiesību aktu kopums paredz efektīvākus instrumentus uzraudzības iestādēm, kas pārrauga ES bankas. Tajā ir noteikts skaidrs, stabils un līdzsvarots “atbilstības un piemērotības” noteikumu kopums, saskaņā ar kuru uzraudzības iestādes novērtē, vai vadošajiem darbiniekiem ir bankas pārvaldīšanai nepieciešamās prasmes un zināšanas.
Turklāt, reaģējot uz Wirecard skandālu, uzraudzības iestādēm tagad būs pieejami labāki instrumenti finanšu tehnoloģiju grupu, t. sk. banku meitasuzņēmumu, pārraudzībai. Šis uzlabotais instrumentu kopums nodrošinās ES banku pareizu un piesardzīgu pārvaldību.
Šodienas pārskatītie tiesību akti arī samērīgā veidā pievēršas jautājumam par trešo valstu banku filiāļu dibināšanu ES. Pašlaik uz šīm filiālēm galvenokārt attiecas valstu tiesību akti, kas ir saskaņoti tikai ļoti ierobežotā apmērā. Šodien pieņemtais tiesību aktu kopums saskaņo ES noteikumus šajā jomā, ļaujot uzraudzības iestādēm labāk pārvaldīt riskus, kas saistīti ar šīm struktūrām, kuras pēdējos gados ir ievērojami paplašinājušas savu darbību ES.
Kolēģijas locekļu komentāri
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica:
Eiropai ir vajadzīga spēcīga banku nozare, kas turpinātu kreditēt ekonomiku, atveseļojoties no Covid-19 pandēmijas. Šodien iesniegtie priekšlikumi nodrošina, ka tiek īstenotas svarīgākās starptautisko standartu “Bāzele III” daļas. Tas ir svarīgi mūsu banku stabilitātei un noturībai. Mēs to darām, ņemot vērā ES banku nozares īpatnības un izvairoties no būtiska kapitāla prasību pieauguma. Šodienas pakete padarīs ES bankas stiprākas un spējīgas atbalstīt ekonomikas atveseļošanu un zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa:
Bankām ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā, un mūsu interesēs noteikti ir, lai ES bankas būtu noturīgas arī turpmāk. Šodien pieņemtais tiesību aktu kopums nodrošina, ka ES banku nozare ir gatava nākotnei un arī turpmāk var būt uzticams un ilgtspējīgs finansējuma avots ES ekonomikai. Ja bankas sāks piemērot VSP riska novērtējumus, tās būs labāk sagatavotas un aizsargātas pret nākotnes izaicinājumiem, piemēram, klimata riskiem.
Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:
Banku valdes locekļi un personas, kas pilda pamatfunkcijas, var būtiski ietekmēt kredītiestādes darbību. Viņiem ir būtiska loma šo uzņēmumu darbības virzienu izvēlē un piesardzīgā un pārdomātā banku darbības vadīšanā. Bija vajadzīgi saskaņoti noteikumi, pēc kuriem novērtēt, vai valdes locekļi un personas, kas pilda pamatfunkcijas, ir piemērotas savu pienākumu veikšanai. Šodien pieņemtie noteikumi precizēs attiecīgos kredītiestāžu un kompetento iestāžu pienākumus. Savukārt tās nodrošinās konsekvenci ES līmenī un galu galā palielinās banku stabilitāti.
Turpmākie pasākumi
Tiesību aktu kopumu tagad apspriedīs Eiropas Parlaments un Padome.
Konteksts
Pēc finanšu krīzes regulatori no 28 jurisdikcijām visā pasaulē Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BCBS) vienojās par jaunu starptautisku standartu banku stiprināšanai, kas pazīstams kā ”Bāzele III“. Šis nolīgums tika pabeigts 2017. gadā. ES jau ir īstenojusi lielāko daļu šo noteikumu, līdz ar to ES banku nozares kapitalizācija ir kļuvusi daudz spēcīgāka.
Tādējādi Covid-19 krīzes laikā ES bankas joprojām bija noturīgas, par ko liecina fakts, ka tās turpināja izsniegt aizdevumus. Šodienas reformas noslēdz programmu, kas tika uzsākta pēc finanšu krīzes, lai būtiski palielinātu ES banku nozares konkurētspēju un ilgtspēju.
Papildinformācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 27. oktobris