Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 8. septembris

2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. ES ilgtermiņa spēju un rīcības brīvības stiprināšana

The Berlaymont Building and European Flags

Komisija šodien pieņēma otro ikgadējo stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu “ES spējas un rīcības brīvība”. Šajā paziņojumā izklāstīta uz nākotni vērsta un daudzdisciplīnu perspektīva attiecībā uz ES atvērto stratēģisko autonomiju arvien daudzpolārākā un arvien vairāk apstrīdētā globālajā kārtībā. Komisija ir noteikusi četras galvenās globālās tendences, kas ietekmē ES spējas un rīcības brīvību: klimata pārmaiņas un citas vides problēmas; digitālā hipersavienojamība un tehnoloģiskā pārveide; spiediens uz demokrātiju un vērtībām; kā arī pārmaiņas globālajā kārtībā un demogrāfijā. Tā ir arī noteikusi 10 galvenās darbības jomas, kurās ES var izmantot savas globālās līderības un atvērtās stratēģiskās autonomijas iespējas. Tādējādi stratēģiskā prognozēšana turpina būt Komisijas darba programmu un prioritāšu noteikšanas pamatā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Eiropas iedzīvotāji gandrīz katru dienu saskaras ar to, ka tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas un digitālā pārveide tieši ietekmē viņu personīgo dzīvi. Mēs visi jūtam, ka mūsu demokrātija un Eiropas vērtības tiek apdraudētas gan ārēji, gan iekšēji un ka mainīgas globālās kārtības dēļ Eiropai ir jāpielāgo sava ārpolitika. Savlaicīga un labāka informācija par šādām tendencēm palīdzēs mums laikus risināt šos svarīgos jautājumus un virzīt mūsu Savienību pozitīvā virzienā.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Marošs Šefčovičs sacīja: “Lai gan mēs nezinām, kas mūs sagaida nākotnē, labāka izpratne par galvenajām megatendencēm, nenoteiktību un iespējām uzlabos ES ilgtermiņa spējas un rīcības brīvību. Tāpēc šajā stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā aplūkotas četras megatendences, kas būtiski ietekmē ES, un noteiktas desmit rīcības jomas, lai līdz 2050. gadam veicinātu mūsu atvērto stratēģisko autonomiju un nostiprinātu mūsu vadošo lomu pasaulē. Pandēmija ir tikai pastiprinājusi vajadzību izdarīt ambiciozas stratēģiskas izvēles, un šis ziņojums mums palīdzēs sekot mērķim.”

Desmit stratēģiskās politikas rīcības jomas

  1. Nodrošināt ilgtspējīgas un noturīgas veselības aprūpes un pārtikas sistēmas;
  2. nodrošināt dekarbonizētu un cenas ziņā pieejamu enerģiju;
  3. stiprināt spējas datu pārvaldības, mākslīgā intelekta un visprogresīvāko tehnoloģiju jomā;
  4. nodrošināt un dažādot kritiski svarīgo izejvielu piegādi;
  5. nodrošināt vadošo lomu standartu noteikšanā;
  6. veidot noturīgas un nākotnes prasībām atbilstošas ekonomikas un finanšu sistēmas;
  7. attīstīt un saglabāt prasmes un talantus, kas atbilst ES mērķiem;
  8. stiprināt drošības un aizsardzības spējas un piekļuvi kosmosam;
  9. sadarboties ar globālajiem partneriem, lai veicinātu mieru, drošību un labklājību visiem; kā arī
  10. stiprināt iestāžu noturību

Turpmākie pasākumi

Komisija turpinās īstenot stratēģiskās prognozēšanas programmu šim politikas ciklam, informējot par darba programmas iniciatīvām nākamajam gadam. 18. un 19. novembrī tā rīkos ikgadējo Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) konferenci nolūkā apspriest nākamā gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma tematu – zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķsadarbību, t. i., kā tās var savstarpēji stiprināt viena otru, tostarp izmantojot jaunās tehnoloģijas. Turklāt ES mēroga prognozēšanas tīkls “Nākotnes ministri” visās dalībvalstīs turpinās veidot prognozēšanas spējas ES dalībvalstu pārvaldes iestādēs. Vēlāk šomēnes Komisija pabeigs arī sabiedrisko apspriešanu par noturības infopaneļiem, kas ir jauns instruments, ar ko holistiskākā veidā novērtēt izturētspēju ES un tās dalībvalstīs. Tas palīdzēs novērtēt sociālo un ekonomisko labklājību, neaprobežojoties tikai ar IKP. jrc-resilienceatec [dot] europa [dot] eu (Sabiedriskā apspriešana) par Komisijas noturības infopaneļu projektiem turpinās līdz 30. septembrim.

Konteksts

Stratēģiskā prognozēšana atbalsta Komisiju tās uz nākotni vērstajā un vērienīgajā virzībā uz Komisijas priekšsēdētājas fon der Leienas sešu pamatmērķu sasniegšanu. Sākot no 2020. gada, pamatojoties uz pilniem prognozēšanas cikliem, tiek sagatavoti ikgadēji stratēģiskās prognozēšanas ziņojumi, kuru mērķis ir sniegt informāciju par prioritātēm ikgadējā runā par stāvokli Savienībā, Komisijas darba programmā un daudzgadu plānā.

Šā gada ziņojuma pamatā ir 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums, kurā kā jauns atskaites punkts ES politikas veidošanai tika ieviests “noturības” jēdziens. 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā izklāstītās megatendences un politikas darbības tika apzinātas ekspertu vadītā starpnozaru prognozēšanas pasākumā, ko veica Komisijas dienesti, plaši apspriežoties ar dalībvalstīm un citām ES iestādēm Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) ietvaros. Prognozēšanas rezultāti ir izklāstīti Kopīgā pētniecības centra politikas jomā ziņojumā: ES stratēģiskās autonomijas veidošana un nostiprināšana līdz 2040. gadam un pēc tam.

Lai atbalstītu prognozēšanas spēju veidošanu visā ES, Komisija izveidoja ES mēroga prognožu tīklu, tostarp izvēloties 27 nākotnes ministrus no visām dalībvalstīm. Šajā tīklā apmainās ar paraugpraksi un sniedz informāciju Komisijas stratēģiskās prognozēšanas programmai, apspriežot svarīgākos jautājumus, kas ir svarīgi Eiropas nākotnei.

Sīkāka informācija

2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. ES rīcībspēja un rīcības brīvība

Jautājumi un atbildes par 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu

Stratēģiskās prognozēšanas tīmekļa vietne

Kopīgā pētniecības centra politikas jomā ziņojums. ES stratēģiskās autonomijas veidošana un nostiprināšana līdz 2040. gadam un pēc tam

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 8. septembris