Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 16. maijsPārstāvniecība Latvijā

2022. gada pavasara ekonomikas prognoze: Krievijas iebrukums Ukrainā pārbauda ES ekonomikas noturību

2022. gada pavasara ekonomikas prognoze

Pirms kara sākšanās Eiropas Savienības (ES) ekonomikas perspektīva bija ilgstoša un spēcīga izaugsme. Taču tieši tad, kad Savienība jau bija atguvusies no pandēmijas radītās ekonomiskās ietekmes, Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis jaunus satricinājumus. Karš ir radījis vēl lielāku augšupvērstu spiedienu uz izejvielu cenām, izraisot jaunus piegādes pārrāvumus un palielinot nenoteiktību, un tādējādi saasinājis jau esošos izaugsmi kavējošos faktorus, par kuriem iepriekš bija paredzēts, ka tie vājināsies. Tāpēc Eiropas Komisijai bija jākoriģē un jāsamazina ES izaugsmes perspektīva un jāpalielina inflācijas prognoze.

Karam saasinot esošos izaugsmi kavējošos faktorus, izaugsme palēninās

Tiek prognozēts, ka prognozes periodā ES IKP saglabāsies pozitīvā līmenī, pateicoties kopējai ietekmei no ekonomikas atvēršanas pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas un stiprinošajiem politikas pasākumiem izaugsmes atbalstam pandēmijas laikā. Proti, paredzams, ka privāto patēriņu atbalstīs intensīvus klātienes kontaktus ietverošu nozaru atvēršana pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas, spēcīgs darba tirgus, kurā situācija turpina uzlaboties, uzkrājumu veidošanas samazināšanās un fiskālie pasākumi, ar ko kompensē augošās enerģijas cenas. Paredzams, ka investīcijas uzlabosies, pateicoties Atveseļošanas un noturības mehānisma pilnīgai izvēršanai un ar to saistītās reformu programmas īstenošanai.

Tagad paredzams, ka reālā IKP pieaugums gan ES, gan eirozonā 2022. gadā būs 2,7 %, bet 2023. gadā — 2,3 %, t. i., samazinoties attiecīgi no 4,0 % un 2,8 % (2,7 % eirozonā), ja salīdzina ar 2022. gada ziemas starpposma prognozi. Šī 2022. gada perspektīvas pasliktināšanās jāskata, ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu pagājušā gada pavasarī un vasarā, kas palielina šā gada pieauguma tempu par aptuveni 2 procentpunktiem. Izlaides pieaugums gadā ir samazināts no 2,1 % līdz 0,8 %.

Visvairāk pasaules un ES ekonomiku ietekmē enerģijas izejvielu cenas. Lai gan salīdzinājumā ar pandēmijas laikā reģistrēto zemo līmeni tās bija ievērojami pieaugušas jau pirms kara, neziņa saistībā ar piegādes ķēdēm ir palielinājusi augšupvērsto spiedienu uz cenām, vienlaikus palielinot to svārstīgumu. Tas attiecas arī uz pārtiku un citām pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem, un mājsaimniecību pirktspēja samazinās.

Kara izraisīti loģistikas un piegādes ķēžu traucējumi, kā arī ražošanas izmaksu pieaugums daudzām izejvielām palielina globālās tirdzniecības traucējumus, ko izraisījuši radikālie Covid-19 ierobežošanas pasākumi, kurus joprojām piemēro dažviet Ķīnā, un tādējādi ietekmē ražošanu.

Enerģijas cenas paceļ inflāciju rekordaugstā līmenī

Kopš 2021. gada sākuma inflācijas pieaugums kļuvis arvien straujāks. No 4,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2021. gada pēdējā ceturksnī tā pieaugusi līdz 6,1 % 2022. gada pirmajā ceturksnī. Kopējā inflācija eirozonā aprīlī pieauga līdz 7,5 % — monetārās savienības vēsturiski augstākajam līmenim.

Tiek prognozēts, ka 2022. gadā inflācija eirozonā pieaugs līdz 6,1 % un pēc tam 2023. gadā samazināsies līdz 2,7 %. Attiecībā uz 2022. gadu kopumā tas nozīmē ievērojamu augšupvērstu korekciju salīdzinājumā ar 2022. gada ziemas starpposma prognozi (3,5 %). Gaidāms, ka inflācija visaugstāko līmeni, 6,9 %, sasniegs šā gada otrajā ceturksnī un pēc tam pakāpeniski samazināsies. ES gaidāms inflācijas pieaugums no 2,9 % 2021. gadā līdz 6,8 % 2022. gadā, kas pēc tam samazināsies līdz 3,2 % 2023. gadā. Vidējā pamatinflācija gan ES, gan eirozonā 2022. un 2023. gadā tiek prognozēta virs 3 %.

Spēcīgs darba tirgus un arvien labāka situācija tajā

Darba tirgus sagaida jauno krīzi uz stipriem pamatiem. 2021. gadā ES ekonomikā tika izveidoti vairāk nekā 5,2 miljoni darbvietu, kas darba tirgum piesaistīja gandrīz 3,5 miljonus cilvēku. Turklāt bezdarbnieku skaits samazinājās par gandrīz 1,8 miljoniem cilvēku. Bezdarba līmenis 2021. gada beigās samazinājās zem iepriekšējā rekordzemā līmeņa.

Paredzams, ka darba tirgus apstākļi turpinās uzlaboties. Tiek prognozēts, ka nodarbinātība ES šogad pieaugs par 1,2 %, lai gan šo gada pieauguma tempu stimulē spēcīgā izaugsme pagājušā gada otrajā pusē. Paredzams, ka cilvēki, kas bēg no kara Ukrainā uz ES, tikai pakāpeniski ienāks darba tirgū, un reālā ietekme būs redzama tikai nākamajā gadā.

Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties līdz 6,7 % šogad un 6,5 % 2023. gadā ES un līdz 7,3 % un 7,0 % attiecīgi 2022. un 2023. gadā eirozonā.

Valdības budžeta deficīts turpina samazināties, bet ar karu saistītās izmaksas aug

Neskatoties uz izmaksām, kas saistītas ar pasākumiem augsto enerģijas cenu ietekmes mazināšanai un Ukrainas bēgļu atbalstam, paredzams, ka agregētais valdības budžeta deficīts Eiropas Savienībā 2022. un 2023. gadā turpinās samazināties līdz ar Covid-19 pagaidu atbalsta pasākumu arvien plašāku atcelšanu. Tiek prognozēts, ka deficīts Eiropas Savienībā samazināsies no 4,7 % no IKP 2021. gadā līdz 3,6 % no IKP 2022. gadā un līdz 2,5 % 2023. gadā (3,7 % un 2,5 % eirozonā).

Tiek prognozēts, ka ES parāda agregētā attiecība pret IKP pēc samazinājuma līdz aptuveni 90 % (97 % eirozonā) 2021. gadā no vēsturiski augstākā līmeņa, gandrīz 92 % no IKP, 2020. gadā (gandrīz 100 % eirozonā), 2022. gadā samazināsies līdz aptuveni 87 % un 2023. gadā līdz 85 % (attiecīgi 95 % un 93 % eirozonā), paliekot virs līmeņa, kāds bija pirms Covid-19.

Nenoteiktība un riski ir saistīti ar to, kā attīstīsies karš

Riski saistībā ar ekonomiskās aktivitātes un inflācijas prognozi ir cieši saistīti ar to, kā attīstīsies karš, un jo īpaši ar tā ietekmi uz enerģijas tirgiem.

Ņemot vērā lielo nenoteiktību, pamatscenārija prognoze ir papildināta ar modelētu scenāriju analīzi, kur simulēta augstāku enerģijas izejvielu cenu ietekme, kā arī Krievijas gāzes piegādes pilnīgs pārtraukums. Saskaņā ar šo skarbāko scenāriju IKP pieauguma temps būtu aptuveni par 2,5 procentpunktiem un 1 procentpunktu zemāks, nekā attiecīgi 2022. un 2023. gadā prognozēts pamatscenārijā, savukārt inflācija 2022. gadā palielinātos par 3 procentpunktiem un 2023. gadā — par vairāk nekā 1 procentpunktu virs pamatscenārijā prognozētā līmeņa.

Papildus šādiem iespējamiem energoapgādes traucējumiem, piegādes ķēžu problēmas, kas ir lielākas, nekā gaidīts, un neenerģijas izejvielu, jo īpaši pārtikas, cenu pieaugums varētu radīt papildu lejupvērstu spiedienu uz izaugsmi un augšupvērstu spiedienu uz cenām. Lielāka, nekā gaidīts, otrreizējā ietekme importētās inflācijas šoka gadījumā varētu palielināt stagflācijas risku. Spēcīgu inflācijas spiedienu rada arī paaugstināti finansēšanas nosacījumu riski. Arī Covid-19 joprojām ir riska faktors.

Papildus šiem tūlītējiem riskiem Krievijas iebrukums Ukrainā nosaka virzību uz ES ekonomikas atsaistīšanu no Krievijas, kuras sekas šajā posmā ir grūti pilnībā novērtēt.

Kolēģijas locekļu izteikumi

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis

Latvijas ekonomikas izaugsme atbilstoši Eiropas Komisijas prognozei šogad būs 2%, kas ir straujāk nekā Igaunijā - 1% un Lietuvā - 1.7%. Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, pateicoties investīcijām, pakalpojumu eksportam un patēriņam. Tomēr, ņemot vērā Krievijas agresijas pret Ukrainu un ar to saistīto sankciju negatīvo ekonomisko ietekmi, Latvijas IKP pieaugums ievērojami palēnināsies. Šī ietekme būs jūtama gan samazinoties eksportam, gan pieaugot enerģijas un izejvielu cenām. Eiropas Savienības (ES) ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir 2.7%. Redzams, ka Baltijas valstu ekonomikas šogad pieaugs lēnāk, nekā ES vidējie rādītāji. To nosaka gan salīdzinoši augstāks Krievijas īpatsvars kopējā tirdzniecības apjomā, gan investoru uztvere par ģeopolitiskajiem riskiem reģionā. Paredzams, ka Latvijas budžeta deficīts šogad saglabāsies paaugstināts – virs ES vidējiem rādītājiem. Ņemot vērā, ka procentu likmes pakāpeniski pieaug, turpmākajos gados lielāka vērība būs jāpievērš fiskālās ilgtspējas jautājumiem.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:

Krievijas iebrukums Ukrainā izraisa neizsakāmas ciešanas un postu un negatīvi ietekmē arī Eiropas ekonomikas atveseļošanos. Karš ir izraisījis enerģijas cenu kāpumu un turpmākus piegādes ķēžu traucējumus, tādēļ paredzams, ka inflācija ilgāk būs augstāka. Pagājušā gada spēcīgajai ekonomikas atlabšanai šogad būs ilgstoša pozitīva ietekme uz izaugsmes tempu. Papildu atbalsts ekonomikai būs spēcīgs darba tirgus, nozaru darbības atsākšana pēc pandēmijas un NextGenerationEU, kas palīdzēs samazināt valsts parādu un deficītu. Tomēr šī prognoze ir saistīta ar lielu nenoteiktību un risku, kas cieši saistīti ar Krievijas kara attīstību. Ir iespējami citi scenāriji, saskaņā ar kuriem izaugsme varētu būt mazāka un inflācija — augstāka, nekā mēs prognozējam šodien.

Konteksts

Šī prognoze ir balstīta uz virkni tehnisku pieņēmumu par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām atbilstoši stāvoklim 29. aprīlī. Attiecībā uz visu pārējo ienākošo informāciju, tai skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 29. aprīlim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un pietiekami konkretizēta, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienības un eirozonas agregātiem.

Eiropas Komisijas 2022. gada vasaras ekonomikas prognozē tiks atjauninātas IKP un inflācijas aplēses. To paredzēts iesniegt 2022. gada jūlijā.

Plašāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2022. gada pavasara ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 16. maijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā