Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 11. novembrisPārstāvniecība Latvijā

2022. gada rudens ekonomikas prognoze: ES ekonomika pagrieziena punktā

Rudens ekonomikas prognoze 2022

Pēc labiem rādītājiem gada pirmajā pusē ES ekonomika tagad ir nonākusi daudz sarežģītākā posmā. Krievijas agresijas kara pret Ukrainu izraisītie satricinājumi bremzē globālo pieprasījumu un pastiprina globālo inflācijas spiedienu. ES ir viena no visvairāk skartajām attīstītajām ekonomikām, ņemot vērā tās ģeogrāfisko tuvumu karam un lielo atkarību no Krievijas gāzes importa. Enerģētikas krīze mazina mājsaimniecību pirktspēju un negatīvi ietekmē ražošanu. Ekonomikas sentiments ir ievērojami pasliktinājies. Rezultātā, lai gan paredzams, ka izaugsme 2022. gadā būs labāka, nekā prognozēts iepriekš, perspektīva 2023. gadam ir ievērojami vājāka izaugsmei un augstāka inflācijai salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas vasaras starpposma prognozi.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:

Šis ir pagrieziena punkts ES ekonomikā, jo mēs saskaramies ar neprovocēta Krievijas kara pret Ukrainu blakusietekmi un sarežģīto ģeopolitisko vidi: augstās enerģijas cenas veicina inflāciju, cilvēki visā Eiropā cīnās ar dzīves dārdzības pieaugumu un mūsu uzņēmumi zaudē konkurētspēju. Ņemot vērā salīdzinoši spēcīgos ekonomiskos rādītājus šogad, ekonomikas perspektīva nākamajam gadam ir pasliktinājusies, un mēs sagaidām, ka nākamajā gadā ES ekonomikas izaugsme būs tikai 0,3 %. Taču spēcīgam darba tirgum apvienojumā ar reformām un investīcijām Atveseļošanas un noturības mehānismā būtu jāpalīdz atbalstīt ekonomiku. Tagad mūsu mērķis ir atbalstīt vismazāk aizsargātās personas ar mērķtiecīgiem pasākumiem, saskaņot fiskālo un monetāro politiku nolūkā mazināt inflāciju un pēc iespējas ātrāk nodrošināt mūsu turpmāko energoapgādi.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:

Mēs tuvojamies tā gada beigām, kurā Krievija kārtējo reizi ir pārklājusi tumšo kara ēnu pār visu mūsu kontinentu. ES ekonomika ir parādījusi lielu noturību pret šā kara izraisītajiem satricinājumiem, lielā mērā pateicoties stingrajiem politiskajiem lēmumiem, kas vienotības un solidaritātes garā pieņemti kopš pandēmijas sākuma. Tomēr strauji augošās enerģijas cenas un nevaldāmā inflācija tagad atstāj sekas, un mēs saskaramies ar ļoti sarežģītu periodu gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Šodienas prognozi ietekmē vairāki riski un nenoteiktība, taču par vienu varam būt pārliecināti: ja mēs kā eiropieši spēsim saglabāt vienotību, mēs spēsim sekmīgi pārvarēt šīs grūtības un kļūsim stiprāki.

Gadu mijā izaugsme ievērojami samazināsies

Reālā IKP pieaugums ES 2022. gada pirmajā pusē bija pozitīvs pārsteigums, jo patērētāji pēc Covid-19 apturēšanas pasākumu atvieglošanas enerģiski atsāka tēriņus, jo īpaši par pakalpojumiem. Kāpums turpinājās arī trešajā ceturksnī, lai gan ievērojami lēnākā tempā.

Paredzams, ka paaugstinātas nenoteiktības, liela enerģijas cenu spiediena, mājsaimniecību pirktspējas mazināšanās, vājākas ārējās vides un stingrāku finansēšanas nosacījumu dēļ gada pēdējā ceturksnī ES, eirozonā un lielākajā daļā dalībvalstu sāksies recesija. Tomēr paredzams, ka spēcīgais impulss no 2021. gada un spēcīgā izaugsme gada pirmajā pusē palielinās reālā IKP pieaugumu 2022. gadā kopumā līdz 3,3 % ES (3,2 % eirozonā), kas krietni pārsniedz vasaras starpposma prognozē prognozētos 2,7 %.

Tā kā inflācija turpina samazināt mājsaimniecību izmantojamos ienākumus, paredzams, ka 2023. gada pirmajā ceturksnī turpināsies saimnieciskās darbības sarukums. Paredzams, ka izaugsme Eiropā atjaunosies pavasarī, inflācijas ietekmei uz ekonomiku pakāpeniski mazinoties. Tomēr, tā kā pieprasījumu joprojām kavē spēcīgi šķēršļi, paredzams, ka saimnieciskā darbība būs mērena, un IKP pieaugums sasniegs 0,3 % 2023. gadā kopumā gan ES, gan eirozonā.

Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam ekonomikas izaugsme pakāpeniski atgūsies, sasniedzot vidēji 1,6 % ES un 1,5 % eirozonā.

Inflācijai vēl jāsasniedz maksimums, pirms tā pakāpeniski samazināsies

Paredzams, ka inflācijas rādītāju, kas 2022. gada pirmajos desmit mēnešos bija augstāki, nekā gaidīts, un augošā cenu spiediena dēļ inflācijas maksimums būs nobīdījies uz gada beigām un ikgadējā inflācijas rādītāja prognoze būs palielinājusies līdz 9,3 % ES un 8,5 % eirozonā. Paredzams, ka inflācija 2023. gadā samazināsies, bet saglabāsies augsta, proti, 7,0 % ES un 6,1 % eirozonā, un pēc tam 2024. gadā mēreni samazināsies līdz attiecīgi 3,0 % un 2,6 %.

Salīdzinot ar vasaras starpposma prognozi, tas nozīmē augšupvērstu pārskatīšanu par gandrīz vienu procentpunktu 2022. gadā un par vairāk nekā diviem procentpunktiem 2023. gadā. Šī pārskatīšana galvenokārt atspoguļo ievērojami augstākas gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas, kas rada spiedienu uz enerģijas mazumtirdzniecības cenām, kā arī uz lielāko daļu preču un pakalpojumu patēriņa grozā.

Vairāku desmitu gadu laikā spēcīgākais darba tirgus saglabāsies noturīgs

Neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, darba tirgus ir turpinājis uzrādīt labus rādītājus: nodarbinātības un līdzdalības līmenis ir visaugstākais, bet bezdarba līmenis — zemākais vairāku desmitu gadu laikā. Spēcīgā ekonomikas izaugsme 2022. gada pirmajā pusē darba tirgū iesaistīja papildu neto divus miljonus cilvēku, palielinot nodarbināto personu skaitu Eiropas Savienībā līdz 213,4 miljoniem, kas ir rekordaugsts rādītājs. Bezdarba līmenis septembrī saglabājās rekordzems (6,0 %).

Paredzams, ka darba tirgi ar novēlošanos reaģēs uz saimnieciskās darbības palēnināšanos, bet saglabās noturību. Tiek prognozēts, ka nodarbinātības izaugsme ES 2022. gadā būs 1,8 %, bet 2023. gadā tā būs apstājusies un 2024. gadā nedaudz pieaugs līdz 0,4 %.

Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES 2022. gadā būs 6,2 %, 2023. gadā — 6,5 % un 2024. gadā — 6,4 %.

Zema izaugsme, augsta inflācija un enerģētikas atbalsta pasākumi negatīvi ietekmē deficītu

Spēcīga nominālā izaugsme gada pirmajos trijos ceturkšņos un ar pandēmiju saistītā atbalsta pakāpeniska izbeigšana ir veicinājusi turpmāku valdības budžeta deficīta samazinājumu 2022. gadā, neraugoties uz jaunajiem pasākumiem, kas pieņemti, lai mazinātu enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Tiek prognozēts, ka pēc krituma līdz 4,6 % no IKP 2021. gadā (5,1 % eirozonā) deficīts ES šogad turpinās samazināties līdz 3,4 % no IKP (3,5 % eirozonā).

Tomēr paredzams, ka 2023. gadā kopējais valdības budžeta deficīts atkal nedaudz palielināsies (līdz 3,6 % ES un 3,7 % eirozonā), jo samazinās saimnieciskā darbība, palielinās procentu izdevumi un valdības paplašina vai ievieš jaunus diskrecionārus pasākumus nolūkā mazināt augsto enerģijas cenu ietekmi. To plānotajai atcelšanai 2023. gadā un izaugsmes atsākšanai pēc tam būtu jāsamazina spiediens uz publiskajiem budžetiem. Rezultātā tiek prognozēts, ka deficīts 2024. gadā būs 3,2 % no IKP ES un 3,3 % eirozonā.

Prognozes periodā tiek lēsts, ka parāda attiecība pret IKP Eiropas Savienībā turpinās samazināties no 89,4 % no IKP 2021. gadā līdz 84,1 % no IKP 2024. gadā (un no 97,1 % līdz 91,4 % eirozonā).

Ārkārtēja nenoteiktības pakāpe

Ekonomikas perspektīva joprojām ir saistīta ar ārkārtēju nenoteiktību, jo turpinās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, un turpmāku ekonomikas traucējumu iespējamība nebūt nav izslēgta.

Lielāko apdraudējumu rada nelabvēlīgas tendences gāzes tirgū un deficīta risks, jo īpaši 2023.–2024. gada ziemā. Papildus gāzes piegādēm ģeopolitiskās spriedzes atskaņu dēļ ES joprojām ir tieši un netieši pakļauta turpmākiem satricinājumiem citos izejvielu tirgos.

Svarīgi riska faktori joprojām ir arī ieilgusi inflācija un potenciāli haotiska pielāgošanās jaunajai augstu procentu likmju videi pasaules finanšu tirgos. Abus riska faktorus pastiprina fiskālās un monetārās politikas mērķu iespējamās pretrunas.

Konteksts

Šī prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 31. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 27. oktobrim (ieskaitot). Izņemot gadījumus, kad informācija par jaunu politiku ir publiskota un norādīta pietiekami detalizēti, aplēsēs tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.

Eiropas Komisijas 2023. gada ziemas ekonomikas prognozē tiks atjauninātas IKP un inflācijas aplēses, un paredzams, ka tā tiks iesniegta 2023. gada februārī.

Sīkāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2022. gada rudens ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 11. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā