2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums: ilgtspēja un labbūtība Eiropas atvērtās stratēģiskās autonomijas pamatā

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kurā analizēti veidi, kā Eiropas atvērtās stratēģiskās autonomijas centrā izvirzīt ilgtspēju un cilvēku labbūtību, un ierosinātas desmit konkrētas darbības šā mērķa sasniegšanai.

Eiropas Savienība ir uzsākusi pamatīgu un vērienīgu pāreju, lai nākamajās desmitgadēs panāktu klimatneitralitāti un ilgtspēju. Šai pārejai uz ilgtspēju būs izšķiroša nozīme, lai stiprinātu ES atvērto stratēģisko autonomiju, nodrošinātu tās ilgtermiņa konkurētspēju, saglabātu ES tirgus ekonomikas modeli un konsolidētu tās globālo līderību jaunajā klimatneitrālajā ekonomikā. Lai to panāktu, Eiropas Savienībai būs jātiek galā ar vairākiem izaicinājumiem un jāizdara izvēle, kas ietekmēs mūsu sabiedrību un ekonomiku vēl nepieredzētā ātrumā un mērogā.

2023. gada ziņojumā sniegts pārskats par izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, un ierosinātas desmit jomas, kurās jārīkojas, lai nodrošinātu sekmīgu pāreju. Lai politikas veidotāju rīcībā būtu ekonomikas rādītāji, ar kuriem pievērš uzmanību arī labbūtībai, ziņojumā tiek ierosināts pielāgot iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju nolūkā ņemt vērā tādus dažādus faktorus kā, piemēram, veselība un vide.

Šī pieeja stiprinās ES atvērto stratēģisko autonomiju un globālo pozīciju tās centienos panākt noturīgu un klimatneitrālu ekonomiku.

Svarīgāko sociālo un ekonomisko izaicinājumu pārvarēšana

Īstenojot pāreju uz ilgtspēju, kas ietver gan ekonomisko, gan sociālo ilgtspēju, Eiropas Savienība saskaras ar vairākiem izaicinājumiem. Piemēram, šādiem:

• aizvien lielākās ģeopolitiskās pārmaiņas veido sabiedrisko domu un nosaka to, kā visā pasaulē rīkojas valdības, apgrūtinot starptautisko sadarbību tādos globāla mēroga jautājumos kā klimata pārmaiņas vai enerģētikas pārkārtošana.
• Nepieciešamība pēc jauna ekonomikas modeļa, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta cilvēku un dabas labbūtībai, atsaistot ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un pārejot uz ilgtspējīgāku ražošanu un patēriņu. Līdz pat 75 % uzņēmumu eirozonā ir ļoti atkarīgi no dabas resursiem. Ekonomikas, sociālā un vidiskā ilgtspēja ir nesaraujami saistītas.
• Aizvien lielāks pieprasījums pēc atbilstošām prasmēm par labu ilgtspējīgai nākotnei. ES konkurētspējai ļoti svarīga būs tādu darba ņēmēju pieejamība, kuriem ir pienācīgas tehniskās un vispārīgās prasmes – 85 % ES uzņēmumu patlaban trūkst darbinieku ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos.
• Pārejai uz ilgtspēju ir vajadzīgas vēl nepieredzēta apmēra investīcijas. Pārejas un ilgtspēju sasniegšana būs atkarīga no pietiekama finansējuma gan no publiskā, gan privātā sektora.

Desmit rīcības jomas

Šodien publicētajā ziņojumā ir apzinātas desmit jomas, kurās ir vajadzīga mūsu politikas atbildes reakcija, lai nodrošinātu to, ka pāreja uz ilgtspēju arī turpmāk ir vērsta uz cilvēku un sabiedrības labbūtību.

1. Panākt jaunu Eiropas sociālo līgumu, kura ietvaros tiek atjaunināta politika labklājības jomā un galvenā uzmanība pievērsta kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem.
2. Padziļināt vienoto tirgu, lai panāktu noturīgu un klimatneitrālu ekonomiku, koncentrējoties uz atvērtu stratēģisko autonomiju un ekonomikas drošību.
3. Palielināt ES piedāvājumu pasaules mērogā, lai stiprinātu sadarbību ar galvenajiem partneriem.
4. Atbalstīt ražošanas un patēriņa modeļu pāreju uz ilgtspēju, pievēršoties tiesiskajam regulējumam un popularizējot līdzsvarotu dzīvesveidu.
5. Virzīties uz “investīciju Eiropu”, darbojoties publiskajā jomā, lai atvieglinātu finanšu plūsmas par labu pārkārtošanās procesam.
6. Panākt, lai valstu budžeti būtu piemēroti ilgtspējas vajadzībām, ieviešot efektīvu nodokļu sistēmu un publiskos izdevumus.
7. Turpināt politikas un ekonomikas rādītāju pārorientēšanu uz ilgtspējīgu un iekļaujošu labbūtību, tostarp pielāgojot IKP rādītāju, lai ņemtu vērā dažādus faktorus.
8. Nodrošināt to, ka visi eiropieši var sniegt savu ieguldījumu pārejā uz ilgtspēju, palielinot līdzdalību darba tirgū un koncentrējoties uz prasmēm, kuras būs vajadzīgas nākotnē.
9. Stiprināt demokrātiju, politikas veidošanas centrā izvirzot starppaaudžu taisnīgumu, lai tādējādi vairotu atbalstu pārkārtošanās procesam.
10. Papildināt civilo aizsardzību ar “civilo novēršanu”, uzlabojot ES rīcībā esošo instrumentu kopumu sagatavotības un reaģēšanas jomā.

Turpmākie pasākumi

2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums tiks iesniegts ES dalībvalstīm Vispārējo lietu padomes sanāksmē, kas notiks 10. jūlijā. Paredzams, ka Komisijas ziņojums (kopā ar darbu, ko prognozēšanas jomā būs veikusi ES Padomes prezidentvalsts Spānija) kalpos par pamatu diskusijai, kuru ES valstu vadītāji rīkos neformālajā Eiropadomes sanāksmē, kas notiks Granādā 2023. gada oktobrī.

Komisija 2023. gada novembrī kopā ar Eiropas Parlamentu organizēs ikgadējo Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) konferenci. Tā būs iespēja izvērtēt un apspriest galvenos konstatējumus, kas ietverti ES iestāžu kopīgi sagatavotajā 2024. gada ziņojumā par vispārīgajām tendencēm starpiestāžu darbā, un apsvērt turpmāko rīcību.

Priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Marošs Šefčovičs:

2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums ir nācis īsti laikā. Komisija sniedz uz rīcību orientētu analīzi par lielākajiem izaicinājumiem, ar kuriem ES saskarsies, īstenojot pāreju uz ilgtspēju. Šī analīze atspoguļo mūsu koncentrēšanos uz pašreizējo un nākamo paaudžu labbūtību, kā arī uz neatliekamo vajadzību aizsargāt mūsu planētu. Mēs vēlamies, ka Eiropa saglabā līderpozīciju pārejā uz ilgtspēju, izmantojot mūsu unikālo sociālo tirgus ekonomiku un globāla mēroga tirdzniecības lielvaras statusu. Tas palīdzēs stiprināt Eiropas vadošo lomu pasaulē un mūsu spēju būt neatkarīgiem, vienlaikus veidojot spēcīgas partnerības ar citiem – tā ir Eiropas atvērtā stratēģiskā autonomija.

Konteksts

Stratēģiskā prognozēšana atbalsta Komisiju tās uz nākotni vērstajā un vērienīgajā virzībā uz Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas sešu pamatmērķu sasniegšanu. Sākot no 2020. gada, ikgadējie stratēģiskie nākotnes plānošanas ziņojumi tiek sagatavoti, lai informētu par Komisijas prioritātēm, Komisijas darba programmu un tās daudzgadu plānu.

Šā gada ziņojuma pamatā ir iepriekšējie ziņojumi, kuros galvenā uzmanība tika pievērsta izturētspējai kā jaunam atskaites punktam ES politikā (2020. g.), ES atvērtajai stratēģiskajai autonomijai (2021. g.) un zaļās un digitālās pārkārtošanās divējādajai mijietekmei (2022. g.).

2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā sniegtās analīzes pamatā ir iekļaujošs un uz līdzdalību balstīts prognozēšanas pasākums, ko veica Kopīgais pētniecības centrs un ko papildināja plašas apspriedes ar dalībvalstīm, citām ES iestādēm ESPAS ietvaros un iedzīvotājiem, izmantojot uzaicinājumu iesniegt atsauksmes, kas publicēts vietnē “Izsakiet viedokli”. Prognozēšanas rezultāti ir izklāstīti Kopīgā pētniecības centra ziņojumā par politiku zinātnes mērķiem: “Ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropu 2050. gadā – sociālā un ekonomiskā izvēle saistībā ar pāreju uz ilgtspēju”.

Papildinformācija

2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums: Ilgtspēja un cilvēku labbūtība Eiropas stratēģiskās autonomijas pamatā

2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma tīmekļa vietne

Jautājumi un atbildes par 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu

Faktu lapa

Stratēģiskās prognozēšanas tīmekļa vietne

Kopīgā pētniecības centra ziņojums par politiku zinātnes mērķiem: Ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropu 2050. gadā – sociālā un ekonomiskā izvēle saistībā ar pāreju uz ilgtspēju