2024. gada ziemas ekonomikas prognoze: inflācijas straujāka samazināšanās aizkavē izaugsmes atjaunošanos

Pēc nelielas izaugsmes pagājušajā gadā ES ekonomika 2024. gada sākumā ir vājākās pozīcijās, nekā gaidīts. Eiropas Komisijas ziemas starpposma prognozē ir pārskatīta izaugsme ES un eurozonā, samazinot to līdz 0,5 % 2023. gadā (salīdzinājumā ar 0,6 %, kas bija prognozēti rudens prognozē) un līdz 0,9 % (salīdzinājumā ar 1,3 %) ES un 0,8 % (salīdzinājumā ar 1,2 %) eurozonā 2024. gadā. Tomēr joprojām tiek sagaidīts, ka 2025. gadā ekonomiskā aktivitāte palielināsies par 1,7 % ES un 1,5 % eurozonā.

Paredzams, ka inflācija palēnināsies straujāk, nekā prognozēts rudenī. Saskaņā ar prognozēm saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) inflācija visā ES samazināsies no 6,3 % 2023. gadā līdz 3,0 % 2024. gadā un 2,5 % 2025. gadā. Gaidāms, ka eirozonā tā samazināsies no 5,4 % 2023. gadā līdz 2,7 % 2024. gadā un 2,2 % 2025. gadā. 

Paredzams, ka izaugsme atsāksies 2024. gadā pēc vāja gada sākuma

2023. gadā izaugsmi kavēja mājsaimniecību pirktspējas samazināšanās, spēcīgi monetārie ierobežojumi, fiskālā atbalsta daļēja atcelšana un ārējā pieprasījuma samazināšanās. Tik tikko izvairoties no tehniskas lejupslīdes pagājušā gada otrajā pusē, ES ekonomikas perspektīvas 2024. gada pirmajā ceturksnī joprojām ir vājas.

Tomēr paredzams, ka šogad ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski pieaugs. Tā kā inflācija turpina samazināties, reālo algu pieaugumam un noturīgam darba tirgum vajadzētu veicināt patēriņa atjaunošanos. Neraugoties uz peļņas normu samazināšanos, paredzams, ka pakāpeniska kreditēšanas nosacījumu atvieglošana un Atveseļošanas un noturības mehānisma turpmāka īstenošana labvēlīgi ietekmēs investīcijas. Paredzams arī, ka pēc vājajiem rādītājiem pagājušajā gadā šogad normalizēsies tirdzniecība ar ārvalstu partneriem.

Tiek prognozēts, ka no 2024. gada otrās puses līdz 2025. gada beigām izaugsmes temps stabilizēsies.

Straujāks inflācijas samazinājums, nekā gaidīts

Kopējās inflācijas samazinājums 2023. gadā bija straujāks, nekā gaidīts, un to lielā mērā noteica enerģijas cenu samazināšanās. Tā kā aktivitāte stagnēja, cenu spiediena mazināšanās pagājušā gada otrajā pusgadā ietekmēja arī citu preču un pakalpojumu cenas.

Inflācijas rādītāji, kas pēdējos mēnešos bija zemāki, nekā gaidīts, zemākas enerģijas preču cenas un vājāka ekonomiskā dinamika izraisīja straujāku inflācijas kritumu, nekā paredzēts rudens prognozē. Tomēr tuvākajā laikā enerģētikas atbalsta pasākumu beigšanās visās dalībvalstīs un augstākas kuģošanas izmaksas, ko izraisa tirdzniecības traucējumi Sarkanajā jūrā, radīs zināmu augšupvērstu cenu spiedienu, nepārtraucot inflācijas krituma procesu. Paredzams, ka prognozes perioda beigās eurozonas kopējā inflācija nedaudz pārsniegs ECB mērķi un inflācija ES būs nedaudz augstāka par to.   

Lielāka nenoteiktība ģeopolitiskās spriedzes apstākļos

Šo prognozi pavada nenoteiktība, kuras iemesls ir ieilgusī ģeopolitiskā spriedze un risks, ka konflikts Tuvajos Austrumos varētu vēl vairāk paplašināties. Paredzams, ka kuģošanas izmaksu pieaugums, ko izraisījuši tirdzniecības traucējumi Sarkanajā jūrā, tikai nedaudz ietekmēs inflāciju. Tomēr turpmāki traucējumi varētu izraisīt jaunus sastrēgumus piegādes ķēdēs un traucēt ražošanu, kā arī paaugstināt cenas.

Vietējā līmenī riski, kas saistīti ar izaugsmes un inflācijas pamatscenāriju, ir saistīti ar to, vai patēriņš, algu pieaugums un peļņas norma nesasniedz vai pārsniedz paredzēto, un ar to, cik ilgi saglabājas augstās procentu likmes. Apdraudējumu joprojām rada arī klimata riski un arvien biežākie ar ekstrēmiem laikapstākļiem saistīti notikumi. 

Konteksts

Ar 2024. gada ziemas ekonomikas prognozi atjaunina 2023. gada rudens ekonomikas prognozi, galveno uzmanību pievēršot IKP un inflācijas tendencēm visās ES dalībvalstīs.

Ziemas prognoze balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un preču cenām, ņemot vērā stāvokli 2024. gada 29. janvārī. Attiecībā uz visiem pārējiem ienākošajiem datiem, tajā skaitā pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2024. gada 1. februārim, to ieskaitot.

Eiropas Komisija katru gadu publicē divas visaptverošas prognozes (pavasarī un rudenī) un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī Eiropas Savienību un eirozonu kopumā.

Komisijas nākamā prognoze būs 2024. gada pavasara ekonomikas prognoze, kuru plānots publiskot maijā.

Plašāka informācija

Dokumenta pilns teksts: 2024. gada ziemas ekonomikas prognoze

Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

Komisāra Paolo Džentiloni Twitter konts: @PaoloGentiloni

Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin

 

Citāti

 

Pēc saspīlējuma 2023. gadā Eiropas ekonomika ir kļuvusi nedaudz vājāka, nekā gaidīts, bet šogad un 2025. gadā izaugsme pakāpeniski paātrināsies. Inflācija turpina plaši samazināties; reālajam algu pieaugumam apvienojumā ar noturīgu darba tirgu būtu jāveicina patērētāju pieprasījums. ES fondiem, tostarp ANM, arī turpmāk būs būtiska nozīme investīciju ziņā. Tomēr globālā vide joprojām ir ļoti neskaidra. Mēs cieši sekojam ģeopolitiskajai spriedzei, kas varētu negatīvi ietekmēt izaugsmi un inflāciju.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis

 

Eiropas ekonomika ir pieredzējusi ārkārtīgi grūtu gadu, kurā apstākļu sakritība nopietni ietekmēja mūsu noturību. Paredzams, ka 2024. gadā gaidāmais pieaugums būs mērenāks, nekā prognozēts pirms trim mēnešiem, bet pakāpeniski paātrināsies lēnāka cenu pieauguma, reālo algu pieauguma un īpaši stipra darba tirgus dēļ. Paredzams, ka investīciju līmenis saglabāsies un tās veicinās atviegloti kreditēšanas nosacījumi un ANM finansējuma plūsma. Paredzams, ka 2025. gadā izaugsme būs stabila un inflācija samazināsies, tuvojoties ECB 2 % mērķim. Ģeopolitiskā spriedze, arvien nestabilāks klimats un vairākas būtiskas vēlēšanas visā pasaulē šogad ir faktori, kas palielina nenoteiktību saistībā ar šo perspektīvu.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni