COP27 ANO Klimata pārmaiņu konferencē, kas nedēļas nogalē sāksies Ēģiptes pilsētā Šarm eš Šeihā, Komisija aicinās visas puses steidzami rīkoties, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu izplūdi un ievērotu saistības, ko tās uzņēmušās ar Parīzes nolīgumu un pērn 26. pušu konferencē pieņemto Glāzgovas Klimata paktu.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 7. un 8. novembrī pārstāvēs Komisiju Pasaules līderu samitā, kas oficiāli atklās COP27. No 14. līdz 18. novembrim ES sarungrupu vadīs Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss. COP27 pasākumos piedalīsies arī šādi Komisijas locekļi: par enerģētiku atbildīgā Kadri Simsone, par vidi, jūrlietām un zivsaimniecību atbildīgais Virgīnijs Sinkēvičs un par lauksaimniecību atbildīgais Janušs Vojcehovskis.
Otrajā dienā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalīsies vadītāju apaļā galda diskusijā par ieguldīšanu enerģētikas nākotnē. Plenārsēdē viņa kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju iepazīstinās ar ES kopīgo paziņojumu. Viņa piedalīsies arī virknē pasākumu un ar vairākiem partneriem parakstīs divpusējas deklarācijas, īpašu uzmanību pievēršot mežu un klimata jomas partnerībām un pārejai uz tīru enerģiju.
COP27 Komisijas sarungrupa uzsvērs pastāvošo saistību īstenošanu nolūkā pāriet no skaļiem vārdiem uz konkrētiem darbiem, cita starpā pieņemot seku mazināšanas darba programmu, lai šajā kritiskajā desmitgadē steidzami paaugstinātu seku mazināšanas mērķi un īstenošanu. Jautājumā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ES ir apņēmusies panākt skaidru progresu virzībā uz globālo pielāgošanās mērķi (GGA). Pagājušā gada Glāzgovas klimata paktā uzsvērts: nodrošinot pielāgošanos klimata pārmaiņām un saglabājot bioloģisko daudzveidību, izšķirīga nozīme ir dabiskiem risinājumiem, un tas būs arī svarīgs temats šāgada Biodaudzveidības COP15 sanāksmē. Jautājumā par zaudējumiem un kaitējumu ES meklēs efektīvus risinājumus, lai visā pasaulē apmierinātu to mazaizsargāto valstu dažādās vajadzības, kuras saskaras ar klimata pārmaiņu sekām. ES atbalsta oficiālu darba kārtības punktu par zaudējumu un kaitējuma novēršanu, minimalizēšanu un pārvarēšanu, lai puses varētu apspriest, kā vislabāk atvieglot ātru piekļuvi finansējumam un palielināt atbalstu mazaizsargātām valstīm un kopienām. Mēs sadarbosimies ar attīstītajām valstīm, lai panāktu, ka tās līdz 2025. gadam divkāršo finansējumu adaptācijai salīdzinājumā ar 2019. gadu un palielina klimatfinansējuma iemaksas nolūkā sasniegt mērķrādītāju ik gadu iemaksāt 100 miljardus ASV dolāru, kura izpildei 2021. gadā ES ieguldīja 23,04 miljardus EUR, kas ir stabils un līdz šim lielākais ieguldījums.
Konferences laikā Komisija rīkos vairāk nekā 125 blakuspasākumu ES paviljonā Šarm eš Šeihā un tiešsaistē. Tajos tiks risināts plašs klimatisku jautājumu klāsts, kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dabas atjaunošana, enerģētiskā drošība un zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīga finansēšana, pārtikas un ūdens nodrošinājums, pētniecība un inovācija. Tā kā bioloģiskās daudzveidības mazināšanās un klimata maiņa viena otru pastiprina, dažādos pasākumos tiks uzsvērta arī saikne starp COP27 un gaidāmo COP15, kas veltīta bioloģiskajai daudzveidībai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Šogad COP27 risinās uz Krievijas iebrukuma Ukrainā fona, kad Eiropā un ārpus tās tiek ietekmētas enerģijas un pārtikas cenas. Pasaule jau ir atzinusi, ka ir vajadzīga spēcīga zaļā pārkārtošanās, kas mazinātu klimata pārmaiņas, un ievieš attiecīgo politiku. Tagad redzam arī to, ka zaļā pārkārtošanās mums ir vajadzīga, lai mēs nekļūtu par agresoru ķīlniekiem. Klimata pārmaiņas negaidīs ne mirkli, tāpēc Eiropa turpina pildīt savas starptautiskās saistības klimata jomā, par ko īpaši liecina pagājušajā nedēļā panāktā ES vienošanās par bezemisijas automobiļiem. Eiropa būs uzticama partnere un sabiedrotā visiem, kuri vēlas ilgtspējīgu nākotni uz mūsu kopīgās planētas.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:
Arī šogad pasaule ir piedzīvojusi postošus plūdus, sausumu un vētras. Tie ir jaunākie atgādinājumi par klimata krīzes jau nodarīto kaitējumu. Seku mazināšana paliek eksistenciāla: nekāds finansējuma apjoms nebūs pietiekams, lai izturētu ekstremālās klimata pārmaiņas pasaulē, kurā temperatūras paaugstināšanās sasniedz 3 vai pat 4 °C. Līdztekus COP27 mums jāturpina darbs ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, klimata problēmu risināšanas finansēšanu un zaudējumiem un kaitējumu, lai nodrošinātu, ka katra valsts saņem atbalstu, kas nepieciešams reaģēšanai uz klimata pārmaiņu ietekmi, kura jau ir klāt.
Konteksts
2015. gadā Parīzes nolīgumā 194 valstis vienojās darīt zināmu savu noteikto devumu (NDC), kas atspoguļo to emisijas samazināšanas mērķrādītājus. Kopā šim NDC jāpalīdz globālo vidējās temperatūras paaugstinājumu noturēt zem 2 °C, līdz gadsimta beigām – iespējami tuvāk 1,5 °C. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2022. gada ziņojumos brīdināts, ka 1,5 °C līmeni pasaule sasniegs nākamos divos gadu desmitos un tikai krasa oglekļa savienojumu izplūdes samazināšana no šā brīža palīdzēs novērst vides katastrofu. Tādam temperatūras kāpumam būtu ārkārtīgi kaitīga ietekme, kas apdraudētu eksistenci.
Eiropas Savienība ir pasaules līdere klimatrīcības jomā, un kopš 1990. gada tā jau ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisiju par vairāk nekā ceturtdaļu, vienlaikus panākot ekonomikas izaugsmi par vairāk nekā 60 %. Ar 2019. gada decembrī publiskoto Eiropas zaļo kursu ES vēl vairāk palielināja savu klimatisko mērķu vērienu, apņemdamās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis mērķis kļuva juridiski saistošs, kad 2021. gada jūlijā tika pieņemts un stājās spēkā Eiropas Klimata akts. Klimata aktā ir arī noteikts starpposma mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šis 2030. gada mērķrādītājs 2020. gada decembrī tika iesniegts UNFCCC kā ES NDC saskaņā ar Parīzes nolīgumu. 2021. gadā ES izvirzīja priekšlikumu paketi, kas ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku padarītu piemērotu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināšanai vismaz par 55 % līdz 2030. gadam. Pirmā vienošanās par bezemisijas vieglajiem automobiļiem un furgoniem tika panākta 27. oktobrī. Pēc visu šo priekšlikumu pieņemšanas ES iespējami drīz atjauninās savu NDC.
Klimatfinansējums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu neaizsargātām kopienām aizsargāties pret klimata pārmaiņu ietekmi un atbalstīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Attīstītās valstis ir apņēmušās no 2020. līdz 2025. gadam katru gadu mobilizēt kopumā 100 miljardus ASV dolāru starptautiskam klimatfinansējumam, lai palīdzētu visneaizsargātākajām valstīm, it īpaši mazām salu valstīm, to centienos mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties. ES ir lielākā līdzekļu devēja ar pastāvīgi augošu ieguldījumu aptuveni ceturtdaļā mērķrādītāja. Citiem līdzekļu devējiem tagad ir jāpastiprina centieni un jānovērš pašreizējā atpalicība.
Sīkākai uzziņai
Jautājumi un atbildes par ES COP27 konferencē
ES 27. pušu konferences blakuspasākumos
Faktu lapa par Eiropas komandas ieguldījumu klimata problēmu risināšanas finansēšanā
Faktu lapa par ES pētniecību un inovāciju klimatiskās rīcības jomā
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 4. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā