Šodien Komisija ierosina atjaunināt ES patērētāju tiesību aizsardzības noteikumus, lai dotu patērētājiem iespējas virzīties uz zaļo pārkārtošanos. Atjauninātie noteikumi nodrošinās, ka patērētāji, iegādājoties ražojumus, var izdarīt apzinātu un videi draudzīgu izvēli. Patērētājiem būs tiesības zināt, cik ilgi ražojums lietojams un kā, un vai vispār, to var salabot. Turklāt noteikumi stiprinās patērētāju aizsardzību pret neuzticamiem vai nepatiesiem vidiskuma apgalvojumiem, aizliedzot zaļmaldināšanu un praksi, kas maldina patērētājus par ražojuma ilgizturību.
Komisijas priekšsēdētājas vietniece jautājumos par vērtībām un pārredzamību Vera Jourova:
Mēs atbalstām patērētājus, kuri arvien biežāk izvēlas ražojumus, ko var izmantot ilgāk un salabot. Mums jāgādā par to, lai maldinoša informācija netraucētu šai izvēlei. Ar šo priekšlikumu mēs dodam patērētājiem spēcīgus jaunus instrumentus, kas palīdzēs izdarīt apzinātu izvēli un palielināt ražojumu un mūsu ekonomikas ilgtspēju.
Tieslietu komisārs Didjē Reinderss:
Pavisam vienkārši – ja mēs nesāksim patērēt ilgtspējīgākā veidā, mēs nesasniegsim Eiropas zaļā kursa mērķus. Lai gan lielākā daļa patērētāju vēlas dot savu ieguldījumu, aizvien izplatās zaļmaldināšana un agrīna nolietojuma prakse. Lai patērētāji patiesi varētu iesaistīties zaļās pārkārtošanās īstenošanā, viņiem jābūt tiesībām saņemt informāciju, kas palīdz izdarīt ilgtspējīgu izvēli. Patērētāji arī jāaizsargā pret negodīgu komercpraksi, kas ļaunprātīgi izmanto viņu vēlmi iegādāties videi draudzīgus ražojumus.
Jaunas tiesības uz informāciju par ražojumu ilgizturību un remontējamību
Komisija ierosina grozīt Patērētāju tiesību direktīvu, lai uzliktu tirgotājiem pienākumu sniegt patērētājiem informāciju par ražojumu ilgizturību un remontējamību.
- Ilgizturība. Patērētāji ir jāinformē par ražojumu garantēto ilgizturību. Ja patēriņa preces ražotājs piedāvā ilgizturības komercgarantiju, kas ir ilgāka nekā divus gadus, pārdevējam šī informācija jāsniedz patērētājam. Attiecībā uz enerģiju patērējošām precēm pārdevējam ir jāinformē patērētāji arī tad, ja ražotājs nav sniedzis nekādu informāciju par ilgizturības komercgarantiju.
- Remonts un atjauninājumi. Pārdevējam jāsniedz arī attiecīga informācija par remontu, piemēram, remontējamības rādītājs (attiecīgā gadījumā) vai ražotāja sniegta cita būtiska remonta informācija, piemēram, rezerves daļu pieejamība vai remonta rokasgrāmata. Attiecībā uz viedierīcēm un digitālo saturu un pakalpojumiem patērētājs ir jāinformē arī par programmatūras atjauninājumiem, ko nodrošina ražotājs.
Ražotāji un pārdevēji lems par vispiemērotāko veidu, kā patērētājam sniegt šo informāciju – vai nu uz iepakojuma, vai ražojuma aprakstā tīmekļa vietnē. Jebkurā gadījumā tā skaidrā un saprotamā veidā jāsniedz pirms pirkuma veikšanas.
Zaļmaldināšanas un plānotā nolietojuma prakses aizliegums
Komisija turklāt ierosina vairākus grozījumus Negodīgas komercprakses direktīvā (NKPD). Pirmkārt, to ražojumu īpašību saraksts, par kurām tirgotājs nedrīkst sniegt patērētājiem maldinošu informāciju, ir paplašināts, iekļaujot tajā vidisko vai sociālo ietekmi, kā arī ilgizturību un remontējamību. Otrkārt, tiek pievienota jauna prakse, kas tiek uzskatīta par maldinošu pēc katra atsevišķa gadījuma novērtēšanas, piemēram, ar nākamības vidisko sniegumu saistīta vidiskuma apgalvojuma izteikšana, ja tas neietver skaidras, objektīvas un pārbaudāmas saistības un mērķrādītājus un neatkarīgu uzraudzības sistēmu.
Visbeidzot, Negodīgas komercprakses direktīvas grozījumi papildina ar jaunu praksi pašreizējo aizliegto negodīgas komercprakses veidu sarakstu, tā saukto “melno sarakstu”. Jaunā prakse cita starpā ietvers:
- neinformēšanu par elementiem, kas ieviesti, lai ierobežotu ilgizturību, piemēram, par programmatūru, kas pēc noteikta laika aptur preces darbību vai samazina tās funkcionalitāti;
- vispārīgu, nekonkrētu vidiskuma apgalvojumu sniegšanu, ja nav iespējams pierādīt ražojuma vai tirgotāja izcilo vidisko sniegumu. Šādu vispārīgu vidiskuma apgalvojumu piemēri ir “videi draudzīgi”, “eko” vai “zaļi”, kas kļūdaini liek domāt vai rada iespaidu par izcilu vidisku sniegumu;
- vidiskuma apgalvojuma izteikšanu attiecībā uz visu ražojumu, ja tas faktiski attiecas tikai uz konkrētu ražojuma aspektu;
- tāda brīvprātīga ilgtspējas marķējuma uzlikšanu, kura pamatā nav trešās personas verifikācijas shēmas vai kuru nav noteikušas publiskās iestādes;
- neinformēšana par to, ka preces funkcionalitāte būs ierobežota, ja tiks izmantoti palīgmateriāli, rezerves daļas vai piederumi, ko nav nodrošinājis sākotnējais ražotājs.
Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt juridisko noteiktību tirgotājiem, kā arī atvieglot to lietu izpildi, kas saistītas ar zaļmaldināšanu un ražojumu agrīna nolietojuma praksi. Turklāt, ja vidiskuma apgalvojumi būs patiesi, patērētāji varēs izvēlēties ražojumus, kas ir daudz labāki no vides viedokļa nekā to konkurenti. Tas veicinās konkurenci par vidiski ilgtspējīgākiem ražojumiem, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Turpmākie pasākumi
Komisijas priekšlikumus tagad apspriedīs Padome un Eiropas Parlaments. Pēc pieņemšanas un transponēšanas dalībvalstu tiesību aktos patērētājiem būs tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pārkāpumu gadījumā, tostarp izmantojot kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūru saskaņā ar Pārstāvības prasību direktīvu.
Konteksts
Ierosinātā ES patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu pārskatīšana tika paziņota jaunajā Patērētāju tiesību aizsardzības programmā un aprites ekonomikas rīcības plānā. Pārskatīšanas mērķis ir atbalstīt izmaiņas patērētāju rīcībā, lai sasniegtu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu noteiktos klimata un vides mērķus, nodrošinot, ka patērētājiem ir labāka informācija par ražojumu ilgizturību un remontējamību, kā arī aizsargājot patērētājus no komercprakses, kas iepērkoties viņus attur izvēlēties ilgtspējīgākus ražojumus.
Izstrādājot priekšlikumu, Komisija apspriedās ar vairāk nekā 12 000 patērētāju, kā arī uzņēmumiem, patērētāju ekspertiem un valstu iestādēm. Ražojumu vidiskuma apgalvojumu ticamības pārbaude tika uzskatīta par lielāko šķērsli, kas patērētājiem traucē iesaistīties zaļās pārkārtošanās procesā. Aptuveni puse respondentu norādīja, ka viņi ir gatavi piemaksāt, lai saņemtu ražojumu, kas kalpo ilgāk un nav jāremontē.
Pētījumi arī liecina, ka patērētāji saskaras ar negodīgu komercpraksi, kas aktīvi liedz viņiem izdarīt ilgtspējīgu izvēli. Bieži sastopama prakse ir preču agrīna nolietošanās, maldinoši vidiskuma apgalvojumi (“zaļmaldināšana”), nepārredzami un neticami ilgtspējas marķējumi vai ilgtspējas informācijas rīki.
Šis priekšlikums ir daļa no Eiropas Komisijas plašākā mērķa līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu. To var panāk tikai tad, ja patērētāji un uzņēmumi patērē un ražo ilgtspējīgāk. Priekšlikums tiks papildināts arī ar citām iniciatīvām, to vidū ar Ilgtspējīgu produktu iniciatīvu (kas arī tika pieņemta šodien) un gaidāmajām iniciatīvām par vidiskuma apgalvojumu pamatotību un par tiesībām uz remontējamību (par šo iniciatīvu sabiedriskā apspriešana notiek līdz 2022. gada 5. aprīlim). Gaidāmā iniciatīva par tiesībām uz remontējamību būs vērsta uz to, lai rosinātu pēc iegādes preces remontēt, savukārt šodienas iniciatīva par patērētāju iespēcināšanu virzībā uz zaļo pārkārtošanos paredz pienākumu sniegt informāciju par remontējamību pirms preces iegādes un nodrošināt aizsardzību pret negodīgu praksi, kas saistīta ar agrīnu nolietošanos.https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiativ…
Eiropas Komisija 2022. gada 23. februārī pieņēma arī priekšlikumu par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, nosakot skaidrus un līdzsvarotus noteikumus uzņēmumiem, lai tie ievērotu cilvēktiesības un vidi un rīkotos ilgtspējīgā un atbildīgā veidā. Vienlaikus Komisija strādā arī pie tā, lai atbalstītu uzņēmumus virzībā uz zaļo pārkārtošanos, citstarp ar brīvprātīgām iniciatīvām, piemēram, Ilgtspējīga patēriņa solījumu.
Plašāka informācija
Faktu lapa par patērētāju iespēcināšanu virzībā uz zaļo pārkārtošanos
Tīmekļa vietne par patērētāju iespēcināšanu virzībā uz zaļo pārkārtošanos
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 30. marts
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā