Visā saimnieciskajā darbībā Eiropas Savienībā ik gadu rodas 2,5 miljardi tonnu atkritumu, proti, 5 t uz iedzīvotāju gadā, un katrs iedzīvotājs rada vidēji teju pustonnu sadzīves atkritumu. Aprites ekonomikas rīcības plānā Komisija ir izklāstījusi, kā ievērojami samazināt atkritumu rašanos, un ES noteikumos ir noteikts mērķis poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvaru līdz 2035. gadam ierobežot līdz 10 %.
ES tiesību akti un rīcībpolitika atkritumu apsaimniekošanas jomā ir bijuši ievērojamu atkritumu apsaimniekošanas uzlabojumu virzītājspēks; tie stimulē inovāciju atkritumu šķirošanā un reciklēšanā, ierobežo apglabāšanu poligonos un veicina patērētāju paradumu maiņu. ES Atkritumu pamatdirektīvā un Atkritumu poligonu direktīvā ietverti noteikumi, kuru mērķis ir nepieļaut un mazināt negatīvo ietekmi no atkritumu rašanās un apsaimniekošanas.
Komisija pastāvīgi strādā pie šo noteikumu modernizēšanas, tiecoties tos pielāgot aprites ekonomikai un digitālajam laikmetam. Šīs ieceres ietvaros Komisija tuvākajās dienās ierosinās reformēt ES noteikumus par atkritumu sūtījumiem uz ārvalstīm, lai nodrošinātu, ka ES uz trešām valstīm neeksportē savas grūtības atkritumus pienācīgi apsaimniekot.
Tajā pašā laikā Komisija dalībvalstis ir pastāvīgi atbalstījusi pienācīgā esošo tiesību aktu īstenošanā, vajadzības gadījumā izmantojot savas izpildes panākšanas pilnvaras. Tas ir ES iedzīvotāju veselības aizsardzības un tīras vides priekšnoteikums.
Tāpēc Komisija šodien sper juridiskus soļus pret Rumāniju, Bulgāriju, Horvātiju, Grieķiju un Slovākiju sakarā ar to, ka tās neievēro ES tiesību aktus par atkritumiem — Atkritumu pamatdirektīvu un Atkritumu poligonu direktīvu. Šīs piecas dalībvalstis tiek mudinātas pirms atkritumu apglabāšanas poligonos tiem nodrošināt pienācīgu apstrādi. Rumānijas gadījumā Komisija turklāt ir nolēmusi vēl citu lietu par Atkritumu poligonu direktīvas neievērošanu nodot atpakaļ Eiropas Savienības Tiesai.
Komisijas šodien veiktie izpildes panākšanas pasākumi sekmē pāreju uz aprites ekonomiku un palīdz vidi un cilvēka veselību aizsargāt no atkritumu radītā piesārņojuma kaitīgās ietekmes saskaņā ar Komisijas izvirzīto nulles piesārņojuma ieceri. Nepienācīga atkritumu apsaimniekošana var postoši ietekmēt gan cilvēka veselību, gan mūsu ūdeni, zemi un gaisu. Atkritumi satur bīstamas vielas, kas var piesārņot dzeramo ūdeni un augsni.
Atkritumu pamatdirektīvā ir noteikti atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipi un ES atkritumu hierarhija. Saskaņā ar šo hierarhiju atkritumu apsaimniekošanā jāievēro šāda secība: atkritumu rašanās novēršana, atkalizmantošana, reciklēšana, resursu atgūšana, likvidēšana. Tas nozīmē, ka apglabāšana poligonā ir vismazāk vēlamais variants, kas jāizvēlas tikai tad, ja citu iespēju nav. Saskaņā ar ES noteikumiem atkritumu apglabāšana poligonos būtu pakāpeniski jāizbeidz un gadījumos, kad tā ir neizbēgama, tā ir pienācīgi jākontrolē, lai nekaitētu cilvēka veselībai un videi.
Saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 2018. gadā 24 % no visiem ES sadzīves atkritumiem joprojām tika apglabāti poligonos. Atkritumu poligonu direktīva nosaka stingras poligonu ekspluatācijas prasības un prasību atkritumus pirms apglabāšanas poligonā pienācīgi apstrādāt.
Ietekme uz veselību un vidi
Tā kā Atkritumu poligonu direktīva nav piemērota pareizi, Rumānijas, Bulgārijas, Horvātijas, Grieķijas un Slovākijas iedzīvotāji un uzņēmumi nevar gūt pilnvērtīgu labumu no visu direktīvas noteikumu ievērošanas, līdz ar to
- pieaug risks iedzīvotāju veselībai, jo īpaši astmas, iedzimtu anomāliju un maza jaundzimušo svara risks;
- vide ir piesārņotāka, jo īpaši virszemes ūdeņi, pazemes ūdeņi, augsne un gaiss. Piemēram, organiskie atkritumi, kas veido lielu daļu no sadzīves atkritumiem, sadaloties rada kaitīgas gāzes (CO2 un metānu);
- kad poligonos tiek apglabāti reciklējami atkritumi, Eiropas ekonomika bez vajadzības zaudē vērtīgus izejmateriālus.
Ja no apglabāšanas poligonos izvairīties nav iespējams, dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka poligonos tiek apglabāti tikai apstrādāti atkritumi. ES Tiesa 2014. gada 15. oktobra spriedumā turklāt lēma, ka atkritumu apstrāde pirms apglabāšanas poligonā nevar būt vienkārši jebkāda: tai jānorit tā, lai pēc iespējas samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Komisijas pētījumos un izmeklēšanā atklājās, ka vairākos poligonos piecās iepriekš minētajās dalībvalstīs šī prasība nav pienācīgi ievērota.
Šodien Komisija Bulgārijai, Horvātijai, Grieķijai, Rumānijai un Slovākijai nosūta oficiāla paziņojuma vēstules, kurās tā šīs valstis mudina pareizi piemērot Atkritumu poligonu direktīvi un Atkritumu pamatdirektīvu. Bulgārijas gadījumā pētījumos trūkumi atklājās visos apmeklētajos objektos. 52 poligonos netiek veikta atkritumu apstrāde, kas ietver pienācīgu atkritumu plūsmu atlasi. Arī Horvātijas gadījumā trūkumi tika konstatēti visos apmeklētajos objektos, turklāt atklājās, ka sadzīves atkritumi tiek poligonos apglabāti bez jebkādas apstrādes. Attiecībā uz Grieķiju pētījumos tika konstatēts, ka valstī trūkst apstrādes kompleksu un nepietiekama ir arī atkritumu dalītā savākšana. Arī Rumānijā trūkumi tika konstatēti visos apmeklētajos objektos un atklājās, ka lielākā daļa sadzīves atkritumu tiek poligonos apglabāti bez jebkādas apstrādes. Tāpat arī Slovākijā nepilnības tika konstatētas visos apmeklētajos objektos. 111 Slovākijas atkritumu poligonos atkritumi tiek apglabāti bez pienācīgas apstrādes, jo trūkst iekārtu dažādu veidu atkritumu atlases nodrošināšanai.
Turklāt atsevišķā Rumānijas lietā saskaņā ar Atkritumu poligonu direktīvu līdz 2009. gada 16. jūlijam bija jāslēdz 109 atkritumu poligoni un jāveic to rekultivācija. 2018. gada 18. oktobrī Eiropas Savienības Tiesa konstatēja, ka attiecībā uz 68 atkritumu poligoniem Rumānija savus pienākumus nav izpildījusi. Neraugoties uz zināmu progresu, Rumānija Tiesas spriedumu vēl aizvien nav pilnībā izpildījusi; 42 atkritumu poligoni joprojām nav slēgti, un vēl nav ieplānota daudzu poligonu rekultivācija. Līdzīgas pārkāpuma procedūras turpinās attiecībā uz Bulgāriju, Kipru, Itāliju un Slovēniju.
Konteksts
Saskaņā ar ES līgumiem pārkāpuma procedūra paredz, ka Komisija drīkst veikt juridiskus pasākumus pret dalībvalstīm, kuras nav direktīvas savlaicīgi un precīzi transponējušas savos tiesību aktos.
Vides noteikumi ir pieņemti, lai izvairītos no kaitīgas ietekmes uz cilvēka veselību un vidi, un tie atspoguļo gan jaunākos pierādījumus veselības un tehnoloģiskās attīstības jomā, gan arī politisko satvaru, kurā tie pastāv. Nolaidīga vides tiesību aktu un rīcībpolitiku īstenošana sabiedrībai sagādā vidiskās, ekonomiskās un sociālās izmaksas un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus ekonomikas dalībniekiem.
Vidi saudzējoša atkritumu apsaimniekošana un to sastāvā esošo otrreizējo materiālu izmantošana ir ES vides rīcībpolitikas stūrakmeņi. Ar ES tiesību aktu par atkritumiem iecerēts veicināt atkritumu rašanās novēršanu, atsevišķām atkritumu plūsmām noteikt atkalizmantošanas un reciklēšanas rādītāju prasības, minimalizēt apglabāšanu atbilstīgos poligonos un pilnīgi izskaust apglabāšanu neatbilstīgos poligonos. Aprites ekonomikas rīcības plāns — viens no Eiropas zaļā kursa stūrakmeņiem — nenesīs augļus, ja turpināsies nelikumīga atkritumu apglabāšana poligonos.
Papildinformācija
ES vides tiesību aktu izpildes panākšana: ieguvumi un sasniegumi
Pētījums par ieguvumiem no ES vides tiesību aktu izpildes panākšanas
Pētījums “ES vides tiesību neīstenošanas izmaksas”
Par svarīgākajiem lēmumiem 2021. gada oktobra pārkāpuma lietu paketē sk. informatīvo paziņojumu.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 12. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā