Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 9. februārisPārstāvniecība Latvijā

Biodaudzveidības sardzē. ES rīcība novērš Eiropas dabai kaitīgu invazīvu svešzemju sugu saviešanos

Eiropas zaļais kurss

Komisija veic juridiskus pasākumus pret 15 dalībvalstīm, lai pastiprinātu invazīvu svešzemju sugu saviešanās profilaksi un pārvaldību. Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija līdz 2019. gada jūlijam nav izveidojušas, ieviesušas un iesniegušas Komisijai rīcības plānu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014, lai apkarotu invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai. Tādas sugas videi un veselībai rada tik būtisku kaitējumu, ka ir pamats pieņemt visā ES piemērojamus pasākumus.

Pārkāpuma izbeigšanas procedūra, kas uzsākta pret Bulgāriju, Grieķiju un Rumāniju, attiecas arī uz to, ka nav izveidota sistēma, kas uzrauga invazīvās svešzemju sugas, kuras rada problēmas Savienībai, lai gan termiņš tam bija 2018. gada janvāris. Bez tam Komisija aicina Grieķiju un Rumāniju izveidot pilnībā funkcionējošas struktūras oficiālām pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai novērstu invazīvu svešzemju sugu tīšu ieviešanu Savienībā.

Novērst kaitējumu Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai

Invazīvas svešzemju sugas Eiropā un visā pasaulē ir viens no 5 galvenajiem bioloģiskās daudzveidības izzušanas cēloņiem. Tie ir augi un dzīvnieki, kas cilvēka darbības rezultātā nejauši vai tīši tiek ieviesti dabas vidē, kurā to parasti nav. Tie nopietni apdraud Eiropas vietējos augus un dzīvniekus, un tiek lēsts, ka tie Eiropas ekonomikai ik gadu rada 12 miljardu EUR zaudējumus.

Regulā (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jākonstatē un jāpārvalda invazīvu svešzemju sugu ieviešanas un izplatīšanās veidi. Liela daļa invazīvo svešzemju sugu Savienībā tiek ieviestas neapzināti. Tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt prioritātes un efektīvāk pārvaldīt netīšas ieviešanas veidus, pamatojoties uz aplēsēm par sugu apjomu un iespējamo ietekmi. Tādi veidi ir, piemērām, dzīvi organismi, ko kuģi nejauši atved ar balasta ūdeni vai apaugumiem vai ko atved zvejnieki, ārzemēs izmantojot makšķeres vai citādus zvejas rīkus, vai kas nāk no starptautiskās tirdzniecības konteineriem, un ir arī uz tirgotiem augiem vai kokmateriāliem nepamanīti kaitīgie organismi utt. Par spīti šo veidu prioritāšu noteikšanai lielākajā daļā dalībvalstu īstenošana joprojām atpaliek. Līdz šim tikai 12 dalībvalstis ir izstrādājušas, pieņēmušas un iesniegušas Komisijai rīcības plānus, kuros pievēršas svarīgākajiem invazīvu svešzemju sugu iekļūšanas veidiem.

Regula (ES) Nr. 1143/2014 stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un tajā galvenā uzmanība veltīta sugām, kuras uzskata par tādām, kas “Savienībai rada bažas”. Pašlaik tā aptver 66 augu un dzīvnieku sugas, kuras rada briesmas Eiropas mērogā, piemēram, ūdens hiacinte, Āzijas sirsenis un jenots. Dalībvalstīm ir pienākums veikt efektīvus pasākumus, lai novērstu šo sugu tīšu vai netīšu ieviešanu ES, tās atklāt un ātri iznīdēt agrīnā invāzijas posmā, vai, ja sugas jau saviesušās, tās iznīdēt, ierobežot vai tām neļaut izplatīties tālāk.

Šādos apstākļos preventīva rīcība, uz kuru attiecas pašreizējās pārkāpuma izbeigšanas procedūras, ir būtisks ieguldījums, jo invazīvu sugu ieviešanās novēršana ir krietni efektīvāka un lētāka par kaitējuma novēršanu un mazināšanu, kad tās jau izplatījušās.

Gan Eiropas zaļajā kursā, gan Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam ir uzsvērts, cik svarīgi ES ir līdz 2030. gadam, labāk aizsargājot un atjaunojot veselīgas ekosistēmas, atgriezt dabu uz atveseļošanās ceļa.

Komisijas veiktā izpildes nodrošināšana

Komisija ir pastāvīgi atbalstījusi dalībvalstis spēkā esošo tiesību aktu pienācīgā īstenošanā, vajadzības gadījumā izmantojot tai dotās izpildes panākšanas pilnvaras. Tas ir būtiski dabas aizsardzībai ES, lai visas Savienības pilsoņi var paļauties uz tās “pakalpojumiem”.

2021. gada jūnijā Komisija nosūtīja oficiālā paziņojuma vēstuli 18 dalībvalstīm. Tā kā no minētajām 15 dalībvalstīm saņemtās atbildes nebija apmierinošas, Komisija nolēma sniegt argumentētus atzinumus. Attiecīgajām valstīm ir doti divi mēneši atbildei un nepieciešamo pasākumu veikšanai – pretējā gadījumā lietas var nodot izskatīšanai Tiesā.

Ietekme uz veselību, vidi un ekonomiku

Eiropas vidē ir vismaz 12 000 svešzemju sugu, no kurām 10–15 % ir invazīvas. Invazīvas svešzemju sugas var izraisīt iedzimto sugu izzušanu to dzīvotnēs, piemēram, ar konkurenci par ierobežotiem resursiem, kā pārtiku un dzīvotnēm, sugu krustošanos vai slimību izplatīšanos. Tās var mainīt veselu ekosistēmu darbību, apdraudot to spēju sniegt vērtīgus pakalpojumus, piemēram, apputeksnēšanu, ūdeņu regulēšanu vai plūdu savaldīšanu. Piemēram, Āzijas sirsenis, ko 2005. gadā Eiropā ieviesa nejauši, apdraud vietējās medus bites, samazina vietējo kukaiņu bioloģisko daudzveidību un plaši ietekmē apputeksnēšanu.

Invazīvām svešzemju sugām bieži ir būtiska ekonomiska ietekme, kas samazina ieguvumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Piemēram, Amerikas medūzas Mnemiopsis leidyi nejauša palaišana Melnajā jūrā krasi samazināja veselu 26 Melnās jūras zivju sugu komerciālos krājumus, ieskaitot anšovus un Vidusjūras makreles. Invazīvas sugas var kaitēt infrastruktūrai, traucēt transportam un samazināt ūdeņu pieejamību, aizšķērsojot ūdensceļus vai aizdambējot rūpniecisko ūdeņu novadcaurules.

Invazīvas svešzemju sugas var būt arī nopietna problēma cilvēku veselībai, kad izraisa spēcīgu alerģiju un ādas problēmas (piemēram, apdegumus, ko rada Mantegaci latvānis) un pārnēsā bīstamus patogēnus un sērgas (piemēram, jenotu slimības pārmetas uz dzīvniekiem un cilvēkiem).

Konteksts

Ar mērķi aizsargāt un atjaunot veselīgas ekosistēmas, kas noteikts Eiropas Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, Komisija tuvākajos mēnešos ierosinās vispusīgu dabas atjaunošanas tiesību aktu ar saistošiem mērķrādītājiem. Tas balstīsies uz Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu, kas kopš 1992. gada ir nodrošinājušas dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ES, ņemot vērā ekonomiskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības. Jaunā priekšlikuma mērķis būs padarīt vidi noturīgāku, lai tā arī turpmāk sniegtu labumu mums, līdz 2050. gadam atjaunojot dažādas ekosistēmas, to vidū jūras ekosistēmas, ar vidēja termiņa mērķiem līdz 2030. gadam. Tam būtu arī pozitīva ietekme uz klimatu, it īpaši attiecībā uz degradētām ekosistēmām, kurām ir vislielākais oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas potenciāls.

Sīkākai uzziņai

Pārkāpuma novēršanas procedūra

ES vides tiesību aktu izpildes panākšana. Ieguvumi un sasniegumi

Pētījums par ieguvumiem no ES vides tiesību aktu izpildes panākšanas

Pētījums “ES vides tiesību neīstenošanas izmaksas”

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 9. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā