Šodien Komisija publicē provizoriskus datus par 2022. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši aptuveni 20 600 cilvēku, kas ir par 3 % vairāk nekā 2021. gadā, kad pēc pandēmijas atjaunojās satiksmes līmenis. Tomēr tas ir par 2000 mazāk nāves gadījumu (-10 %) salīdzinājumā ar 2019. gadu pirms pandēmijas. ES un ANO mērķis ir līdz 2030. gadam panākt šādu nāves gadījumu skaita samazinājumu uz pusi.
Krasi atšķirīgas tendences dalībvalstīs
ES mērogā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2022. gadā palielinājās par 3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jo īpaši tāpēc, ka ceļu satiksmes līmenis pēc pandēmijas atjaunojās. Svarīgi ir tas, ka daudzi ieguvumi, kas panākti Covid-19 periodā (tostarp bojāgājušo skaita samazinājums par 17 % 2019. un 2020. gadā), joprojām saglabājas. Salīdzinājumā ar 2019. gadu nāves gadījumu skaits 2022. gadā samazinājās par 10 %.
Tomēr progress starp dalībvalstīm ir bijis ļoti nevienmērīgs. Par lielāko samazinājumu (vairāk nekā 30 %) ziņoja Lietuva un Polija, un arī Dānijā tika reģistrēts 23 % samazinājums. Turpretī pēdējos trīs gados ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits tādās valstīs kā Īrija, Spānija, Francija, Itālija, Nīderlande un Zviedrija ir saglabājies diezgan stabils vai ir palielinājies¹.
Kopš pandēmijas kopējais valstu sarindojums, kas raksturo uz ceļiem bojāgājušo skaitu, nav būtiski mainījies. Visdrošākie ceļi ir Zviedrijā (21 nāves gadījums uz vienu miljonu iedzīvotāju) un Dānijā (26 uz 1 milj. iedz.), bet par vislielāko nāves gadījumu skaitu 2022. gada ziņoja Rumānija (86 uz 1 milj. iedz.) un Bulgārija (78 uz 1 milj. iedz.). Vidēji ES dzīvību uz ceļiem zaudēja 46 cilvēki uz vienu miljonu iedzīvotāju.
Visvairāk skartās grupas
Pamatojoties uz pieejamajiem datiem par 2021. gadu (detalizēti 2022. gada dati vēl nav pieejami) visā ES, 52 % ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo bija uz lauku ceļiem, 39 % – pilsētās un 9 % uz automaģistrālēm. Trīs no četriem šādos negadījumos bojāgājušajiem (78 %) bija vīrieši. 45 % no visiem šādos negadījumos bojāgājušajiem bija transportlīdzeklī esošas personas (autovadītāji un pasažieri), 18 % — gājēji, 19 % — divriteņu transportlīdzekļu (motociklu un mopēdu) vadītāji, bet 9 % — riteņbraucēji.
Tomēr pilsētās situācija ir ļoti atšķirīga, jo neaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki (gājēji, velosipēdisti un divriteņu transportlīdzekļu vadītāji) veido gandrīz 70 % no kopējā bojāgājušo skaita. Pilsētās satiksmes dalībnieki pārsvarā dzīvību zaudē avārijās, ko izraisījušas vieglās un kravas automašīnas, un tādējādi jāuzlabo neaizsargāto satiksmes dalībnieku aizsardzība.
Lai gan ļoti apsveicams ir velotransporta īpatsvara pieaugums dažādās mobilitātes formās daudzās dalībvalstīs, nopietns iemesls bažām ir uz ES ceļiem bojāgājušo riteņbraucēju skaita pieaugums. Šī ir vienīgā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, kas pēdējo desmit gadu laikā nav saskārusies ar ievērojamu bojāgājušo skaita samazināšanos, kas jo īpaši skaidrojams ar to, ka pastāvīgi trūkst labi aprīkotas infrastruktūras. Piemēram, Francijas 2022. gada provizoriskie dati liecina par velosipēdistu nāves gadījumu skaita pieaugumu par 30 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.
Pamatinformācija
2018. gadā ES noteica mērķi līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu un pirmo reizi — arī šādos negadījumos smagas traumas guvušo skaitu. Šāds mērķis izvirzīts Komisijas Stratēģiskajā rīcības plānā ceļu satiksmes drošības jomā un ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam, kur izklāstīts arī ceļu satiksmes drošības uzlabošanas plāns līdz 2050. gadam panākt, ka ceļu satiksmes negadījumos nav bojāgājušo (“nulles vīzija”).
Ceļu satiksmes drošība ir bijusi arī viens no pamatelementiem jaunākajās ES mobilitātes politikas iniciatīvās, tai skaitā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā un Komisijas priekšlikumā par TEN-T regulas pārskatīšanu un Pilsētmobilitātes satvaru.
ES aktīvi piedalās 2020. gada augustā izsludinātajā otrajā rīcības desmitgadē ceļu satiksmes drošības jomā, ko 2021.–2030. gada periodam paziņoja ANO.
Tuvākajās nedēļās Komisija nāks klajā ar priekšlikumu kopumu ceļu satiksmes drošības jautājumu risināšanai no dažādiem aspektiem, lai Eiropas ceļus padarītu vēl drošākus.
Papildinformācija
Sīkāka informācija par ceļu satiksmes drošību 2022. gadā
Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju — provizoriskie dati par 2022. gadu
|
|
Bojāgājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju |
Izmaiņas 2022. gadā (%) salīdzinājumā ar: |
|||||
|
|
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2021 |
2019 |
No 2017. līdz 2019. gadam vidēji |
|
ES 27 |
51 |
42 |
45 |
46 |
3 % |
-10 % |
-11 % |
|
Beļģija |
56 |
43 |
45 |
52 |
16 % |
-7 % |
-3 % |
|
Bulgārija |
90 |
67 |
81 |
78 |
-5 % |
-15 % |
-17 % |
|
Čehija |
58 |
48 |
50 |
50 |
-1 % |
-15 % |
-15 % |
|
Dānija |
34 |
28 |
22 |
26 |
18 % |
-23 % |
-15 % |
|
Vācija |
37 |
33 |
31 |
34 |
9 % |
-8 % |
-12 % |
|
Igaunija |
39 |
44 |
41 |
38 |
-9 % |
-4 % |
-10 % |
|
Īrija |
29 |
30 |
27 |
31 |
14 % |
11 % |
9 % |
|
Grieķija |
64 |
54 |
57 |
58 |
1 % |
-11 % |
-13 % |
|
Spānija |
37 |
29 |
32 |
36 |
12 % |
-2 % |
-5 % |
|
Francija |
50 |
39 |
45 |
49 |
11 % |
0 % |
-2 % |
|
Horvātija |
73 |
58 |
72 |
71 |
-6 % |
-7 % |
-13 % |
|
Itālija |
53 |
40 |
49 |
53 |
9 % |
-2 % |
-5 % |
|
Kipra |
59 |
54 |
50 |
42 |
-16 % |
-27 % |
-26 % |
|
Latvija |
69 |
73 |
78 |
60 |
-24 % |
-15 % |
-19 % |
|
Lietuva |
67 |
63 |
53 |
43 |
-19 % |
-35 % |
-35 % |
|
Luksemburga |
36 |
42 |
38 |
40 |
8 % |
18 % |
-6 % |
|
Ungārija |
62 |
47 |
56 |
56 |
-1 % |
-10 % |
-13 % |
|
Malta |
32 |
21 |
17 |
50 |
189 % |
63 % |
47 % |
|
Nīderlande |
34 |
30 |
29 |
35 |
20 % |
4 % |
7 % |
|
Austrija |
47 |
39 |
41 |
41 |
2 % |
-11 % |
-11 % |
|
Polija |
77 |
66 |
59 |
51 |
-14 % |
-34 % |
-33 % |
|
Portugāle |
67 |
52 |
54 |
63 |
16 % |
-5 % |
-2 % |
|
Rumānija |
96 |
85 |
92 |
86 |
-8 % |
-12 % |
-14 % |
|
Slovēnija |
49 |
38 |
54 |
40 |
-25 % |
-17 % |
-14 % |
|
Slovākija |
50 |
45 |
45 |
46 |
0 % |
-8 % |
-8 % |
|
Somija |
38 |
40 |
41 |
34 |
-16 % |
-10 % |
-18 % |
|
Zviedrija |
22 |
20 |
20 |
21 |
5 % |
0 % |
-17 % |
|
Šveice |
22 |
26 |
23 |
31 |
35 % |
44 % |
25 % |
|
Norvēģija |
20 |
17 |
15 |
23 |
55 % |
15 % |
16 % |
|
Islande |
17 |
22 |
24 |
24 |
0 % |
50 % |
-33 % |
2022. gada skaitļi par lielāko daļu valstu balstās uz provizoriskiem datiem, un sākotnējie skaitļi pēc galīgo datu publicēšanas 2023. gada rudenī var mainīties. Aplēses par 2022. gadu aptver visu gadu un visus ceļus un attiecas uz nāves gadījumiem 30 dienu laikā, bet attiecībā uz šādām valstīm ir izmantoti daļēji dati: Vācija un Grieķija (par 11 mēnešiem katrai), Beļģija un Ungārija (par 9 mēnešiem katrai), Spānija (lauku ceļi), Nīderlande (daļēji dati; turklāt ziņojumā nav iekļauti apmēram 10–15 % policijas reģistrēto nāves gadījumu), Portugāle (nāves gadījumu skaits 24 stundu laikā), Šveice (6 mēneši). Nav 2022. gada datu par Lihtenšteinu.
2022. gada dati ir salīdzināti ar trim periodiem: ar 2021. gadu (iepriekšējais gads), ar 2019. gadu (references gads, pret kuru izvirzīts mērķis bojāgājušo skaitu uz ceļiem līdz 2030. gadam samazināt par 50 %) un ar vidējo rādītāju 2017.–2019. gadā (ņemot vērā mazās valstīs konstatētās svārstības). Tabulā procentuālās izmaiņas noteiktas, balstoties uz bojāgājušo absolūto skaitu, nevis uz bojāgājušo skaitu uz vienu miljonu iedzīvotāju.
2022. gada ceļu satiksmes drošības statistika
Avots: Aprūpe (ES ceļu satiksmes negadījumu datubāze)
Teksts zaļā krāsā: Bojāgājušo skaits
Teksts zilā krāsā: ES 2030. gada mērķrādītāji
¹: Ir svarīgi norādīt, ka tas balstās uz provizoriskiem un bieži vien daļējiem datiem.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 21. februāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā