Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 8. februārisPārstāvniecība Latvijā

Civilā aizsardzība: ES izklāsta mērķus noturības pret katastrofām jomā

ES civilās aizsardzības mehānisms

Eiropas Komisija šodien pieņēma ieteikumu un paziņojumu, kuru nolūks ir noteikt vienotus mērķus, lai civilās aizsardzības jomā vairotu noturību pret katastrofām. Tajos ir izklāstīti veidi, kā labāk sagatavot Eiropas valstis dabas apdraudējumiem, tostarp zemestrīcēm, plūdiem un mežu ugunsgrēkiem (un tie ir tikai daži piemēri). Ņemot vērā strauji mainīgo riska situāciju, Eiropas mērķi noturības pret katastrofām jomā uzlabos Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un ES civilās aizsardzības mehānismā iesaistīto valstu spējas prognozēt un izturēt sekas, ko nākotnē radīs liela mēroga katastrofas un ārkārtas situācijas. Šajā nolūkā un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Eiropas Komisija ir apzinājusi piecus mērķus, kas kopīgi jāsasniedz.

Pieci Eiropas mērķi noturības pret katastrofām jomā ir šādi.

  1. Prognozēt – uzlabot riska novērtējumu, prognozēšanu un katastrofu riska pārvaldības plānošanu. To risku sarežģītības un savstarpējās mijiedarbības dēļ, ar kuriem saskaras Eiropas Savienība, ir svarīgi identificēt neaizsargātību kritiski svarīgās nozarēs un prognozēt apdraudējumus un briesmas.
  2. Sagatavoties – palielināt iedzīvotāju informētību par riskiem un sagatavotību. Iedzīvotāju informētības par riskiem un sagatavotības uzlabošana palīdz mazināt katastrofu sekas.
  3. Brīdināt – uzlabot agrīno brīdināšanu. Agrīnās brīdināšanas sistēmu uzlabošana nodrošina to, ka brīdinājuma ziņojumi valsts, reģionālā un vietējā līmenī laikus sasniedz attiecīgos cilvēkus.
  4. Reaģēt – uzlabot ES civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spējas. Vēl vairāk uzlabojot ES civilās aizsardzības mehānisma reaģēšanas spējas, Eiropas Savienība var sniegt lielāku palīdzību, lai novērstu būtiskas nepilnības un izvairītos no situācijas turpmākas pasliktināšanās gadījumos, kad kādas valsts spējas nav pietiekamas.
  5. Nodrošināt – panākt stabilu civilās aizsardzības sistēmu. Civilās aizsardzības sistēmām arī nākotnē jādarbojas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā gan katastrofu laikā, gan pēc tām, proti, tad, kad tās ir visvairāk vajadzīgas. Darbības nepārtrauktības plānu un procedūru aktualizēšana un koordinācijas un informācijas apmaiņas nodrošināšana starp nozarēm (tostarp ar kritiskās infrastruktūras apsaimniekotājiem) palīdzēs civilās aizsardzības sistēmām darboties jebkurā laikā.

Lai uzsāktu šo mērķu īstenošanu, Eiropas Komisija ievieš dzīvē piecas pamatiniciatīvas – pa vienai uz katru mērķi. Piemēram, viena no pamatiniciatīvām būs preparEU – Eiropas mēroga informētības veicināšanas programmas, kas vērsta uz Eiropas iedzīvotājiem noturības pret katastrofām nolūkā – uzsākšana.

Krīžu pārvaldības komisārs Janezs Lenarčičs:

Vairāk nekā 20 gadu garumā ES civilās aizsardzības mehānisms ir nodrošinājis ātru un efektīvu ārkārtas palīdzību ikreiz, kad ir notikusi liela mēroga katastrofa, kuras gadījumā atsevišķu valstu spējas nav pietiekamas. Ar šīm ES solidaritātes darbībām sniegtā palīdzība ir iespaidīga. Taču dabas un cilvēku izraisītas katastrofas kļūst arvien biežākas, intensīvākas un sarežģītākas, un tās aizvien lielākā mērā ietekmē dažādas nozares un vairākas valstis. Brīdī, kad atgūstamies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, klimata krīze kļūst arvien aktuālāka – tā izpaužas kā ārkārtīgi postoši, sezonāli dabas ugunsgrēki, sausums un plūdi, kas aptver visu Eiropu. Tikmēr Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu veļ šoka viļņus pār Eiropu un pārējo pasauli. Lai šo spiedienu izturētu, mums jāpalielina mūsu kolektīvā noturība, uzlabojot izpratni par mainīgo riska vidi un kopējo virzību. Ieviešot dzīvē šo Eiropas programmu noturībai pret katastrofām, Eiropas Savienība un tās dalībvalstis būs labākā pozīcijā, lai reaģētu uz liela mēroga katastrofām, novērstu to sekas un sagatavotos tām. Tā rezultātā Eiropas Savienībā tiks izglābts vairāk dzīvību un labāk aizsargāti iedzīvotāji, iztikas līdzekļi un vide.

Konteksts

Ja ārkārtas situācijas mērogs pārsniedz kādas valsts reaģēšanas spējas, tā var pieprasīt palīdzību, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Tiklīdz mehānisms tiek aktivizēts, ES Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs koordinē un finansē palīdzību, ko ES dalībvalstis un astoņas citas iesaistītās valstis (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Islande, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija un Turcija) dara pieejamu, sniedzot spontānus piedāvājumus. Savienības mērķos noturībai pret katastrofām ir noteiktas prioritārās jomas un ar tām saistītie konkrētie mērķrādītāji, kuru nolūks ir stiprināt ES civilās aizsardzības mehānisma un dalībvalstu noturību pret katastrofām. Minētie mērķi ir nesaistošs kopīgs pamats, lai atbalstītu novēršanas un sagatavotības darbības tādu katastrofu gadījumā, kuras vienlaikus skar divas vai vairākas valstis.

Plašāka informācija

Komisijas ieteikums par Savienības mērķiem noturības pret katastrofām jomā

Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības mērķiem noturības pret katastrofām jomā: kopīga rīcība nolūkā pārvarēt ārkārtas situācijas nākotnē

ES civilās aizsardzības mehānisms

Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs

Faktu lapa

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 8. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā