Skip to main content
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā logo
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei28 oktobris 2021

COP26: ES mudina partnerus vērienīgās ieceres pārvērst rīcībā un īstenot Parīzes nolīgumu

United Nations Framework Convention on Climate Change (UNFCCC) in Bonn/COP23

No 1. līdz 12. novembrim Eiropas Komisija piedalīsies ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē. Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 1. un 2. novembrī pārstāvēs Komisiju Pasaules līderu samitā, kurā oficiāli atklās COP26. ES sarunu grupu vadīs Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss TimmermanssCOP26 apmeklēs arī komisāre Kadri Simsone, un ES rīkos vairāk nekā 150 blakuspasākumus ES paviljonā.

Komisija mudinās visas puses pildīt savas saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Mēs arī skubināsim attīstītās valstis palielināt klimatfinansējumu, lai sasniegtu Parīzē saskaņoto 100 miljardu ASV dolāru mērķrādītāju, kurā ES ieguldījums jau pārsniedz 25 miljardus ASV dolāru un turpina augt, kā arī strādāsim pie tā, lai pabeigtu “Parīzes noteikumu kopuma” izstrādi.

Pirms došanās uz COP26 priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja:

Pasaules centieni līdz gadsimta vidum panākt oglekļneitralitāti turpinās. Rīkojoties kopā, mēs visi varam kļūt par uzvarētājiem. COP26 konferencē mūsu pienākums ir nosargāt planētu nākamajām paaudzēm. Eiropā mums ir visi priekšnosacījumi, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazinātu emisijas vismaz par 55 %. Glāzgovā es mudināšu citus pasaules līderus rīkoties tāpat: ieviest novatoriskus risinājumus un investēt ilgtspējīgākā izaugsmes stratēģijā. Proti, veicināt labklājību un veidot veselīgāku sabiedrību, vienlaikus nodrošinot labāku nākotni mūsu planētai.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Ir ļoti svarīgi, lai mēs izmantotu zinātniskos pamatojumus, sabiedrības atbalstu un pastiprināto uzmanību nākamo divu nedēļu laikā, lai spertu drosmīgus soļus globālai klimatrīcībai. Tikai strādājot kopā, mēs varam aizsargāt cilvēces nākotni uz šīs planētas. Lai sagatavotos gaidāmajām sarunām, pēdējo nedēļu laikā esmu sadarbojies ar partneriem no visiem kontinentiem. Mums visiem ir jārīkojas tagad, lai pabeigtu Parīzes nolīguma noteikumu kopumu, paātrinātu emisiju samazināšanu un nodrošinātu pasaulei nepieciešamo klimatfinansējumu.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu 195 valstis vienojās iesniegt nacionāli noteiktos devumus (NND), kas atspoguļo to individuālos emisiju samazināšanas mērķrādītājus. Kopā šiem NND būtu jāpalīdz noturēt globālo vidējās temperatūras kāpumu zem 2°C un līdz gadsimta beigām – pēc iespējas tuvāk 1,5°C. Šomēnes publicētais jaunākais UNFCCC kopsavilkuma ziņojums liecina, ka pašreizējie NND neatbilst Parīzes nolīguma mērķiem, kas nozīmē, ka mēs virzāmies uz bīstamu globālo sasilšanu par 2,7°C ar ārkārtīgi nelabvēlīgu ietekmi, kas rada eksistenciālu izaicinājumu.

Attīstītās valstis ir apņēmušās laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam mobilizēt kopumā 100 miljardus ASV dolāru gadā starptautiskam klimatfinansējumam, lai palīdzētu visneaizsargātākajām valstīm un jo īpaši mazām salu valstīm to centienos mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. ES ir lielākā līdzekļu devēja, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no minētās summas, un priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nesen paziņoja par papildu 4 miljardiem eiro no ES budžeta līdz 2027. gadam. Tomēr tagad centieni jāpastiprina arī citiem partneriem un jānovērš pašreizējais deficīts, kas ir gandrīz 20 miljardi ASV dolāru. Klimatfinansējums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu neaizsargātām kopienām aizsargāties pret klimata pārmaiņu ietekmi un attīstīt zaļo ekonomiku.

Sešus gadus pēc Parīzes nolīguma pieņemšanas ES arī risinās sarunas ar citām pusēm COP26, lai pabeigtu darbu pie nolīguma īstenošanas noteikumu un procedūru kopumu. Konkrētāk, mēs centīsimies panākt vienošanos, kas nodrošinās pasaules oglekļa tirgu vidisko integritāti, kā arī vienošanos par pārredzamības un ziņošanas pienākumiem. Labi funkcionējošs starptautiskais oglekļa tirgus var veicināt papildu investīcijas, ko prasa zaļā pārkārtošanās, un paātrināt emisiju samazināšanu ekonomiski efektīvā veidā.

ES blakuspasākumi COP26

Konferences laikā ES paviljonā Glāzgovā un tiešsaistē ES rīkos vairāk nekā 150 blakuspasākumu. Šos pasākumus organizēs dažādas valstis un organizācijas no Eiropas un visas pasaules, un tie būs veltīti visdažādākajiem ar klimatu saistītiem jautājumiem, piemēram, enerģētikas pārkārtošanai, ilgtspējīgam finansējumam, pētniecībai un inovācijām.

Konteksts

Eiropas Savienība ir pasaules līdere klimatrīcības jomā, un kopš 1990. gada tā jau ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas par 31 %, vienlaikus panākot ekonomikas izaugsmi par vairāk nekā 60 %. Ar 2019. gada decembrī publiskoto Eiropas zaļo kursu ES vēl vairāk palielināja savu klimata mērķu vērienīgumu, apņemoties līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis mērķis kļuva juridiski saistošs, kad 2021. gada jūlijā tika pieņemts un stājās spēkā Eiropas Klimata akts. Klimata aktā ir arī noteikts starpposma mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šis 2030. gada mērķrādītājs 2020. gada decembrī UNFCCC tika paziņots kā ES NND saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai izpildītu šīs saistības, Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu paketi, lai ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku padarītu piemērotu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanai vismaz par 55 % līdz 2030. gadam.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes par ES COP26 konferencē

No vērienīgām iecerēm līdz rīcībai: kopīga rīcība planētas labā (faktu lapa)

Eiropas Komisijas COP26 tīmekļa lapa un blakuspasākumu programma

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
28 oktobris 2021