2020. gadā Komisijas SURE instruments gandrīz 100 miljardu eiro apmērā, kas paredzēts Covid-19 pandēmijas skarto darbvietu un ienākumu aizsardzībai, atbalstīja aptuveni 31,5 miljonus darba ņēmēju un pašnodarbināto personu un vairāk nekā 2,5 miljonus uzņēmumu. SURE efektīvi mudināja dalībvalstis izveidot plašas un vērienīgas saīsināta darba laika shēmas un ieviest līdzīgus pasākumus valsts līmenī, kas ļāva uzņēmumiem saglabāt darbiniekus un prasmes un atbalstīja pašnodarbinātas personas.
Šodienas galīgais pusgada ziņojums par SURE instrumenta īstenošanu un ietekmi liecina, ka tam bija izšķiroša nozīme gan pandēmijas ietekmes mazināšanā 2020. gadā, gan raitas ekonomikas atlabšanas veicināšanā 2021. gadā, kas bija ātrāka nekā iepriekšējās krīzēs. SURE — Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā — beidzās 2022. gada 31. decembrī.
Kopumā 19 dalībvalstīm (t. i., Beļģijai, Bulgārijai, Kiprai, Igaunijai, Grieķijai, Spānijai, Horvātijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai, Latvijai, Maltai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Slovēnijai, Slovākijai un Čehijai) kopā tika izmaksāta SURE finansiālā palīdzība 98,4 miljardu EUR apmērā, kas ir tuvu maksimālajam SURE finansējumam 100 miljardu EUR apmērā. Tas ietvēra papildu finansiālo palīdzību 5 miljardu EUR apmērā, kas 2022. gada rudenī tika piešķirta astoņām dalībvalstīm. 2023. gada pirmajos mēnešos turpinājās rūpīga uzraudzība, lai nodrošinātu visas SURE finansiālās palīdzības apguvi, kas tagad ir apstiprināta.
Lai finansētu šo instrumentu, Komisija ES vārdā emitēja sociālās obligācijas, kļūstot par pasaulē lielāko sociālo obligāciju emitentu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
SURE ir ES tās vislabākajā izpausmē. Programma palīdzēja saglabāt miljoniem darbvietu Covid-19 pandēmijas laikā, un, kas ir svarīgi, tā atbalstīja ES uzņēmumu darbaspēka saglabāšanu. SURE bruģēja ceļu mūsu atveseļošanas plānam NextGenerationEU, kas radīja jaunu pamatu veiksmīgai, vienotai un ekonomiskai Eiropas reakcijai uz krīzi.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Pateicoties SURE shēmai, kuras mērķis ir atbalstīt Eiropas darba ņēmējus un uzņēmumus, mums izdevās mazināt Covid-19 pandēmijas triecienu. Krīzes viskritiskāko mēnešu laikā šis unikālais pasākums nodrošināja palīdzību, lai miljoniem nodarbināto saglabātu ienākumus un uzturētu daudzus tūkstošus uzņēmumu, palīdzot tiem saglabāt darba ņēmējus. SURE kā īstermiņa sociālās drošības tīkls tagad ir izpildījis savu mērķi, taču, kā apstiprina šodienas galīgais ziņojums, tas atstāj ārkārtīgi pozitīvu mantojumu. Milzīgo grūtību laikā SURE bija īsts ES veiksmes stāsts, jo tas ātri palīdzēja, kad bija visvairāk nepieciešams, un atbalstīja arī mūsu ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas. Tas ir izcils Eiropas solidaritātes piemērs.
Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns:
SURE ir bijis ne tikai būtisks instruments, lai stiprinātu ES noturību, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju un atbalstot vairāk nekā 30 miljonus cilvēku un 2,5 miljonus uzņēmumu 19 dažādās dalībvalstīs. Tas arī būtiski veicināja to, ka ES kļuva par lielu suverēna stila emitentu. Īstenojot kopīgus ES aizņēmumus, Komisija pandēmijas laikā raidīja ļoti svarīgu signālu finanšu tirgiem — tā apliecināja ES solidaritāti un radīja pārliecību par eurozonas spēku.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:
SURE nodrošināja solidaritāti dalībvalstīm kritiskā laikā. Pandēmija kļuva par satricinājumu, un, pateicoties ES ātrajai reakcijai, SURE instruments novērsa vēl dziļākas sociālekonomiskās krīzes izplatīšanos. Mūsu prioritāte tagad ir nodrošināt, ka darba ņēmējiem ir prasmes, kas vajadzīgas mūsdienu darba tirgū, un viņi var izmantot jaunas iespējas.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:
Mēs varam lepoties ar SURE ļoti spēcīgo ietekmi, kas palīdzēja Eiropas darba ņēmējiem un uzņēmumiem pārvarēt pandēmijas krīzi. Šis galīgais ziņojums skaidri parāda, kā šādi kopīgi instrumenti var stiprināt mūsu sabiedrības un ekonomikas noturību pret satricinājumiem. SURE veiksmes pamatā bija trīs galvenie faktori — skaidri definēts mērķis; pārvaldība saskaņā ar ES iestāžu sistēmu, kas nodrošināja pārskatatbildību un solidaritāti dalībvalstu starpā; un instrumenta stabilā finansiālā struktūra. SURE panākumi sniedz vērtīgu pieredzi nākotnei.
Ziņojuma galvenie konstatējumi ir šādi.
2020. gadā:
- Valstu politikas atbalsta pasākumi efektīvi pasargāja aptuveni 1,5 miljonus cilvēku no bezdarba, un šajā ziņojumā sniegtas jaunas ilustratīvas simulācijas, kas liecina, ka SURE finansētās shēmas veidoja lielāko daļu no šīs ietekmes.
- SURE atbalstīja gandrīz vienu trešdaļu no kopējās nodarbinātības (aptuveni 31,5 miljonus darba ņēmēju un pašnodarbināto) un vairāk nekā ceturto daļu uzņēmumu (vairāk nekā 2,5 miljonus uzņēmumu) 19 saņēmējās dalībvalstīs.
- MVU bija galvenie SURE atbalsta saņēmēji.
- Visvairāk atbalstītās nozares bija pakalpojumi, kas ietver intensīvu saskarsmi (izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība), kā arī ražošana.
2021. gadā:
- SURE turpināja aizsargāt nodarbinātību, jo īpaši 2021. gada pirmajā pusē, kad pandēmijai joprojām bija smaga negatīva ietekme, un atbalstīja aptuveni 9 miljonus cilvēku (15 % no kopējā nodarbināto skaita) un vairāk nekā 900 000 uzņēmumu (15 % uzņēmumu) 15 saņēmējās dalībvalstīs, kuras 2021. gadā izmantoja SURE.
2022. gadā:
- Tika skaidri noteikts, ka pakāpeniski tiek atcelti valsts atbalsta pasākumi. Četrās dalībvalstīs, kuras pagarināja atbalsta pasākumus līdz 2022. gada sākumam, SURE ietvaros tika turpināts atbalsts 350 000 cilvēku un 40 000 uzņēmumu.
Pašlaik:
- Ir iztērēti visi publiskie izdevumi SURE ietvaros.
- Gandrīz puse no kopējiem izdevumiem tika atvēlēta saīsināta darba laika shēmām, un gandrīz trešdaļa tika piešķirta līdzīgiem pasākumiem pašnodarbinātām personām. Algu subsīdiju shēmas un citi līdzīgi pasākumi veidoja 12 %, savukārt atlikušie 5 % tika izlietoti ar veselību saistītiem pasākumiem, kas ietvēra profilaktiskus pasākumus pret Covid-19, papildu darbaspēka izmaksas veselības aprūpes darbinieku pieņemšanai darbā un viņu atbalstam un veselības aprūpes aprīkojuma un zāļu, tostarp vakcīnu, iegādei.
- Pateicoties ES augstajam kredītreitingam, dalībvalstis, izmantojot SURE, ir ietaupījušas procentu maksājumus aptuveni 9 miljardu eiro apmērā. Tas palielina pozitīvo ietekmi uz sociālajiem un nodarbinātības rezultātiem.
Konteksts
SURE bija svarīgs elements ES visaptverošajā stratēģijā darbvietu un darba ņēmēju aizsardzībai, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju. SURE sniedza finansiālu atbalstu aizdevumu veidā, ko ES ar izdevīgiem nosacījumiem piešķir dalībvalstīm, lai finansētu valstu saīsināta darba laika shēmas un citus līdzīgus pasākumus, jo īpaši pašnodarbinātām personām, kā arī ar veselību saistītus pasākumus.
Komisija ierosināja SURE regulu 2020. gada 2. aprīlī; tā bija daļa no ES sākotnējās reakcijas uz pandēmiju. Padome to pieņēma 2020. gada 19. maijā kā spēcīgu Eiropas solidaritātes zīmi, un instruments kļuva pieejams pēc tam, kad visas dalībvalstis 2020. gada 22. septembrī bija parakstījušas garantijas nolīgumus. Pirmā izmaksa notika piecas nedēļas pēc tam, kad SURE instruments bija kļuvis pieejams.
Visa finansiālā palīdzība, kas piešķirta SURE ietvaros, tagad ir izmaksāta un iztērēta, un turpmāku finansiālo palīdzību piešķirt nevar. Tāpēc šodienas piektais pusgada ziņojums par SURE ir arī galīgais uzraudzības ziņojums par SURE. Komisija turpinās uzraudzīt aizdevumu atmaksu, līdz visi neatmaksātie aizdevumi būs atmaksāti.
Komisija emitēja sociālās obligācijas, lai finansētu SURE instrumentu, un izmantoja ieņēmumus, lai nodrošinātu aizdevumus saņēmējām dalībvalstīm. Aizņēmumi SURE programmas ietvaros būtiski veicināja to, ka ES kļuva par lielu suverēna stila emitentu. Ziņojumā par SURE ir ietverti arī attiecīgie ziņojumi saskaņā ar ES sociālo obligāciju regulējumu. Plašāka informācija par šīm obligācijām un pilnīgs pārskats par katrā emisijā piesaistītajiem līdzekļiem un saņēmējām dalībvalstīm ir pieejams tiešsaistē šeit.
Vairāk informācijas
Piektais pusgada ziņojums par SURE īstenošanu
Tīmekļa vietne “ES kā aizņēmēja”
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 2. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā