Šodien Komisija ierosina jaunus noteikumus par to, kas jebkurā ekonomikas nozarē ir tiesīgs izmantot Savienībā ģenerētus datus un piekļūt tiem. Datu akts nodrošinās taisnīgumu digitālajā vidē, stimulēs datu tirgus konkurētspēju, pavērs iespējas uz datiem balstītai inovācijai un padarīs datus pieejamākus visiem. Tas vedīs pie jauniem, novatoriskiem pakalpojumiem un konkurētspējīgākām pēcpārdošanas pakalpojumu un satīkloto objektu remonta cenām. Kā beidzamajam horizontālajam Komisijas datu stratēģijas būvēšanas blokam tam saskaņā ar 2030. gada digitālajiem mērķiem būs liela nozīme digitālajā pārveidē.
Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece digitālajam laikmetam gatavas Eiropas jautājumos Margrēte Vestagere:
Precizējot, kas un ar kādiem noteikumiem var datiem piekļūt, mēs vēlamies dot patērētājiem un uzņēmumiem vēl lielāku kontroli pār to, ko ar viņu datiem drīkst darīt. Tas ir svarīgs digitalizācijas princips, kas palīdzēs izveidot stabilu un taisnīgu uz datiem balstītu ekonomiku un iet līdz 2030. gadam iezīmēto digitālās pārveides ceļu.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:
Šodien mēs speram platu soli ceļā uz to, lai Eiropā atraisītu rūpniecisko datu lielo potenciālu, kas nesīs labumu uzņēmumiem, patērētājiem, publiskajiem dienestiem un sabiedrībai kopumā. Pagaidām tiek izmantota tikai neliela daļa rūpniecisko datu, un izaugsmes un inovācijas iespējas ir milzīgas. Datu akts nodrošinās, ka rūpnieciskie dati tiek kopīgoti, glabāti un apstrādāti pilnīgā saskaņā ar Eiropas noteikumiem. Tas būs spēcīgas, inovatīvas un suverēnas Eiropas digitālās ekonomikas stūrakmens.
Dati, tāpat kā, piemēram, ielu apgaismojums vai skaista ainava, ir nekonkurējoša prece: tiem var piekļūt vienlaikus daudzi cilvēki, tos var patērēt atkal un atkal, turklāt kvalitāte paliks nemainīga un neradīsies piedāvājuma apsīkšanas risks. Datu apjoms pastāvīgi pieaug: 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti, bet 2025. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti. 80 % rūpniecisko datu paliek neizmantoti, un tas ir neapgūts potenciāls. Datu akts risina juridiskos, ekonomiskos un tehniskos jautājumus, kuru dēļ dati tiek izmantoti maz. Jaunie noteikumi darīs atkalizmantošanai pieejamus lielākus datu apjomus, un paredzams, ka līdz 2028. gadam tie radīs 270 miljardu eiro lielu papildu IKP.
Datu akta priekšlikuma sastāvdaļas
- Pasākumi, kas ļauj satīklotu ierīču lietotājiem piekļūt pašu ģenerētajiem datiem, kurus bieži vien iegūst tikai ražotāji, un kopīgot šādus datus ar trešām personām, kas sniedz pēcpārdošanas vai citus uz datiem balstītus inovatīvus pakalpojumus. Sedzot ar pārsūtīšanu saistītās izmaksas un izslēdzot tādu kopīgotu datu izmantošanu, kuri ir tiešā konkurencē ar pašu ražotāju produkciju, viņiem tiek saglabāti stimuli turpināt investēt augstas kvalitātes datu ģenerēšanā.
- Pasākumi, kuru mērķis ir MVU ietekmi līgumsarunās līdzsvarot, datu kopīgošanas līgumos novēršot ļaunprātīgu līgumiskās nelīdzsvarotības izmantošanu. Datu akts pasargās tos no negodīgiem līgumiskiem noteikumiem, ko uzspiež puse, kura atrodas ievērojami spēcīgākā līgumsarunu pozīcijā. Lai palīdzētu šādiem uzņēmumiem izstrādāt un sarunās panākt taisnīgus datu kopīgošanas līgumus, Komisija turklāt izstrādās līguma noteikumu paraugu.
- Publiskā sektora struktūrām paredzēti līdzekļi, kuri ļauj piekļūt tādiem privātā sektora rīcībā esošajiem datiem, kas nepieciešami izņēmuma apstākļos, jo īpaši publiskās ārkārtas situācijās, tādās kā plūdi un meža ugunsgrēki, vai tālab, lai gadījumos, kad dati nav pieejami citādā veidā, īstenotu juridiskas pilnvaras, un ļauj minētos datus izmantot. Piekļūšana noteiktai datu daļai vajadzīga tādēļ, lai ātri un droši reaģētu uz notiekošo un uzņēmumus apgrūtinātu vien minimāli.
- Jauni noteikumi, kas ļauj patērētājiem faktiski pārslēgties no viena mākoņdatošanas datu apstrādes pakalpojumu sniedzēja uz citu un ievieš aizsardzības pasākumus pret nelikumīgi notiekošu datu pārsūtīšanu.
Turklāt ar Datu aktu tiek pārskatīti daži Datubāzu direktīvas aspekti. Tā tika izveidota pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, lai aizsargātu investēšanu strukturētā datu noformējumā. Jo īpaši tajā precizēts, ka uz datubāzēm, kurās ir dati no lietu interneta (IoT) ierīcēm un objektiem, nebūtu jāattiecina atsevišķa tiesiskā aizsardzība. Tas nodrošinās, ka šīm datubāzēm var piekļūt un tās izmantot.
Patērētāji un uzņēmumi varēs piekļūt savas ierīces datiem un izmantot tos pēcpārdošanas un papildvērtības pakalpojumiem, piemēram, paredzošajai apkopei. Saņēmuši plašāku informāciju, patērētāji un lietotāji, tādi kā lauksaimnieki, aviokompānijas vai būvniecības uzņēmumi, spēs pieņemt labākus lēmumus, piemēram, iegādāties kvalitatīvākus vai ilgtspējīgākus produktus un pakalpojumus, tādējādi veicinot zaļā kursa mērķu sasniegšanu.
Uzņēmumiem un rūpniekiem būs pieejams vairāk datu, un tie gūs labumu no konkurētspējīga datu tirgus. Pēcpārdošanas pakalpojumu sniedzēji spēs piedāvāt individualizētākus pakalpojumus un uz vienlīdzīgiem nosacījumiem konkurēt ar ražotājiem, kas piedāvā salīdzināmus pakalpojumus, un datus varēs arī apvienot, lai izstrādātu pilnīgi jaunus digitālos pakalpojumus.
Šodien Eiropas Datu stratēģijas garā Komisija ir publicējusi arī pārskatu par kopējām Eiropas datu telpām, kas tiek veidotas dažādās nozarēs un jomās.
Konteksts
Saskaņā ar Datu pārvaldības aktu šodien iesniegtais priekšlikums ir otrā galvenā likumdošanas iniciatīva, kas izriet no 2020. gada februāra Eiropas Datu stratēģijas, kuras mērķis ir padarīt ES par līderi uz datiem balstītajā mūsdienu sabiedrībā.
Kopā šīs iniciatīvas datu un tehnoloģiju ekonomisko un sociālo potenciālu atraisīs saskaņā ar ES noteikumiem un vērtībām. Tās radīs vienotu tirgu, kurš uzņēmumu, pētnieku, valsts pārvaldes iestāžu un plašas sabiedrības labā ļaus datiem brīvi plūst visā ES un arī starpnozariski.
Datu pārvaldības akts, ar ko nākts klajā 2020. gada novembrī un par ko likumdevējiestādes vienojušās 2021. gada novembrī, izveido procesus un struktūras, kuri uzņēmumiem, privātpersonām un publiskajam sektoram atvieglo datu kopīgošanu, bet Datu akts precizē, kas un ar kādiem nosacījumiem ir tiesīgs radīt vērtību no datiem.
No 2021. gada 3. jūnija līdz 3. septembrim notika atklāta sabiedriskā apspriešana par Datu aktu, un tajā apkopoja viedokļus par pasākumiem, ar kādiem varētu panākt taisnīgumu datu kopīgošanā un radīt vērtību patērētājiem un uzņēmumiem. Rezultāti tika publicēti 2021. gada 6. decembrī.
Plašāka informācija
Jautājumi un atbildes par Datu aktu
Eiropas Datu stratēģijas faktu lapa
Datu pārvaldības akta priekšlikums
B2B datu kopīgošanas un mākoņdatošanas līgumu ekspertu grupa
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 23. februāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā