Skip to main content
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā logo
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei3 decembris 2021Pārstāvniecība Latvijā

Decembra pārkāpuma lietu pakete: svarīgākie lēmumi

ES tiesību aktu uzlikto pienākumu izpilde
Image by <a href="https://pixabay.com/users/monam-265889/?utm_source=link-attribution&amp;utm_medium=referral&amp;utm_campaign=image&amp;utm_content=419057">Mona Tootoonchinia</a> from <a href="https://pixabay.com/?utm_source=link-attribution&amp;utm_medi

Pārskats pa rīcībpolitikas jomām

Eiropas Komisija ir sagatavojusi kārtējo lēmumu paketi pārkāpuma lietās, proti, tā tiesiski vēršas pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu uzliktos pienākumus. Šie lēmumi aptver dažādas nozares un ES rīcībpolitikas jomas, un to mērķis ir nodrošināt ES tiesību aktu pareizu piemērošanu ES iedzīvotāju un uzņēmumu labā.

Tālāk tekstā izklāstīti svarīgākie Komisijas pieņemtie lēmumi, kas grupēti pa rīcībpolitikas jomām. Komisija arī slēdz 90 lietas, kurās problemātiskie jautājumi ar attiecīgajām dalībvalstīm ir atrisināti un Komisijai nav pamata procedūru turpināt.

Lai par ES pārkāpuma procedūru uzzinātu vairāk, sk. visus jautājumus un atbildes. Lai uzzinātu vairāk par visiem pieņemtajiem lēmumiem, sk. pārkāpuma procedūras lēmumu reģistru.

 

1. Vide un zivsaimniecība

(Sīkāka informācija: Vivian Loonela, tālr. +32 229 66712; Daniela Stoycheva, tālr. +32 229 53664)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina MALTU, POLIJU un SLOVĀKIJU ievērot ES noteikumus

Komisija aicina Maltu, Poliju un Slovākiju ievērot ES noteikumus par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (Padomes Direktīva 91/271/EEK). Saskaņā ar minēto direktīvu pilsētām ir jāizveido komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai vajadzīgā infrastruktūra. Nesavākti vai neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. Eiropas zaļā kursa mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāktu par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. 

Slovākijā 19 aglomerācijas nav izveidojušas kanalizācijas sistēmas un nav nodrošinājušas, lai kanalizācijas sistēmās ienākošie komunālie notekūdeņi tiktu pietiekami attīrīti. Šīm aglomerācijām atbilstība prasībām bija jāpanāk līdz 2015. gada 31. decembrim.

Tā pati direktīva arī prasa, lai dalībvalstis izveidotu šīs direktīvas īstenošanas programmu un Komisiju katru gadu iepazīstinātu ar šīs programmas atjauninājumu.

Par spīti vairākiem atgādinājumiem, Malta un Polija līdz noteiktajam termiņam — 2020. gada 30. jūnijam — nav par savu programmu informējušas.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Maltai, Polijai un Slovākijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules, dodot tām divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja apmierinoša atbilde netiks saņemta, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

Atkritumi. Komisija aicina KIPRU pilnveidot atkritumu apstrādi

Komisija aicina Kipru pareizi piemērot Atkritumu poligonu direktīvu (Direktīvu 1999/31/EK) un Atkritumu pamatdirektīvu (Direktīvu 2008/98/EK). Atkritumu poligonu direktīva nosaka standartus attiecībā uz poligoniem, lai nepieļautu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, ūdeni, augsni un gaisu. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka poligonos nonāk tikai apstrādāti atkritumi. Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei.

2014. gada 15. oktobra spriedumā, Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka pirms noglabāšanas poligonos atkritumi jāapstrādā tā, lai vispiemērotākajā veidā samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Pēc šā sprieduma Komisija 2015. gadā sāka pētījumu, kura uzdevums bija izpētīt neapstrādātu sadzīves atkritumu apglabāšanu ES dalībvalstu poligonos. Kiprā šis pētījums atklāja trūkumus trijos no pieciem šīs valsts rajoniem. 21 % no kopējā Kiprā radītā atkritumu daudzuma poligonos tiek apglabāti bez iepriekšējas apstrādes, jo īpaši Pafas rajonā, kur poligonos nogādā iepriekš nemaz neapstrādātus atkritumus. Turklāt Kipra nav izveidojusi integrētus un pietiekamus atkritumu apsaimniekošanas objektus attiecībā uz jauktiem sadzīves atkritumiem.

Tāpēc Komisija ir nolēmumsi Kiprai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli, dodot tai divus mēnešus laika uz šo vēstuli atbildēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Stratēģiskais vides novērtējums: Komisija aicina FRANCIJU pilnveidot nacionālos noteikumus

Komisija aicina Franciju savus tiesību aktus saskaņot ar Direktīvu par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (zināma kā Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva — Direktīva 2001/42/EK). Direktīva paredz: gatavojot, pieņemot un īstenojot publiskus plānus un programmas, tiktu ņemti vērā sabiedrības vidiskie apsvērumi un bažas. Integrējot vidiskus apsvērumus lēmumu pieņemšanas procesos, tiek novērsta vai mazināta ietekme uz veselību, vidi un vairots sabiedrības atbalsts. Vidiskajai pārvaldībai ir būtiska nozīme nozaru tiesību aktu pareizā darbībā.

Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai Eiropa turpinātu virzīties uz savu vidisko mērķu sasniegšanu.

Uz šīs direktīvas aptvertajiem publiskajiem plāniem un programmām sagatavošanas laikā un pirms pieņemšanas attiecas vides novērtējums. Analizējot Francijas tiesību aktus, atklājās nepilnības dažās tiesību normās, kas saistītas ar dažiem plāniem, kuri šai direktīvai neatbilst. To vidū ir plūdu novēršanas un rīcības programmas, zemes izmantošanas plāns un tehnoloģisko risku novēršanas plāns.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli. Francijai tagad ir doti divi mēneši laika reaģēt un Komisijas norādītos trūkumus novērst. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Oficiāla paziņojuma vēstules, LESD 260. pants

 

Daba: Komisija aicina PORTUGĀLI īstenot Tiesas spriedumu par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju noteikšanu

Komisija aicina Portugāli īstenot 2019. gada spriedumu, ko tai adresējusi Eiropas Savienības Tiesa, un ievērot Dzīvotņu direktīvas ( Direktīva 92/43/EEK) prasības. Direktīva prasa, lai dalībvalstis nāktu klajā ar priekšlikumiem par Kopienas nozīmes ES teritorijām (KNT), kuras pēc tam tiek pievienotas ES bioģeogrāfiskajiem sarakstiem. Sešu gadu laikā, kopš teritorijas šādi pievienotas, dalībvalstīm kopienas nozīmes teritorijām ir jāpiešķir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statuss, jānosaka saglabāšanas mērķi un pasākumi, kuru uzdevums ir saglabāt vai atjaunot teritorijās esošās aizsargājamās sugas un dzīvotnes, lai būtu iespējams sasniegt labvēlīgu saglabāšanās stāvokli nacionālajā bioģeogrāfiskajā līmenī. Gan Eiropas zaļajā kursā, gan ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam norādīts, ka Eiropas Savienībai ir būtiski apturēt biodaudzveidības izzušanu, saglabājot dabas teritorijas un atjaunojot iedragātās ekosistēmas līdz labam ekoloģiskajam stāvoklim.

2019. gada 5. septembra spriedumā (C-290/18) Tiesa nolēma, ka Portugāle par īpaši aizsargājamām Atlantijas okeāna un Vidusjūras bioģeogrāfisko reģionu dabas teritorijām nav noteikusi 61 Kopienā nozīmīgu teritoriju. Tiesa arī atzina, ka Portugāle nav pieņēmusi šīm teritorijām vajadzīgos saglabāšanas pasākumus. Kopš tā laika Portugāle 61 attiecīgo teritoriju ir noteikusi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, bet vēl nav pieņēmusi attiecīgos apsaimniekošanas plānus, tajā skaitā mērķus un aizsardzības pasākumus.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi uz LESD 260. panta 2. punkta pamata nosūtīt Portugālei oficiāla paziņojuma vēstuli. Tagad Portugālei ir divi mēneši laika uz šo vēstuli reaģēt un veikt nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā un pieprasīt finanšu sankcijas.

 

Argumentēti atzinumi

 

Komunālie notekūdeņi. Komisija aicina GRIEĶIJU izpildīt ES noteikumus

Komisija aicina Grieķiju ievērot ES noteikumus par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (Padomes Direktīva 91/271/EEK). Saskaņā ar minēto direktīvu pilsētām ir jāizveido komunālo notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai vajadzīgā infrastruktūra. Nesavākti vai neattīrīti notekūdeņi var apdraudēt cilvēka veselību un piesārņot ezerus, upes, augsni, piekrastes ūdeņus un gruntsūdeņus. Oficiāla paziņojuma vēstuli Komisija Grieķijai nosūtīja 2020. gada maijā.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāktu par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei.

Grieķijas sniegtie dati liecina, ka pirms komunālo notekūdeņu novadīšanas 209 aglomerācijās šie notekūdeņi netiek nedz pienācīgi savākti, nedz pienācīgi attīrīti. Grieķija arī pārāk paļaujas uz tādām individuālām vai citām piemērotām sistēmām (piem., septiskām tvertnēm), kas neatbilst direktīvas standartiem.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Grieķijai nosūtīt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus situācijas labošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

 

Ar bīstamām vielām saistītu lielu avāriju novēršana. Komisija aicina FRANCIJU uzlabot valsts noteikumus

Komisija aicina Franciju tās tiesību aktus visā pilnībā saskaņot ar Direktīvu 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību (Seveso III direktīva). Direktīva attiecas uz vairāk nekā 12 000 rūpniecisku iekārtu visā Eiropas Savienībā un nosaka noteikumus, kas vajadzīgi, lai novērstu lielas rūpnieciskas avārijas un līdz minimumam samazinātu to kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Tās tvērumā ir tādas nozares kā ķīmiskā un naftas ķīmijas rūpniecība un degvielas/kurināmā vairumtirdzniecība un uzglabāšana. Atkarībā no bīstamo vielu daudzuma tiek piemēroti dažādi drošības režīmi, un iekārtām, kurās izmanto vai uzglabā lielus daudzumus šādu vielu, piemēro stingrākas juridiskās prasības.

Eiropas zaļā kursa un Nulles piesārņojuma rīcības plāna mērķis ir virzīt ES uz nulles piesārņojumu, kas nāks par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei.

Komisija 2019. gada oktobrī nosūtīja Francijai oficiāla paziņojuma vēstuli, un, atbildot uz to, Francija grozīja valsts normatīvos aktus. Tomēr Francija savos tiesību aktos joprojām nav pienācīgi ieviesusi noteikumus par informāciju, kas būtu jādara pieejama sabiedrībai. Tā arī nav nodrošinājusi, ka attiecīgajai sabiedrības daļai tiek dota agrīna iespēja izteikties par konkrētiem individuāliem projektiem, proti, par to jaunāko dinamiku. Tas ir īpaši svarīgi tādiem uzņēmumiem, kuru atrašanās vieta vai kuros notiekošās norises var palielināt smaga negadījuma risku vai šādas negadījuma sekas padarīt smagākas.

Tāpēc Komisija ir nolēmusi Francijai nosūtīt argumentētu atzinumu, dodot tai divus mēnešus situācijas labošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Gaisa kvalitāte: Komisija nolemj pret RUMĀNIJU vērsties Eiropas Savienības Tiesā par to, ka nav ievēroti ES tiesību akti, kas reglamentē gaisa tīrību un rūpnieciskās emisijas

Komisija šodien nolēma divās lietās pret Rumāniju vērsties Eiropas Savienības Tiesā: par to, ka šī valsts nav ievērojusi ES noteikumus par rūpnieciskā piesārņojuma novēršanu un ka tā nav pieņēmusi gaisa piesārņojuma kontroles programmu. Pirmajā lietā Rumānija nav nodrošinājusi, lai trīs rūpnieciskas ražotnes, kā prasa Rūpniecisko emisiju direktīva (Direktīva 2010/75/ES), darbotos ar derīgu atļauju, tādējādi novēršot vai mazinot piesārņojumu. Otrajā lietā Rumānija nav pieņēmusi Direktīvā (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (“NEC direktīvā”) prasīto pirmo valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmu. Paziņojums par Eiropas zaļo kursu, kas Eiropas Savienībā paredz panākt nulles piesārņojumu, uzsver, ka jāsamazina gaisa piesārņojums, kas ir viens no galvenajiem cilvēka veselību ietekmējošajiem faktoriem. Lai sekmīgi aizsargātu cilvēka veselību un nosargātu dabisko vidi, ir ļoti svarīgi visā pilnībā īstenot ES tiesību aktus. Rūpniecisko emisiju direktīva paredz noteikumus, kuru mērķis ir novērst un samazināt kaitīgas rūpnieciskas emisijas gaisā, ūdenī un zemē un novērst atkritumu rašanos. Saskaņā ar direktīvu, lai rūpnieciskas iekārtas varētu darboties, tām jābūt atļaujām. Trim rūpnieciskām ražotnēm Rumānijā atļaujas vēl nav. NEC direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu izstrādāt, pieņemt un īstenot valsts gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmas. Pirmā valsts gaisa piesārņojuma kontroles programma Rumānijai bija Komisijai jāiesniedz līdz 2019. gada 1. aprīlim, bet tā vēl nav to pieņēmusi. Tāpēc par abām šīm lietām Komisija pret Rumāniju vēršas Eiropas Savienības Tiesā. Vairāk informācijas — paziņojumā presei.

 

Daba. Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret VĀCIJU par to, ka aizsargājamajās Natura 2000 teritorijās netiek pietiekami aizsargāti ziediem bagāti zālāji

Komisija ir nolēmusi vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju par Dzīvotņu direktīvas (Direktīva 92/43/EEK) prasību neievērošanu, jo Vācija Natura 2000 teritorijās nepietiekami aizsargā ziediem bagātus zālājus. Minētā direktīva ir viens no Eiropas galvenajiem instrumentiem, kas aizsargā biodaudzveidību. Saskaņā ar šo tiesību aktu dalībvalstīm ir pienākums aizsargāt un atjaunot labvēlīgu aizsardzības statusu svarīgām dzīvotnēm un sugām un novērst dzīvotņu noplicināšanos un būtiskus traucējumus sugām Natura 2000 teritorijās. Vācijā attiecībā uz diviem dzīvotņu veidiem — zemieņu siena pļavām un kalnu siena pļavām —, kuriem ir vitāli svarīga nozīme attiecībā uz apputeksnētājkukaiņiem, bitēm un tauriņiem un kuri ir aizsargāti Natura 2000 tīkla ietvaros, ir konstatēts nelabvēlīgs aizsardzības statuss. Pēdējo gadu laikā dažādās aizsargātās teritorijās šā veida dzīvotnes ir būtiski sarukušas vai pavisam izzudušas, un pie tā lielā mērā vainojama neilgtspējīga lauksaimniecības prakse. Vācija joprojām nenodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību šā veida dzīvotnēm aizsargājamajās teritorijās. Tāpēc Komisija uzskata, ka līdz šim Vācijas iestāžu pūliņi ir bijuši neapmierinoši un nepietiekami, un vēršas pret Vāciju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Ūdens: Komisija nolemj vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret SPĀNIJU par Nitrātu direktīvas nepilnīgu īstenošanu

Komisija nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Spāniju par to, ka tā nav pietiekami rīkojusies, lai novērstu nitrātu piesārņojumu. Eiropas zaļā kursa mērķis ir panākt, ka Eiropas Savienībā nav piesārņojuma. Tas nāktu par labu sabiedrības veselībai, videi un klimatneitralitātei. Saskaņā ar Nitrātu direktīvu (Padomes Direktīva 91/676/EEK) dalībvalstīm jāveic savu ūdeņu monitorings un jānosaka tie ūdeņi, kurus ietekmē vai varētu ietekmēt piesārņojums ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem. Tām arī jānosaka zemes platības, no kurām šajos ūdeņos nonāk piesārņojums, proti, nitrātjutīgas zonas, un jāizveido atbilstošas rīcības programmas nitrātu piesārņojuma novēršanai un samazināšanai. Lai gan Spānija ir panākusi nelielu progresu, joprojām ir nepieciešami papildu pasākumi, lai visā valstī novērstu eitrofikāciju, jo līdz šim ieviestie pasākumi nav spējuši sasniegt direktīvas mērķus. Turklāt Spānijai jāpārskata nitrātjutīgās zonas septiņos reģionos un tās turpmāk jānosaka; jāiekļauj visi nepieciešamie obligātie elementi rīcības programmās pieciem reģioniem; jāveic papildu pasākumi attiecībā uz četriem reģioniem, kuros ieviestie pasākumi ir izrādījušies nepietiekami Nitrātu direktīvas mērķu sasniegšanai. Tāpēc Komisija uzskata, ka līdz šim Spānijas iestāžu pūliņi ir bijuši neapmierinoši un nepietiekami, un vēršas pret Spāniju Eiropas Savienības Tiesā. Sīkāka informācija atrodama paziņojumā presei.

 

Zivsaimniecība un jūrlietas

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Jūras telpiskā plānošana. Komisija mudina GRIEĶIJU, HORVĀTIJU, ITĀLIJU, KIPRU un RUMĀNIJU izstrādāt savus jūras telpiskos plānus

Komisija mudina Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Kipru un Rumāniju pareizi īstenot Direktīvu (ES) 2014/89, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru. Direktīvā ir izklāstīta vienota pieeja ES valstu jūras teritoriju plānošanai. Jūras telpiskās plānošanas mērķis ir organizēt cilvēku darbības jūras teritorijās, lai sasniegtu dažādus ekoloģiskus, ekonomiskus un sociālus mērķus. To vidū ir ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstība, jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un veselīgu jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Direktīvas pareiza īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu šos mērķus Eiropas zaļā kursa ietvaros. Direktīvā noteikts, ka piekrastes ES dalībvalstīm ne vēlāk kā līdz 2021. gada 31. martam ir jāizstrādā jūras telpiskie plāni un trīs mēnešu laikā pēc to publicēšanas jāiesniedz Komisijai un citām attiecīgajām dalībvalstīm plānu kopijas. Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra un Rumānija nav izveidojušas savus jūras telpiskos plānus, un Komisija nav saņēmusi norādi par reālistisku laika grafiku un procesu, kura rezultātā jūras telpiskos plānus varētu pieņemt līdz 2021. gada beigām.

Tāpēc Komisija šodien nolēma nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstules Grieķijai, Horvātijai, Itālijai, Kiprai un Rumānijai, kuru rīcībā ir divi mēneši, lai atbildētu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījusi Komisija. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt sniegt argumentētu atzinumu.

 

2. Iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU

(Sīkāka informācija: Sonya Gospodinova, tālr. +32 229 66953; Federica Miccoli, tālr. +32 229 58300; Célia Dejond, tālr. +32 229 88199)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Samērīguma pārbaude. Komisija aicina 18 dalībvalstis uzlabot reglamentēto profesiju ES vienoto tirgu

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpumu procedūras pret Austriju, Bulgāriju, Horvātiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Lietuvu, Nīderlandi, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Zviedriju par to, ka tās nav pienācīgi īstenojušas ES noteikumus par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas (Direktīva (ES) 2018/958). Direktīva paredz kritēriju kopumu, kas palīdz novērst nevajadzīgi apgrūtinošus valstu noteikumus, kuri var apgrūtināt kvalificēta darbaspēka piekļuvi dažādām profesijām vai to praktizēšanu. Neatbilstīgi īstenojot ES noteikumus par samērības novērtējumu, pastāv risks nostādīt neizdevīgā situācijā patērētājus — cenas ir pārmērīgi augstas, tiek apdraudēta inovatīvu pakalpojumu attīstība vai pat ierobežota piekļuve svarīgiem pakalpojumiem. Dalībvalstīm tagad ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildes uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nosūtīt tām argumentētu atzinumu. Paziņojums presei ir pieejams šeit.

 

Profesionālā kvalifikācija. Komisija pieprasa KIPRAI un RUMĀNIJAI panākt atbilstību ES noteikumiem

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Rumāniju un nosūtīt Kiprai papildu argumentētu atzinumu par ES profesionālo kvalifikāciju noteikumu pārkāpumiem. Ar ES direktīvu par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Direktīva 2005/36/EK) ir ieviesta moderna atzīšanas sistēma visā ES. Tā atvieglo kvalifikācijas atzīšanu speciālistiem, kuri vēlas iedibināties vai sniegt pakalpojumus citās dalībvalstīs, un turklāt patērētājiem un pilsoņiem garantē augstu aizsardzības līmeni. Komisijai īpaši rūp šo noteikumu saskaņotas piemērošanas nodrošināšana pilsoņu un uzņēmumu labā. Komisija mudina Rumāniju pildīt savus pienākumus, kas izriet no Direktīvas 98/5/EK un attiecas uz advokāta profesijas praktizēšanu, proti, gādāt, ka profesionālais citu ES valstu advokāta nosaukums tiek atzīts automātiski. Šie konkrētie noteikumi atvieglo advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija. Komisija vēršas pie Kipras saistībā ar dažu valsts tiesību aktu noteikumu neatbilstību Direktīvai 2005/36/EK un LESD 49. pantam. Komisijas izvirzītie jautājumi attiecas uz valstu noteikumiem par inženieriskām profesijām un jo īpaši arhitekta profesiju. Atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem Rumānijai un Kiprai tiek doti divi mēneši. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt Rumānijai nosūtīt argumentētu atzinumu un pret Kipru vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Publiskais iepirkums. Komisija mudina SPĀNIJU ievērot publiskā iepirkuma un koncesiju noteikumus

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Spāniju par valsts tiesību aktu neatbilstību ES noteikumiem par publisko iepirkumu un koncesijas līgumiem. Noteikumiem (Direktīvai 2014/24/ESDirektīvai 2014/25/ES un Direktīvai 2014/23/ES) bija jābūt transponētiem dalībvalstu tiesību aktos 2016. gada 18. aprīlī. Pēc Spānijas paziņojuma par transponēšanu Komisija veica atbilstības pārbaudi, kuras rezultāti liek šaubīties par to, vai Spānijas tiesību akti atbilst ES direktīvām. Komisija ir konstatējusi trūkumus, jo īpaši saistībā ar direktīvu darbības jomu, ar noteikumiem, kas piemērojami līgumu grozīšanai, un ar līgumu paredzamās vērtības aprēķināšanu atsevišķos gadījumos. Publiskā iepirkuma noteikumu pienācīgas piemērošanas nodrošināšana garantē vislabāko cenas un vērtības attiecību publiskajos iepirkumos, atvieglo mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) dalību publiskā iepirkuma konkursos un samazina šādas dalības izmaksas, un sniedz uzņēmumiem vairāk uzņēmējdarbības iespēju. Oficiālā paziņojuma vēstule seko citām vēstulēm par šo pašu tēmu, kuras nosūtītas citām dalībvalstīm 2019. gada janvārī2019. gada oktobrī un 2021. gada jūnijā. Spānijai tagad ir divi mēneši atbildei uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks izdarīts, Komisija var nolemt nosūtīt Spānijas iestādēm argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Vieglo automobiļu emisijas. Komisija aicina ITĀLIJU piemērot soda noteikumus par aizliegtu pārveidošanas ierīču izmantošanu

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav izpildījusi pienākumu īstenot emisijas tipa apstiprināšanas noteikumus, pamatojoties uz Regulu (EK) 715/2007. Saskaņā ar šo regulu dalībvalstīm ir jāpieņem un jāīsteno noteikumi attiecībā uz sankcijām par aizliegtu pārveidošanas ierīču izmantošanu, kas mazina emisiju kontroles sistēmu efektivitāti, kā rezultātā emisijas aug. ES tipa apstiprinājuma tiesību akti aizliedz izmantot tādas pārveidošanas ierīces, kā programmatūru, taimerus vai temperatūras diapazonus, kuru izmantošanas rezultātā NOx emisijas ārpus testa cikla ir lielākas, izņemot gadījumus, kad minēto ierīču izmantošana pamatota ar nepieciešamību pasargāt motoru no bojājumiem vai kļūmes vai kad tā vajadzīga transportlīdzekļa drošai ekspluatācijai. Komisija cieši uzrauga, kā dalībvalstis piemēro šos noteikumus. Lai gan Itālija ir uzdevusi attiecīgos transportlīdzekļus obligāti atsaukt, Komisija uzskata, ka tā nav piemērojusi valsts noteikumus par sankcijām gadījumos, kad pārveidošanas ierīces ir uzstādītas transportlīdzekļos, kuru tips ir apstiprināts Itālijā. Komisija 2017. gada 17. maijā sāka pārkāpuma procedūru pret Itāliju. Tagad Itālijai ir divi mēneši laika, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

3. Migrācija, iekšlietas un drošības savienība

(Sīkāka informācija: Adalbert Jahnz, tālr. + 32 229 53156; Laura Bérard, tālr. + 32 229 55721; Ciara Bottomley, tālr. +32 229 69971)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Cīņa pret terorismu. Komisija mudina BEĻĢIJU, IGAUNIJU un ITĀLIJU nodrošināt, ka tiek pareizi transponēti ES noteikumi par terorisma apkarošanu

Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras pret Beļģiju, Igauniju un Itāliju sakarā ar to, ka tās nav pareizi transponējušas dažus elementus, ko paredz ES noteikumi par terorisma apkarošanu (Direktīva (ES) 2017/541). Šajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz kriminālatbildību un sankcijas par tādiem teroristiskiem nodarījumiem kā ceļošana uz ārvalstīm nolūkā izdarīt teroristisku nodarījumu, atgriešanās ES vai pārvietošanās ES teritorijas robežās šādu darbību veikšanai, apmācības terorisma nolūkos un terorisma finansēšana. Noteikumi arī ietver īpašas normas par terorismā cietušajiem, ar kurām šīm personām tiek nodrošināta piekļuve uzticamai informācijai, kā arī profesionāliem un specializētiem atbalsta dienestiem tūlīt pēc uzbrukuma un tik ilgi, cik nepieciešams. Tie ir svarīga ES Terorisma apkarošanas programmas daļa. Valsts tiesību aktos direktīva dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2018. gada 8. septembrim. Tagad Beļģijai, Igaunijai un Itālijai ir divi mēneši laika atbildēt uz Komisijas izvirzītajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nosūtīt argumentētu atzinumu. No šā gada jūnija līdz novembrim Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret 19 dalībvalstīm, mudinot tās nodrošināt pareizu direktīvas transponēšanu.

 

4. Tieslietas

(Sīkāka informācija: Christian Wigand, tālr. +32 229 62253; Katarzyna Kolanko, tālr. +32 229 63444; Jordis Ferroli – tālr. +32 229 92729)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Rasisma un ksenofobijas apkarošana. Komisija aicina VĀCIJU, UNGĀRIJU un LUKSEMBURGU pilnīgi un pareizi transponēt ES tiesību aktus, kas nosaka kriminālatbildību par naida runu un naida noziegumiem

Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūras pret Vāciju, Ungāriju un Luksemburgu, jo šīs valstis savos tiesību aktos nav pilnībā vai precīzi transponējušas ES noteikumus par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret rasismu un ksenofobiju (Padomes Pamatlēmums 2008/913/JHA). Pamatlēmuma mērķis ir nodrošināt, ka visā Eiropas Savienībā par nopietniem rasistiskiem un ksenofobiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, publisku kūdīšanu uz vardarbību vai naidu, piemēro rezultatīvus, samērīgus un preventīvus kriminālsodus. Pašlaik Vācija un Ungārija par konkrētu naida runas veidu, kas minēts pamatlēmumā, nav noteikušas kriminālatbildību. Jo īpaši Ungārijas tiesiskajā regulējumā nav paredzēta kriminālatbildība par starptautisku noziegumu apoloģiju, noliegšanu vai rupju banalizēšanu, savukārt Vācijas tiesību sistēmā nav paredzēta kriminālatbildība par šādu noziegumu publisku noliegšanu vai rupju banalizēšanu. Turklāt ne Ungārija, ne Luksemburga nav veikušas nepieciešamos pasākumus, lai paredzētu faktisku kriminālatbildību par rasistiskiem un ksenofobiskiem naida noziegumiem. Ungārijas tiesiskais regulējums nenodrošina, ka rasistiska un ksenofobiska motivācija tiek uzskatīta par atbildību pastiprinošu apstākli vai ka valsts tiesas ņem vērā šādu motivāciju attiecībā uz jebkuru pastrādāto noziegumu. Luksemburgas tiesiskajā regulējumā nav paredzētas tiesību normas, kas nodrošinātu, ka tiesas, lemjot par sankcijām, var ņemt vērā rasistisku un ksenofobisku motivāciju. Dalībvalstīm ir trīs mēneši laika, lai veiktu pasākumus, kuri vajadzīgi Komisijas konstatēto trūkumu novēršanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt spert nākamo soli, nosūtot argumentētu atzinumu. Saistībā ar šo instrumentu Komisija jau ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret desmit dalībvalstīm un turpina izvērtēt šā pamatlēmuma transponēšanu citās dalībvalstīs; šis darbs ir daļa no centieniem novērst rasismu un ksenofobiju. Lai uzzinātu vairāk par rasisma un ksenofobijas apkarošanas pasākumiem, noklikšķiniet šeit.

 

Eiropas apcietināšanas orderis. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret FRANCIJU, MALTU, LATVIJU, PORTUGĀLI un SLOVĀKIJU

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Franciju, Maltu, Latviju, Portugāli un Slovākiju, jo šīs valstis nepilnīgi un/vai nepareizi transponējušas Pamatlēmumu par Eiropas apcietināšanas orderi (2002/584/TI). Eiropas apcietināšanas orderis ir vienkāršota pieprasītās personas pārrobežu juridiska nodošanas procedūra ar mērķi veikt kriminālvajāšanu, izpildīt brīvības atņemšanas sodu vai aizturēšanas rīkojumu. Ja kādas dalībvalsts tiesnesis vai miertiesnesis izdod orderi aizdomās par smagu noziegumu turētas personas aizturēšanai un apcietināšanai, šis orderis ir derīgs visā ES teritorijā. Mehānisma pamatā ir savstarpējas atzīšanas princips, un tādēļ tas darbojas, izmantojot tiešus kontaktus starp kompetentajām tiesu iestādēm. Eiropas apcietināšanas orderis darbojas kopš 2004. gada 1. janvāra, un tas ir aizstājis garās izdošanas procedūras, kuras pastāvēja starp ES dalībvalstīm pirms minētā datuma. Pabeidzot analīzi par pamatlēmuma transponēšanu Francijā, Maltā, Latvijā, Portugālē un Slovākijā, Komisija konstatēja vairākas atbilstības problēmas. Konkrētāk, nav pareizi transponēti noteikumi par Eiropas apcietināšanas ordera fakultatīvas neizpildīšanas pamatu un termiņiem, kuros pieņemams lēmums par to, vai izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, atbilstīgi Tiesas interpretācijai. Piecām minētajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai paskaidrotu, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu pareizu un pilnīgu Pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi īstenošanu. Līdz šim Komisija oficiāla paziņojuma vēstules par nepilnīgu un/vai nepareizu transponēšanu ir nosūtījusi 17 dalībvalstīm (Austrijai, Beļģijai, Horvātijai, Kiprai, Čehijai, Igaunijai, Somijai, Vācijai, Grieķijai, Ungārijai, Īrijai, Itālijai, Lietuvai, Nīderlandei, Polijai, Spānijai un Zviedrijai). Dažas no šīm dalībvalstīm transponēšanas tiesību aktus jau ir grozījušas. Plašāka informācija par Eiropas apcietināšanas orderi ir pieejama šeit.

 

Apmaiņa ar informāciju no sodāmības reģistriem. Komisija sāk pārkāpuma procedūru pret BULGĀRIJU, KIPRU, GRIEĶIJU, MALTU un PORTUGĀLI

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Bulgāriju, Kipru, Grieķiju, Maltu un Portugāli par to, ka tās nepareizi piemēro Pamatlēmumu 2009/315/TI par sodāmības reģistru informācijas apmaiņu un Padomes Lēmumu 2009/316/TI, ar ko izveido Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu (ECRIS). Šī 2012. gada aprīlī izveidotā sistēma ļauj iestādēm visā ES elektroniski apmainīties ar informāciju, kas iegūta no sodāmības reģistra. Tā nodrošina, ka ES valstis ar informāciju var apmainīties vienoti, ātri un saderīgi. Tā arī nodrošina tiesnešiem, prokuroriem un citām kompetentām iestādēm vieglu piekļuvi visaptverošai informācijai par attiecīgo personu sodāmību, tai skaitā informācijai par to, kurās ES valstīs attiecīgā persona ir iepriekš notiesāta. Tādā veidā tā neļauj likumpārkāpējiem izvairīties no savas noziedzīgās pagātnes, pārceļoties uz citu ES dalībvalsti. Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā, Maltā un Portugālē Komisija konstatēja problēmas saistībā ar elektronisko savienojamību un sodāmības reģistru informācijas apmaiņu sistēmā ECRIS, kā arī saistībā ar visu jauno notiesājošo spriedumu un atjauninātas informācijas par notiesājošiem spriedumiem paziņošanu likumpārkāpēja valstspiederības dalībvalstij(-īm). Vēl viens iemesls bažām ir tas, ka uz lūgumiem sniegt informāciju par notiesājošiem spriedumiem atbildes dažkārt netika sniegtas noteiktajos termiņos, vai arī netika sniegtas vispār. Piecām attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai precizētu, kādus pasākumus tās veikušas, lai nodrošinātu šo instrumentu pareizu piemērošanu praksē. Plašāka informācija par sistēmu ECRIS atrodama tiešsaistē.

 

Krāpšanas apkarošana. Komisija mudina astoņas dalībvalstis transponēt ES noteikumus cīņai pret krāpšanu attiecībā uz Savienības budžetu

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpumu procedūru pret Horvātiju, Somiju, Grieķiju, Latviju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju un Spāniju, jo tās nav pareizi transponējušas ES noteikumus par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses (Direktīva (ES) 2017/1371). Šie noteikumi ir daļa no Komisijas vispārējās krāpšanas apkarošanas stratēģijas un aizsargā ES budžetu, saskaņojot tādas definīcijas, sankcijas, jurisdikcijas noteikumus un noilguma termiņus, kas ir attiecas uz krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud ES finanšu intereses. Lai Eiropas Prokuratūra varētu rezultatīvi īstenot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, dalībvalstīm ir pienācīgi jātransponē minētie noteikumi. Termiņš direktīvas transponēšanai valstu tiesību aktos bija 2019. gada 6. jūlijs. Komisija 2021. gada 6. septembra ziņojumā par direktīvas transponēšanu norādīja uz vairākām atbilstības problēmām. Konkrētāk, ir vajadzīgi uzlabojumi, kas nodrošinātu, ka tiek konsekventi transponētas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un noteikumi par juridisko un fizisko personu atbildību un šīm personām piemērojamām sankcijām. Astoņām attiecīgajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai precizētu, kādus pasākumus tās veikušas, lai nodrošinātu direktīvas pareizu un pilnīgu transponēšanu.

 

Argumentēti atzinumi

 

ES pamatvērtības. Komisija mudina UNGĀRIJU ievērot pamattiesības, proti, nediskriminēt LGBTIK un neierobežot vārda brīvību

Šodien Komisija nolēma spert nākamo soli pārkāpuma procedūrā pret Ungāriju saistībā ar atrunu, kas iekļauta bērnu grāmatā par LGBTIK tēmu. Ungārijas Patērētāju tiesību aizsardzības iestāde nesen noteica, ka bērniem domātas grāmatas, kurā attēlotas LGBTIK personas, izdevējam ir jāiekļauj atruna, ka grāmatā ir attēlotas “uzvedības formas, kas atšķiras no tradicionālajām dzimumu lomām”. Komisija uzskata, ka, uzliekot pienākumu informēt par to, ka uzvedības formas atšķiras no “tradicionālām dzimumu lomām”, Ungārija ierobežo autoru un grāmatas izdevēju vārda brīvību (ES Pamattiesību hartas 11. pants), nepamatoti diskriminē seksuālās orientācijas dēļ (ES Pamattiesību hartas 21. pants) un nepareizi piemēro ES noteikumus attiecībā uz negodīgu komercpraksi (Direktīva 2005/29/EK). Pienākumu neizpildes procedūru pret Ungāriju Komisija sāka 2021. gada jūlijā ar oficiālu paziņojuma vēstuli. Rūpīgi izanalizējusi Ungārijas atbildi, Komisija uzskata, ka trūkumi nav novērsti. Ungārija nav pamatojusi ierobežojumus, ko tā noteikusi attiecībā uz pamattiesībām, proti, šajā gadījumā — nediskrimināciju un vārda brīvību. Tāpēc Komisija nolēma nosūtīt argumentētu atzinumu Ungārijai, kurai ir divi mēneši laika atbildēt un labot situāciju. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

 

ES pamatvērtības. Komisija aicina UNGĀRIJU saistībā ar LGBTIK satura aizliegšanu ievērot ES tiesību aktus

Komisija ir nolēmusi Ungārijai nosūtīt argumentētu atzinumu par valsts noteikumiem, kuru mērķis ir personām, kas jaunākas par 18 gadiem, aizliegt vai ierobežot piekļuvi saturam, kas atspoguļo tā dēvēto “identificēšanos, kas neatbilst dzimumam, kāds ir piedzimstot, dzimuma maiņu vai homoseksualitāti”. Komisija sāka pārkāpuma procedūru, nosūtot Ungārijai oficiāla paziņojuma vēstuli par šo jautājumu 2021. gada 15. jūlijā. Komisija uzskata, ka šis valsts noteikumi ir pretrunā vairākiem ES tiesību aktiem, tostarp Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas standartiem attiecībā uz audiovizuālo saturu un pārrobežu audiovizuālo mediju pakalpojumu brīvu sniegšanu, jo Ungārijas tiesību aktu noteikumi ievieš nepamatotus ierobežojumus, kas diskriminē cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ un turklāt ir nesamērīgi. Komisija pauda bažas arī saistībā ar Elektroniskās tirdzniecības direktīvu, jo Ungārijas tiesību aktu noteikumi pārkāpj izcelsmes valsts principu. Likums ierobežo tādu pakalpojumu sniegšanu, kas nepilngadīgajiem rāda saturu, kurā attēlota atšķirīga dzimumorientācija, tostarp gadījumos, kad šie pakalpojumi nāk no citām dalībvalstīm, un Ungārija nav pamatojusi šos ierobežojumus. Komisija uzskata, ka šajos jautājumos, kuri ietilpst ES tiesību aktu piemērošanas jomā, Ungārijas noteikumi pārkāpj arī cilvēka cieņu, vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības uz nediskriminēšanu, kā noteikts attiecīgi ES Pamattiesību hartas 1., 7., 11. un 21. pantā. Komisija neuzskatīja, ka Ungārijas iestāžu atbilde uz Komisijas oficiālā paziņojuma vēstuli ir apmierinoša. Tagad Ungārijai ir divi mēneši laika, lai labotu situāciju un atbildētu uz Komisijas argumentētajā atzinumā izvirzītajiem argumentiem. Ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

Lietu izbeigšana

 

Tiesiskums. Komisija izbeidz pārkāpuma procedūru pret POLIJU attiecībā uz Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās režīmu

Šodien Komisija nolēma izbeigt 2018. gada 2. jūlijā sākto pārkāpuma lietu par Polijas Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās režīmu (ieviests ar 2017. gada 8. decembra Likumu par Augstāko tiesu). 2019. gada 24. jūnijā Tiesa šajā lietā (C-619/18) pieņēma galīgo nolēmumu. Tiesa paziņoja, ka Polija nav izpildījusi saistības, ko tai uzliek LES 19. panta 1. punkta otrā daļa: pirmkārt, noteicot, ka pasākums, proti, Augstākās tiesas tiesnešu pensionēšanās vecuma samazināšana, tiek piemērots tādiem amatā esošiem tiesnešiem, kuri minētajā tiesā amatā iecelti pirms šā likuma stāšanās spēkā; otrkārt, Polijas prezidentam piešķirot rīcības brīvību šīs tiesas tiesnešu pilnvaru termiņu pagarināt vēl pēc jaunā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Polija tiesību aktus ir grozījusi, apstrīdēto pensionēšanās režīmu atceļot, un nekas neliecina, ka Augstākās tiesas tiesnešus, uz kuriem apstrīdētie tiesību akti attiecās, tie joprojām jelkā skartu. Rezultātā šis jautājums ir atrisināts, tāpēc Komisija ir nolēmusi šo lietu slēgt.

 

ES tiesību prioritārums. Komisija pabeidz pienākumu neizpildes procedūru, balstoties uz VĀCIJAS oficiālām saistībām nepārprotami atzīt ES tiesību prioritārumu un Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras

Komisija šodien nolēma izbeigt pienākumu neizpildes procedūru pret Vāciju attiecībā uz Vācijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada 5. maija spriedumu, kurš ir saistīts ar Eiropas Centrālās bankas īstenoto valsts sektora aktīvu iegādes programmu (“VSAIP”). Komisija pienākumu neizpildes procedūras pabeigšanu par lietderīgu atzīst triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, atbildot uz oficiālā paziņojuma vēstuli, Vācija ir uzņēmusies ļoti stingras saistības. Konkrētāk, Vācija ir oficiāli deklarējusi, ka apstiprina un atzīst tādus Savienības tiesību aktu principus kā autonomija, prioritārums, rezultativitāte un vienveidīga piemērošana, kā arī LES 2. pantā noteiktās vērtības, to vidū jo īpaši tiesiskumu. Otrkārt, Vācija nepārprotami atzīst Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras un to, ka šīs tiesas lēmumi ir galīgi un saistoši. Vācija arī uzskata, ka Savienības iestāžu tiesību aktu likumīgumu nevar pakļaut konstitucionālu sūdzību izskatīšanai Vācijas tiesās un ka to izskatīt iespējams tikai Tiesā. Treškārt, Vācijas valdība, tieši atsaucoties uz Līgumos nostiprināto lojālas sadarbības pienākumu, apņemas izmantot visus savā rīcībā esošos līdzekļus, lai turpmāk nepieļautu, ka atkārtojas “ultra vires” konstatējums, proti, tāds, kas sniegts, pārsniedzot savas pilnvaras.

 

5. Enerģētika un klimats

(Sīkāka informācija: Tim McPhie, tālr. +32 229 58602; Ana Crespo Parrondo, tālr. +32 229 81325)

 

Argumentēti atzinumi

 

Atjaunojamie energoresursi. Komisija mudina BULGĀRIJU un SLOVĀKIJU transponēt pārskatīto Atjaunojamo energoresursu direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai un Slovākijai par to, ka tās nav transponējušas Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Šī direktīva nodrošina tiesisko regulējumu atjaunojamo energoresursu attīstībai visās ES ekonomikas nozarēs un nosaka saistošu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz 2030. gadā, proti, vismaz 32 % no enerģijas galapatēriņa. Turklāt tajā ir iekļauti jauni noteikumi, kas pavērtu iespēju atjaunojamo energoresursu attīstībā iesaistīties iedzīvotājiem, jo īpaši iesaistoties atjaunīgās enerģijas kopienās un izmantojot pašpatēriņu. Tajā ir arī izvirzīts lielāks mērķis atjaunojamās degvielas īpatsvaram transporta nozarē, proti, 2030. gadā šim īpatsvaram būtu jābūt 14 %, un noteikti stingrāki kritēriji attiecībā uz bioenerģijas ilgtspējas nodrošināšanu. Normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības, dalībvalstīm bija jāpieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ne Bulgārija, ne Slovākija nav informējusi Komisiju par noteikumiem, kas pieņemti, lai izpildītu direktīvas prasības. Tā rezultātā abām dalībvalstīm 2021. gada jūlijā tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, un tagad tiek nosūtīti argumentēti atzinumi, jo līdz šim Komisijai transponēšanas pasākumi nav paziņoti. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā.

 

Energoefektivitāte. Komisija mudina GRIEĶIJU un RUMĀNIJU transponēt direktīvu, ar kuru groza Energoefektivitātes direktīvu

Komisija šodien nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Grieķijai un Rumānijai par to, ka tās nav transponējušas grozošo Energoefektivitātes direktīvu (Direktīva (ES) 2018/2002). Šīs direktīvas mērķis ir izveidot kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai un noteikt saistošu ES energoefektivitātes mērķrādītāju, kas Eiropas Savienībai jāsasniedz 2030. gadā, proti, vismaz 32,5 %. Dalībvalstīm normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības, bija jāpieņem līdz 2020. gada 25. oktobrim. Ne Grieķija, ne Rumānija nav informējusi Komisiju par noteikumiem, kas pieņemti, lai transponētu direktīvu. Tā rezultātā abām dalībvalstīm 2020. gada novembrī tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule, un tagad tiek nosūtīti argumentēti atzinumi, jo līdz šim Komisijai transponēšanas pasākumi nav paziņoti. Ja divu mēnešu laikā netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var vērsties pret šīm valstīm ES Tiesā.

 

Drošības pamatstandarti. Komisija aicina LATVIJU pilnībā transponēt ES tiesību aktu par aizsardzību pret jonizējošo starojumu

Šodien Komisija nolēma nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu, kurā tā pieprasa valsts tiesību aktos pilnībā transponēt pārskatīto Drošības pamatstandartu direktīvu (Padomes Direktīva 2013/59/Euratom). Dalībvalstīm šī direktīva bija jātransponē līdz 2018. gada 6. februārim, bet Komisija uzskata, ka atsevišķas noteiktās prasības Latvija vēl joprojām nav transponējusi. Direktīva, kura modernizē un konsolidē ES tiesību aktus par aizsardzību pret radiāciju, nosaka drošības pamatstandartus iedzīvotāju, darbinieku un pacientu veselības aizsardzībai pret apdraudējumu, ko rada jonizējošais starojums. Tā ietver arī noteikumus par gatavību avārijas situācijām un reaģēšanu uz tām, kuri pēc Fukušimas kodolavārijas tika pastiprināti. Tagad Latvijai ir divi mēneši laika novērst Komisijas konstatētās nepilnības. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt celt prasību Eiropas Savienības Tiesā.

 

6. Nodokļu politika un muitas savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500; Francesca Dalboni, tālr. +32 229 88170)

 

Oficiāla paziņojuma vēstule

 

Nodokļu politika. Komisija pieprasa SPĀNIJAI grozīt noteikumus par to, kā ieturami nodokļi no nodokļu maksātāju nerezidentu kapitāla pieauguma, ja tas tiek izmaksāts pa daļām

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Spāniju, pieprasot tai noteikumus par to, kā ieturami nodokļi no kapitāla pieauguma, ko valstī guvuši nodokļu maksātāji nerezidenti, saskaņot ar kapitāla brīvas aprites principu (LESD 63. pants). Ja kapitāla pieauguma, kas radies no aktīvu pārvešanas, izmaksas termiņš ir atlikts uz laiku, kas ilgāks par vienu gadu, vai ja kapitāla pieaugums tiek izmaksāts pa daļām laikposmā, kas ilgāks par vienu gadu, nodokļu maksātājiem rezidentiem ir iespēja vai nu maksāt nodokli tad, kad kapitāla pieaugums uzkrājas, vai atlikt to un maksāt proporcionāli naudas plūsmai. Tomēr nodokļu maksātājiem nerezidentiem šī atlikšanas iespēja netiek piedāvāta, un tiem nodoklis ir jāmaksā, kad kapitāla pieaugums uzkrājas aktīvu pārvešanas brīdī. Spānijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem; pēc šā termiņa beigām Komisija var nolemt tai sūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Nodokļu politika. Komisija aicina BEĻĢIJU grozīt tiesību aktus, lai pareizi transponētu ES Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Beļģijai argumentētu atzinumu par to, ka nepareizi transponēta Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (Padomes Direktīva (ES) 2016/1164). Pretēji direktīvas 8. panta 7. punktam Beļģijas tiesību akti neļauj nodokļu maksātājam atskaitīt no savām nodokļu saistībām nodokli, ko kontrolēts ārvalstu uzņēmums ir samaksājis nodokļu rezidences valstī. Ja Beļģija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļu politika. Komisija aicina LUKSEMBURGU grozīt tiesību aktus, lai pareizi transponētu ES Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas noteikumu par procentu maksājumu neatskaitīšanu

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Luksemburgai argumentētu atzinumu par to, ka nepareizi transponēta Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (Padomes Direktīva (ES) 2016/1164). Direktīvas 4. panta 7. punktā ir paredzēta atkāpe no pasākumiem, kas ierobežo procentu maksājumu atskaitīšanu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzē par labu finanšu sabiedrībām. Direktīvas 2. panta 5. punktā ir iekļauts izsmeļošs to vienību saraksts, kuras šajā nolūkā tiek uzskatītas par finanšu sabiedrībām. Tomēr Luksemburga šo atkāpi piešķir arī vērtspapīrošanas sabiedrībām, kas nav finanšu sabiedrības iepriekš minētā noteikuma nozīmē. Luksemburgai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi; pēc šā termiņa beigām Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļu politika. Komisija mudina ZVIEDRIJU grozīt noteikumus par to, kā ieturami nodokļi no ārvalstu publiskajām pensiju iestādēm izmaksātām dividendēm

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Zviedrijai argumentētu atzinumu par Zviedrijas tiesību aktiem, kas attiecas uz nodokļu ieturēšanu no publiskajām pensiju iestādēm izmaksātām dividendēm. Lai gan Zviedrijas publiskie pensiju fondi kā valsts aģentūras ir pilnībā atbrīvoti no maksājamiem nodokļiem, no dividendēm, kas izmaksātas līdzīgām ārvalstu publiskajām pensiju iestādēm, tiek ieturēts nodoklis, parasti ar likmi 15 % apmērā, kā izriet no nodokļu līgumiem, kuri noslēgti starp Zviedriju un citām ES/EEZ valstīm. Komisija uzskata, ka šāds nodokļu režīms, saskaņā ar kuru dividendēm, kas tiek izmaksātas ārvalstu publiskajām pensiju iestādēm, piemēro mazāk labvēlīgu režīmu nekā līdzīgām dividendēm, kuras tiek izmaksātas iekšzemes publiskajām pensiju iestādēm, ir pretrunā kapitāla brīvas aprites principam (LESD 63. panta 1. punkts un EEZ līguma 40. pants). Zviedrijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi; pēc šā termiņa beigām Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļu politika. Komisija mudina VĀCIJU veikt nepieciešamos pasākumus savas IT sistēmas pielāgošanai, lai varētu ar citām dalībvalstīm automātiski apmainīties ar konkrētu informāciju, kas saistīta ar PVN tiesību aktu piemērošanu režīmam preču piegādei uz noliktavu

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Vācijai argumentētu atzinumu par to, ka Vācija nav izpildījusi pienākumu piešķirt citām dalībvalstīm automātisku piekļuvi informācijai par režīmu preču piegādei uz noliktavu, šādā nolūkā izmantojot elektronisko sistēmu VIES (PVN informācijas apmaiņas sistēmu). IT sistēmas prasības, kas attiecas uz režīmu preču piegādei uz noliktavu, ir vērstas uz to, lai dalībvalstis varētu vieglāk savstarpēji apmainīties ar elektroniskiem datiem nolūkā apkarot krāpšanu. Režīms preču piegādei uz noliktavu ir viens no PVN vienkāršojumiem, ko dēvē par “ātriem risinājumiem” un kas stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī. Režīms preču piegādei uz noliktavu cita starpā paredz, ka dalībvalstīm jāpielāgo savas IT sistēmas, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 904/2010. Tomēr Vācija nav veikusi nepieciešamos pielāgojumus, tādējādi citām dalībvalstīm ir grūtāk veikt vajadzīgās kontroles, lai novērstu ar PVN saistītu krāpšanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Ja Vācija nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Nodokļu politika. Komisija mudina KIPRU transponēt jaunos e-komercijas PVN noteikumus

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Kiprai divus argumentētus atzinumus par to, ka Kipra nav paziņojusi pasākumus Direktīvas (ES) 2017/2455 un Direktīvas (ES) 2019/1995 (“e-komercijas PVN” direktīvas) transponēšanai valsts tiesību aktos. Jauno noteikumu mērķis ir vienkāršot PVN uzņēmumiem un patērētājiem, kuri iesaistīti pārrobežu tiešsaistes pārdošanā ES, un radīt taisnīgāku vidi ES pārdevējiem, atceļot atbrīvojumu no PVN zemas vērtības importam no valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības. Dalībvalstīm vajadzīgie valsts noteikumi bija jāpieņem un jāpublicē līdz 2021. gada 30. jūnijam. Ja Kipra nākamo divu mēnešu laikā nerīkosies, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

7. Mobilitāte un transports

(Sīkāka informācija: Stefan de Keersmaecker, tālr. +32 229 84680, Anna Wartberger, tālr. +32 229 82054)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Dzelzceļa transports. Komisija aicina ČEHIJU pienācīgi īstenot ES noteikumus par vienoto Eiropas dzelzceļa telpu

Komisija ir nolēmusi sākt divas pārkāpuma procedūras pret Čehiju par to, ka tā nav nodrošinājusi atbilstību ES noteikumiem par vienoto Eiropas dzelzceļa telpu. Abas vēstules attiecas uz Direktīvā 2012/34/ES paredzētajiem noteikumiem, kuru mērķis ir izveidot vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, īpaši attiecībā uz konkurences jautājumiem, dzelzceļa nozares regulatīvo uzraudzību un finanšu arhitektūru, valstu regulatoru pilnvarām, investīcijām un taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai un ar dzelzceļu saistītajiem pakalpojumiem. Čehija nav pilnībā un pareizi transponējusi dažus direktīvas noteikumus, un tagad tai ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja netiks saņemtas apmierinošas atbildes, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētus atzinumus.

 

Dzelzceļa transports. Komisija aicina ĪRIJU nodrošināt, ka struktūra, kura veic būtiskas funkcijas Īrijas dzelzceļa tirgū, ir neatkarīga

Komisija šodien nolēma sākt pārkāpuma procedūru, nosūtot Īrijai oficiāla paziņojuma vēstuli par to, ka nav pareizi piemēroti un transponēti ES noteikumi par vienoto Eiropas dzelzceļa telpu. Komisija uzskata, ka Īrija nav nodrošinājusi, ka struktūra, kura veic būtiskas funkcijas (proti, maksas noteikšanu un iekasēšanu un jaudas sadali) Īrijas dzelzceļa tirgū, ir pilnīgi neatkarīga, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2012/34/ES par vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2016/2370. Īrijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētu atzinumu.

 

Argumentēti atzinumi

 

Autotransports. Komisija aicina UNGĀRIJU atvērt savu tirgu Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas (EETS) pakalpojumu sniedzējiem

Komisija šodien nolēma nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu par to, ka tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Direktīvu 2004/52/EKLēmumu 2009/750/EK un Direktīvu (ES) 2019/520. Konkrētāk, Ungārija nav nodrošinājusi, ka nodevu iekasētāji savos nodevu iekasēšanas apgabalos atzīst EETS pakalpojumu sniedzējus un ka ir uzsākti un pabeigti attiecīgie procesi EETS pakalpojumu sniedzēju akreditācijai tās tirgū. Eiropas noteikumiem ir būtiska nozīme EETS pakalpojumu kopējā tirgus izveidē Eiropā, kā arī sadarbspējas nodrošināšanā lietotājiem. Lai aizsargātu EETS pakalpojumu sniedzēju tiesības uz taisnīgu un nediskriminējošu piekļuvi nodevu iekasēšanas tirgum, noteikumi pieprasa bez kavēšanās pabeigt līgumiskas sarunas starp nodevu iekasētājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2020. gada decembrī Komisija nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli, un tagad tai seko argumentēts atzinums. Ungārijai tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi uz Komisijas paustajiem argumentiem. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt pret Ungāriju vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Dzelzceļa transports. Komisija aicina AUSTRIJU, GRIEĶIJU, LUKSEMBURGU un SPĀNIJU pareizi transponēt un piemērot vairākus noteikumus, kas attiecas uz vienoto Eiropas dzelzceļa telpu

Komisija šodien nolēma nosūtīt AustrijaiGrieķijaiLuksemburgai un Spānijai argumentētus atzinumus, mudinot tās pareizi transponēt un piemērot Direktīvu 2012/34/ES. Konkrētie noteikumi attiecas uz piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai, tajā skaitā maksu par infrastruktūras izmantošanu, uz apkalpes vietām un uz regulatīvajām iestādēm un to funkcijām. Direktīvā arī paredzēts, ka jānoslēdz līgumiska vienošanās starp kompetento iestādi un infrastruktūras pārvaldītāju. Tā kā Austrija, Grieķija, Luksemburga un Spānija vēl joprojām nav izpildījušas savus pienākumus, Komisija tagad katrai no šīm dalībvalstīm nosūta argumentētu atzinumu. Atsevišķu pārkāpuma lietu satvarā Austrijai un Luksemburgai ir nosūtīti arī argumentēti atzinumi par to, ka vairāki Direktīvas 2012/34/ES panti nav transponēti valsts tiesību aktos. Minētajām dalībvalstīm tagad ir divi mēneši, lai sniegtu atbildi un veiktu nepieciešamos pasākumus; pretējā gadījumā Komisija lietu var nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Vēršanās Eiropas Savienības Tiesā

 

Dzelzceļa transports. Komisija vēršas Eiropas Savienības Tiesā pret VĀCIJU par tās reģionālo transporta tīklu izslēgšanu no ES dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības prasībām

Komisija šodien nolēma vērsties Eiropas Savienības Tiesā pret Vāciju par to, ka tā nav piemērojusi saviem reģionālajiem transporta tīkliem Direktīvās 2004/49/EK un 2008/57/EK noteiktās dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības prasības. Komisija uzskata, ka šo tiesību aktu nepiemērošana rada šķēršļus vienotajai Eiropas dzelzceļa telpai, jo ES dzelzceļa drošības un savstarpējas izmantojamības acquis netiek izmantots aptuveni 16 % no visa Vācijas dzelzceļa tīkla. Sīkāka informācija ir pieejama paziņojumā presei.

 

8. Finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība

(Sīkāka informācija: Daniel Ferrie, tālr. +32 229 86500, Aikaterini Apostola, tālr. +32 229 87624)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Komisija mudina AUSTRIJU, ZVIEDRIJU, BEĻĢIJU, LUKSEMBURGU, PORTUGĀLI, RUMĀNIJU un ITĀLIJU izbeigt divpusējos ieguldījumu līgumus (DIL) ar citām ES dalībvalstīm

Komisija ir nolēmusi sākt pārkāpuma procedūru pret Austriju, Zviedriju, Beļģiju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju un Itāliju par to, ka tās nav efektīvi izņēmušas no savas tiesību sistēmas ES iekšējos divpusējos ieguldījumu līgumus (DIL), kuros tās ir līgumslēdzējas puses, lai tie vairs neradītu tiesiskas sekas. Komisijas sen ieņemtā nostāja ir tāda, ka DIL starp ES dalībvalstīm veido paralēlu līgumu sistēmu, kas pārklājas ar Savienības tiesību aktiem un ir pretrunā tiem, tādējādi neļaujot tos pilnībā piemērot. Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Achmea lietā (C-284/16) 2019. gadā visas dalībvalstis apņēmās koordinēti izbeigt savus ES iekšējos DIL, izmantojot vai nu plurilaterālu nolīgumu, vai ātru divpusēju izbeigšanu. Komisija norāda, ka Austrija un Zviedrija nav parakstījušas plurilaterālo nolīgumu ar citām dalībvalstīm un nav pabeigušas savu ES iekšējo DIL divpusējo izbeigšanu. Savukārt Beļģija, Luksemburga, Portugāle, Rumānija un Itālija 2020. gada maijā parakstīja plurilaterālo nolīgumu, bet vēl nav pabeigušas tā ratifikācijas procesu, kas nepieciešams, lai ieguldītājiem un uzņēmumiem nodrošinātu juridisko noteiktību. Komisija mudina minētās dalībvalstis steidzami veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai ES iekšējos DIL izņemtu no to tiesību sistēmas, paturot prātā to nesaderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja šīs valstis divu mēnešu laikā nesniegs apmierinošu atbildi, Komisija var nolemt nosūtīt argumentētus atzinumus. Turklāt šodien Komisija nosūtīja Zviedrijai papildu argumentētu atzinumu par to, ka tā nav efektīvi nodrošinājusi, ka tās divpusējais ieguldījumu līgums (DIL) ar Rumāniju vairs nerada tiesiskas sekas. Lai gan Zviedrija, savstarpēji vienojoties ar Rumāniju, oficiāli un nepārprotami izņēma DIL no savas tiesību sistēmas, tā nav nodrošinājusi vajadzīgo juridiskās noteiktības pakāpi ieguldītājiem un uzņēmumiem, jo praksē tā nav novērsusi visas tiesiskās sekas, ko DIL radīja, kopš pirmoreiz radās tā nesaderības ar Savienības tiesību aktiem. Tas ir ļāvis šķīrējtiesām paust savu viedokli par DIL spēkā esību, līdz šim saglabājot tā piemērojamību un pieņemot jurisdikciju, pamatojoties uz tā noteikumiem. Komisija mudina Zviedriju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās DIL ar Rumāniju vairs nerada tiesiskas sekas, paturot prātā DIL nesaderību ar Savienības tiesību aktiem. Ja nākamo divu mēnešu laikā no Zviedrijas netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Argumentēti atzinumi

 

Komisija mudina ITĀLIJU pabeigt Hipotekāro kredītu direktīvas transponēšanu un atvērt savu tirgu kredīta starpniekiem

Komisija ir nolēmusi nosūtīt Itālijai argumentētu atzinumu par Hipotekāro kredītu direktīvas (2014/17/ES) nepilnīgu transponēšanu. Konkrēti, Komisija pieprasa Itālijai pieņemt un paziņot noteikumus par brīvību veikt uzņēmējdarbību un kredīta starpnieku pakalpojumu brīvu apriti, kā arī par kredīta starpnieku uzraudzību. Direktīvas mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību hipotekāro aizdevumu jomā un veicināt konkurenci, cita starpā atverot valstu tirgus kredīta starpniekiem. Pastiprinātai konkurencei vajadzētu nākt par labu patērētājiem, jo būs lielāka izvēle un zemākas izmaksas. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2016. gada 21. marts. Tagad Itālijai tiek doti divi mēneši laika, lai problēmu labotu; pretējā gadījumā Komisija var vērsties Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komisija aicina BULGĀRIJU, SPĀNIJU, LATVIJU, LIETUVU, MALTU un PORTUGĀLI atjaunināt Kapitāla prasību direktīvu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai, Spānijai, Latvijai, Lietuvai, Maltai un Portugālei, jo nav paziņoti valsts pasākumi, ar kuriem V Kapitāla prasību direktīvu (Direktīva (ES) 2019/878) transponē-CRD V)attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Šī direktīva ir daļa no tiesiskā regulējuma, kas tika izveidots, lai radītu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību drošāku un stabilāku uzraudzības sistēmu. Šajos gadījumos transponēšanas pasākumu nepaziņošana jo īpaši attiecas uz tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attiecas V KPD piemērošanas joma. Lai gan 2020. gada 28. decembris tika noteikts kā kredītiestādēm piemērojamo noteikumu transponēšanas termiņš, attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām tika uzskatīts par lietderīgu kā transponēšanas datumu noteikt 2021. gada 26. jūniju, lai nodrošinātu visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām piemērojamā tiesiskā regulējuma savlaicīgu un konsekventu piemērošanu (Direktīva (ES) 2019/2034 — Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīva) Līdz šim attiecīgās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja šie noteikumi netiek transponēti, tiesiskais regulējums, kas piemērojams lielām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, paliek nepabeigts, un tas ietekmē tirgus, uzņēmumus un ieguldītājus. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komisija aicina BULGĀRIJU, SPĀNIJU un ITĀLIJU pilnībā transponēt Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīvu valsts tiesību aktos

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Bulgārijai, Spānijai un Itālijai, jo tās nav paziņojušas valsts īstenošanas pasākumus, ar kuriem transponē Ieguldījumu brokeru sabiedrību direktīvu (Direktīva (ES) 2019/2034). Kopā ar Ieguldījumu brokeru sabiedrību regulu šī direktīva rada precīzāku uzraudzības sistēmu, kas izstrādāta, lai labāk atspoguļotu ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību būtību, lielumu un sarežģītību. Tā kā sīkāk izstrādātus noteikumus piemēro tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības sasniedz noteiktu lielumu un robežvērtības, to atbilstības nodrošināšanas izmaksām saskaņā ar jauno regulējumu vajadzētu būt zemākām. Tas savukārt pazeminātu maksas privātajiem ieguldītājiem. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 26. jūnijs. Līdz šim attiecīgās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komisija mudina NĪDERLANDI, ITĀLIJU, LIETUVU, IGAUNIJU, SOMIJU, LATVIJU, BULGĀRIJU, GRIEĶIJU un SPĀNIJU atjaunināt valstu tiesību aktus, kas piešķir atbrīvojumus struktūrām, kuras ir saņēmušas atļauju saskaņā ar Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Nīderlandei, Itālijai, Lietuvai, Igaunijai, Somijai, Latvijai, Bulgārijai, Grieķijai un Spānijai, pamatojoties uz to, ka nav paziņoti valsts pasākumi, ar kuriem transponē Direktīvu 2020/1504, ar ko groza Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (Direktīva 2014/65/ES). Šīs direktīvas mērķis ir struktūras, kas saņēmušas atļauju saskaņā ar jaunpieņemto Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (EKFPS), atbrīvot no prasībām, kas noteiktas Finanšu instrumentu tirgu direktīvā, un nodrošināt, ka uz visām kolektīvās finansēšanas platformām, kas ietilpst regulas darbības jomā, attiecas viens un tas pats saskaņots noteikumu kopums neatkarīgi no tā, kur ES tās darbojas. Tas nāks par labu gan investoriem, radot lielākas ieguldījumu iespējas un nodrošinot saskaņotus aizsardzības pasākumus visā ES, gan uzņēmumiem, kuriem nepieciešams finansējums agrīnā posmā, tādējādi veicinot inovāciju un izaugsmi ES. Termiņš minēto noteikumu transponēšanai valsts tiesību aktos bija 2021. gada 10. maijs. Līdz šim attiecīgās dalībvalstis nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Ja nākamo divu mēnešu laikā no minētajām dalībvalstīm netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt lietu nodot izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

 

Komisija pieprasa ITĀLIJAI, BULGĀRIJAI un ČEHIJAI paziņot par visiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai īstenotu EUI pārskatīšanas direktīvu (ar ko groza direktīvu “Maksātspēja II”, FITD un Ceturto NILLND)

Šodien Komisija nolēma nosūtīt argumentētus atzinumus Itālijai, Bulgārijai un Čehijai par to, ka tās nav paziņojušas par valsts pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārskatīšanas direktīvu, ar ko groza direktīvu “Maksātspēja II”, FITD un ceturto NILLND (Direktīva (ES) 2019/2177). Šī direktīva papildina izmaiņas EUI pārskatīšanā, piešķirot EBI jaunas kompetences attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem, piešķirot tai pilnvaras koordinēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādes ES līmenī. Ar to arī EAAPI tiek piešķirtas jaunas pilnvaras izveidot sadarbības platformas, lai pārrobežu apdrošināšanas darbību gadījumā nodrošinātu ciešu sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestādēm. Tā arī piešķir lielākas pilnvaras EVTI attiecībā uz datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem (DRSP). Pasākumu paziņošanas termiņš bija 2021. gada 30. jūnijs. Tā kā noteiktajā termiņā pasākumi netika paziņoti, 2021. gada 23. jūlijā tika nosūtītas oficiāla paziņojuma vēstules. Dalībvalstīm bija divi mēneši laika, lai reaģētu, un vēl līdz šim tās nav paziņojušas Komisijai par attiecīgiem pasākumiem. Itālijai, Bulgārijai un Čehijai tagad ir divi mēneši laika rīkoties un veikt vajadzīgos pasākumus; ja tas netiks darīts, Komisija var nolemt lietu nodot Eiropas Savienības Tiesai.

 

9. Digitālā ekonomika

(Sīkāka informācija: Johannes Bahrke, tālr. +32 229 58615, Charles Manoury, tālr. +32 229 13391)

 

Oficiāla paziņojuma vēstules

 

Komisija aicina RUMĀNIJU ievērot ES autortiesību noteikumus

Komisija ir nolēmusi Rumānijai nosūtīt papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, pamatojoties uz to, ka valsts noteikumi par muzikālo darbu tiesību pārvaldību ir pretrunā ES autortiesību noteikumiem (Direktīva 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā un Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām digitālajā vienotajā tirgū). Komisija vispirms sāka pārkāpuma procedūru, 2017. gada 8. decembrī nosūtot oficiāla paziņojuma vēstuli Rumānijas iestādēm, kad Komisija apstrīdēja obligātā kolektīvā pārvaldījuma izmantošanu muzikālo darbu publiskošanai. Rumānija 2019. gada janvārī grozīja savus tiesību aktus, lai paredzētu kolektīvo licencēšanu ar paplašinātu tvērumu. Komisija uzskata, ka šis grozījums pilnībā nenovērš sākotnēji konstatēto ES tiesību aktu pārkāpumu. Turklāt jaunie noteikumi neatbilst Direktīvas (ES) 2019/790 12. pantam, kas saskaņo nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var paredzēt kolektīvās licencēšanas mehānismus ar paplašinātu tvērumu. Rumānijas iestādēm tagad ir divi mēneši laika Komisijas argumentu atspēkošanai. Pretējā gadījumā Komisija var nolemt sūtīt tām argumentētu atzinumu.
 

Argumentēti atzinumi

 

Mediju brīvība. Komisija aicina UNGĀRIJU ievērot ES elektronisko sakaru noteikumus

Komisija nolēma nosūtīt Ungārijai argumentētu atzinumu par Ungārijas Mediju padomes lēmumu ļoti apšaubāmu iemeslu dēļ noraidīt Klubradio pieteikumu par radiofrekvenču spektra izmantošanu. Uz radiofrekvenču spektra izmantošanas nosacījumiem un šo tiesību piešķiršanas, pagarināšanas, atjaunošanas vai atsaukšanas procedūrām attiecas ES elektronisko sakaru noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā (Direktīva (ES) 2018/1972). Šo noteikumu galvenie elementi ir proporcionalitātes un nediskriminācijas principi. Komisija uzskata, ka Ungārijas Mediju padomes lēmumi atteikt Klubradio tiesību atjaunošanu bija neproporcionāli un nepārredzami un līdz ar to pārkāpa ES tiesības. Komisija arī uzskata, ka Ungārijas valsts mediju likums šajā konkrētajā gadījumā ir piemērots diskriminējoši. Komisija sāka pārkāpuma procedūru, 2021. gada 9. jūnijā nosūtot Ungārijas iestādēm oficiāla paziņojuma vēstuli, un Ungārijas iestāžu atsūtītā atbilde nekliedēja Komisijas paustās bažas. Ja Ungārija nākamo 2 mēnešu laikā nesaskaņos savu lēmumu ar ES elektronisko sakaru noteikumiem, Komisija var nolemt nodot lietu izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā.

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
3 decembris 2021
Autors
Pārstāvniecība Latvijā