Šodien publicētā jaunā Eirobarometra aptauja liecina, ka stažēšanās ir svarīgs atspēriena punkts jauniešiem darba tirgū. Četri no pieciem aptaujātajiem jauniešiem (78 %) bija stažējušies vismaz vienu reizi un katram piektajam (19 %) viņu pirmā darba pieredze bija stažēšanās. Septiņi no desmit cilvēkiem (68 %) pēc stažēšanās atrada darbu, un saskaņā ar datiem no tiem vairāk nekā puse (39 %) parakstīja līgumu ar to pašu darba devēju.
Stažēšanās ir iespēja mācīties un atrast darbu
Pārliecinošs vairākums aptaujāto Eiropas jauniešu (76 %) kopumā piekrīt, ka stažēšanās laikā viņi ir iemācījušies profesionāli noderīgas lietas. 58 % respondentu arī norādīja, ka viņu stažēšanās darbavieta vai cita iesaistītā organizācija atbalsta viņus darba meklējumos.
Par mācīšanos un atbalstu liecina tas, ka lielākā daļa Eiropas jauniešu bija vai nu nodarbināti (68 %) vai turpināja studijas (18 %) sešus mēnešus pēc pēdējās stažēšanās un tikai 6 % bija bezdarbnieki.
Detalizētāk atbildes bija šādas:
- 39 % respondentu turpināja strādāt pie tā paša darba devēja ar terminētu vai pastāvīgu līgumu;
- 26 % atrada darbu pie cita darba devēja (terminēts vai pastāvīgs līgums) un
- 4 % kļuva par pašnodarbinātajiem.
Stažēšanās lielākoties ilgst mazāk nekā sešus mēnešus
Kopš pēdējās Eirobarometra aptaujas 2013. gadā ir samazinājies to jauniešu skaits, kuri veic ilgu stažēšanos. Šoreiz aptuveni 11 % respondentu norādīja, ka viņu pēdējā stažēšanās ilga vairāk nekā sešus mēnešus, kas ir par 4 % mazāk nekā 2013. gadā (15 %). 52 % jauniešu, kuri piedalījās aptaujā, izgāja vairāk nekā vienu stažēšanos, un 37 % norādīja, ka ir veikuši atkārtotu stažēšanos pie viena un tā paša darba devēja.
Lielākā daļa stažieru saņēma atalgojumu, un viņiem bija piekļuve sociālajai aizsardzībai
Aptauja arī liecina, ka vairāk nekā puse (55 %) Eiropas jauniešu, kas stažējās, saņēma finansiālu kompensāciju, kas liecina par pieaugumu salīdzinājumā ar 40 % 2013. gada aptaujā. 70 % šo gadījumu algu vai citu finansiālu kompensāciju maksāja darba devējs. 61 % respondentu norādīja, ka prakses laikā viņiem bija pilnīga (33 %) vai daļēja (28 %) piekļuve sociālajai aizsardzībai.
Eirobarometra aptaujas papildu konstatējumi
Aptaujā redzams, ka pieaug to Eiropas jauniešu īpatsvars, kuri stažējas citā valstī: vairāk nekā viens no pieciem respondentiem (21 %) norādīja, ka vismaz vienu reizi ir bijis stažēties citā ES valstī. Salīdzinājumam — 2013. gadā šis rādītājs bija 9 %.
No tiem, kas nekad nebija stažējušies, 36 % respondentu norādīja, ka viņi nav ieinteresēti stažēties, 18 % nespēja atrast prakses vietu, 16 % uzskatīja, ka viņi nav pietiekami informēti par stažēšanās iespējām un 10 % nebija pietiekamu finanšu līdzekļu.
Ņemot vērā to, ka aptauja nesniedz nekādas norādes par respondentu izcelsmi, kopumā mazāk nekā puse (attiecīgi 48 %) piekrīt, ka jauniešiem no nelabvēlīgas vides vai ar migrantu izcelsmi ir tādas pašas stažēšanās iespējas kā citiem. 46 % respondentu kopumā nepiekrita tam, ka jauniešiem ar invaliditāti ir pieejamas tādas pašas stažēšanās iespējas.
Konteksts
Eirobarometra zibensaptaujā tika analizēts jauniešu priekšstats par viņu integrāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot stažēšanās aspektam. No 2023. gada 15. līdz 24. martam tiešsaistē tika aptaujāti 26 334 cilvēki no visām ES dalībvalstīm vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Aptauja seko 2013. gada aptaujai par stažēšanos.
Ņemot vērā atšķirīgās pieejas ES dalībvalstīs un metodoloģiskos ierobežojumus, šīs Eirobarometra zibensaptaujas rezultātus ne vienmēr var diferencēt pēc dažādiem stažēšanās veidiem, piemēram, stažēšanās kā daļa no aktīvas darba tirgus politikas, stažēšanās kā daļa no formālās izglītības un apmācības programmām, stažēšanās kā obligāts priekšnoteikums, kas jāizpilda, lai piekļūtu konkrētai profesijai, vai tā sauktā atvērtā tirgus stažēšanās, kas ir neatkarīga no minētajiem apstākļiem.
Jauno datu salīdzinājums ar 2013. gada aptaujas datiem iezīmē dažas tendences. Tomēr dati ir jāinterpretē ar zināmu piesardzību, jo izmantotā metode un anketas atšķiras. Turklāt vidējās vērtības, kas aprēķinātas par 2013. gadu, ietver Apvienoto Karalisti, bet neietver Horvātiju.
Komisija strādā pie šīs Eirobarometra aptaujas visaptverošākas analīzes ar papildu informāciju, tai skaitā dalībvalstu līmenī. Aptaujas rezultāti kopā ar nesen veiktā izvērtējuma rezultātiem tiks izmantoti, sagatavojot Komisijas iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunināt stažēšanās kvalitātes sistēmu, kas ir viens no galvenajiem Eiropas Prasmju gada uzdevumiem.
Padomes Ieteikuma par stažēšanās kvalitātes sistēmu mērķis ir palīdzēt jauniešiem pāriet no izglītības un bezdarba uz nodarbinātību, izmantojot kvalitatīvu stažēšanos, kas uzlabo prasmes un ļauj iegūt darba pieredzi. Tas papildina citas Komisijas iniciatīvas, kas atbalsta jauniešu nodarbinātību, piemēram, uzlaboto “Garantiju jauniešiem”.
Plašāka informācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 28. aprīlis
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā