2022. gada vasaras Eirobarometra standartaptauja liecina par pilsoņu lielāku uzticēšanos ES un pastāvīgu stingru atbalstu ES reakcijai uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Lielākā daļa ES pilsoņu atbalsta ieguldījumus atjaunīgos energoresursos un rīcību, kas mazina ES atkarību no Krievijas enerģijas avotiem. Atzinība eiro ir sasniegusi augstāko līmeni, kāds jebkad bijis.
Tomēr eiropieši arvien vairāk bažījas par ekonomisko situāciju ES un savā valstī.
Kā vispārīgi tiek uztverta ES
Eirobarometra aptauja 2022. gada jūnijā un jūlijā liecina, ka 65 % eiropiešu ir optimistiski par ES nākotni, un tas ir trīs punktu pieaugums salīdzinājumā ar līdzīgu aptauju šā gada janvārī un februārī pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Pozitīvais priekšstats par ES tagad ir 47 % (+3 procentpunkti), kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada rudens, bet 36 % respondentu ir neitrāls viedoklis un 16 % – negatīvs viedoklis par ES. Turklāt 49 % eiropiešu sliecas uzticēties ES (+2 procentpunkti) un 34 % – savai valdībai.
Reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā
Tāpat kā agrākos apsekojumos pilsoņi apliecina stingru atbalstu ES reakcijai uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Jautājumos par ES darbībām humanitārā palīdzība saņem visvairāk atzinības (92 %), tai seko kara bēgļu no Ukrainas uzņemšana ES (90 %). 78 % eiropiešu atbalsta ekonomiskās sankcijas, ko ES piemēro Krievijas valdībai, uzņēmumiem un privātpersonām. Gandrīz septiņi no katriem desmit aptaujātajiem (68 %) atbalsta militāru iekārtu piegādes un nogādes Ukrainā finansēšanu. Absolūts respondentu vairākums ir apmierināti gan ar ES (57 %), gan savas valdības atbildi (55 %).
Enerģija un enerģētiskā drošība
Lielākā daļa ES pilsoņu piekrīt, ka ES ir jāiegulda atjaunīgos energoresursos (87 %), jāsamazina atkarība no Krievijas enerģijas avotiem (86 %) un gāzes krātuves ES valstīs ātri jāuzpilda, lai nodrošinātu nepārtrauktu gāzes piegādi ziemā (86 %). Turklāt 85 % uzskata, ka energoefektivitātes palielināšana samazinās atkarību no enerģijas ražotājiem ārpus ES, savukārt 83 % atbalsta ES dalībvalstu kopīgu enerģijas iepirkšanu no citām valstīm, lai panāktu labāku cenu. 78 % respondentu apgalvo, ka nesen ko darījuši, lai samazinātu savu enerģijas patēriņu, vai plāno to darīt tuvākajā nākotnē.
Ekonomika un eiro
Pozitīvais priekšstats par Eiropas ekonomikas stāvokli kopš 2022. gada sākuma ir samazinājies par 5 procentpunktiem un tagad ir 40 %. Lielākā daļa respondentu (51 %, +6 procentpunkti) uzskata, ka Eiropas ekonomikas stāvoklis pašlaik ir slikts. Turklāt arī pozitīvais priekšstats par valsts ekonomikas stāvokli ir samazinājies par 5 procentpunktiem – līdz 34 %, un 64 % uzskata, ka valsts ekonomikas stāvoklis ir slikts (+5 procentpunkti).Lielākā daļa respondentu paredz, ka valsts ekonomikas stāvoklis nākamajos 12 mēnešos pasliktināsies (53 %, +22 procentpunkti).
Toties atzinība eiro aug un ir sasniegusi augstāko līmeni, kāds jebkad bijis: astoņi no katriem 10 respondentiem eirozonā (+3 procentpunkti) un 72 % ES (+3 procentpunkti) atbalsta Eiropas ekonomisko un monetāro savienību un vienotu valūtu – eiro.
Vairāk nekā puse eiropiešu (56 %) uzskata, ka ES lielākais ekonomikas stimulu kopums – “NextGenerationEU” – spēj efektīvi reaģēt uz pašreizējām ekonomikas problēmām.
Eiropas pilsoņu lielākās bažas ES un valstu līmenī
Eiropiešu lielākās bažas atspoguļo pesimistisko priekšstatu par ekonomiku.
Inflācija un energoapgāde gan valstu, gan ES līmenī ir strauji augusi un attiecīgi ierindojās pirmajā un otrajā vietā. Atbildot uz jautājumu par vissvarīgākajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras ES, vairāk nekā trešdaļa respondentu min cenu / inflācijas / dzīves dārdzības pieaugumu (34 %, +10 procentpunkti kopš februāra un tagad pirmajā vietā) un energoapgādi (28 %, +12 procentpunkti un tagad otrajā vietā no septītās vietas), kā arī “starptautisko situāciju” (arī 28 %).
Cenu kāpums / inflācija / dzīves dārdzība šķiet arī viena no galvenajām valsts problēmām vairāk nekā pusei (54 %, +13 procentpunkti), seko energoapgāde (22 %, +11 procentpunkti) un ekonomiskā situācija (20 %, +1 procentpunkts). Tas neizbrīna, jo vairāk nekā seši no katriem desmit respondentiem (62 %) apgalvo, ka karš Ukrainā ir nopietni ietekmējis viņu personiskās finanses.
Covid-19
Pilsoņi joprojām pozitīvi vērtē valstu un ES reakciju uz koronavīrusa pandēmiju. Vairāk nekā puse respondentu ir apmierināti ar pasākumiem, ko cīņā pret koronavīrusa pandēmiju veikusi valdība un ES (abos 56 %). Apmierinātība ar reakciju gan ES, gan valstu līmenī ir palielinājusies arī 23 dalībvalstīs. Ir augusi arī uzticēšanās, ka ES nākotnē pieņems pareizus lēmumus, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju, un tagad tā ir vairāk nekā seši no desmit (63 %, +3 procentpunkti).
Konteksts
“Eirobarometra 2022. gada vasaras standartaptauja” (EB 97) notika no 2022. gada 17. jūnija līdz 17. jūlijam klātienes aptauju un tiešsaistes sarunu veidā. 27 dalībvalstīs aptaujāti 26 468 ES pilsoņi. Informācija par Eirobarometru un visām aptaujām ir pieejama šajā vietnē.
Sīkākai uzziņai
Eirobarometra 97. standartaptauja
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 6. septembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā