Eiropas Aprūpes stratēģija aprūpētājiem un aprūpējamajiem

Šodien Eiropas Komisija nāk klajā ar Eiropas aprūpes stratēģiju, kuras mērķis ir visā Eiropas Savienībā nodrošināt kvalitatīvus, lētus un pieejamus aprūpes pakalpojumus un uzlabot gan aprūpējamo, gan profesionālo un neformālo aprūpētāju stāvokli. Stratēģiju papildina divi ieteikumi dalībvalstīm pārskatīt Barselonas mērķrādītājus, kas attiecas uz pirmsskolas izglītību un aprūpi un uz piekļuvi lētai, bet kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei.                     

Kvalitatīvi, lēti un pieejami aprūpes pakalpojumi ar labākiem darba apstākļiem un darba un privātās dzīves līdzsvaru aprūpētājiem

Lēti un pieejami kvalitatīvas aprūpes pakalpojumi dod skaidrus ieguvumus visām vecuma grupām. Dalība pirmsskolas izglītībā pozitīvi ietekmē bērna attīstību un palīdz samazināt sociālās atstumtības un nabadzības risku, arī vēlāk dzīvē. Ilgtermiņa aprūpe ļauj saglabāt patstāvību un cienīgu dzīvi cilvēkiem, kuri vecuma, slimības un/vai invaliditātes dēļ ir atkarīgi no dienišķas palīdzības. Tomēr daudziem šie pakalpojumi joprojām nav pa kabatai, pieejami vai piekļūstami.

Ieguldījumi aprūpē ir svarīgi, lai piesaistītu un pieturētu talantus aprūpes nozarē, kurai bieži ir raksturīgi sarežģīti darba apstākļi un zemas algas, kā arī novērstu darbaspēka trūkumu un īstenotu nozares ekonomisko un darba vietu radīšanas potenciālu.

Ieguldījumi kvalitatīvā aprūpē nozīmē arī uzlabot sieviešu līdzdalību darba tirgū un dzimumu līdztiesību, it īpaši vīriešu un sieviešu atalgojuma un pensijas atšķirības. Sievietes joprojām uzņemas lielāko daļu aprūpes pienākumu, jo 90 % formālās aprūpes darbinieku ir sievietes un 7,7 miljoni sieviešu aprūpes pienākumu dēļ nav nodarbinātas.  

Lai risinātu šos jautājumus, Komisija ierosina konkrētus pasākumus, kas palīdzētu dalībvalstīm uzlabot piekļuvi kvalitatīviem un lētiem aprūpes pakalpojumiem, vienlaikus uzlabojot aprūpētāju darba apstākļus un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Pirmsskolas izglītība un aprūpe

Komisija liek priekšā dalībvalstīm pārskatīt 2002. gadā noteiktos pirmsskolas izglītības un aprūpes mērķrādītājus, kas veicina sieviešu dalību darba tirgū – t. s. „Barselonas mērķus”. Pašreizējie mērķi aicina dalībvalstis nodrošināt bērnu aprūpi 33 % bērnu vecumā līdz 3 gadiem un 90 % bērnu no 3 gadu vecuma līdz obligātajam skolas vecumam. Komisija ierosina noteikt jaunus vērienīgus, taču reālistiskus mērķrādītājus, lai jau 2030. gadā:

• vismaz 50 % bērnu pirms 3 gadu vecuma būtu pirmsskolas izglītībā un aprūpē;
• vismaz 96 % bērnu no 3 gadu vecuma līdz obligātās sākumizglītības vecumam būtu pirmsskolas izglītībā un aprūpē – par to jau panākta vienošanās Eiropas izglītības telpas satvarā.

Komisija arī iesaka dalībvalstīm cita starpā:

• nodrošināt, ka bērnu aprūpes pakalpojumi ir lēti, piekļūstami un kvalitatīvi un pieejami gan pilsētā, gan laukos, gan mazāk attīstītos rajonos;
• ieviest tiesības uz pirmsskolas izglītību un aprūpi, ideālā gadījumā – bez pārtraukuma starp apmaksāta atvaļinājuma ģimenes apstākļu dēļ beigām un šo tiesību sākšanos; ieviest mērķtiecīgus pasākumus, kas darītu iespējamu un paplašinātu bērnu no nelabvēlīgas vides, bērnu invalīdu un bērnu ar īpašām vajadzībām dalību izglītībā un aprūpē, tā pārvarot plaisu starp bērniem;
• izpētīt bērnu aprūpē pavadīto stundu skaitu (laiku un intensitāti) un nodrošināt, ka bērnu aprūpe ir pieejama tik ilgu laiku, ka vecāki var pilnvērtīgi nodoties algotam darbam, un
• veicināt bērnu aprūpes vienlīdzīgu sadali starp vecākiem, pārvarot dzimumu stereotipus, un atbalstīt ģimenei labvēlīgu darba laika režīmu.

Ilgtermiņa aprūpe

Komisija iesaka dalībvalstīm izstrādāt valsts rīcības plānus, lai aprūpi Eiropas Savienībā padarītu pieejamāku, piekļūstamāku un kvalitatīvāku visiem, piemēram:

• nodrošinot, ka ilgtermiņa aprūpe tiek sniegta īstajā brīdī, ir vispārēja un lēta un nodrošina pienācīgu dzīves līmeni cilvēkiem ar ilgtermiņa aprūpes vajadzībām,
• palielinot profesionālas ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu piedāvājumu un klāstu (mājas aprūpe, vietējās sabiedrības organizēta aprūpe un aprūpe iestādēs), novērst teritoriālās atšķirības piekļuvē ilgtermiņa aprūpei, ieviest pieejamus digitālos risinājumus aprūpes pakalpojumos un nodrošināt invalīdiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu un iestāžu piekļūstamību,
• nodrošinot kvalitatīvus kritērijus un standartus ilgtermiņa aprūpētājiem,

• atbalstot neformālos aprūpētājus, kas palaikam ir sievietes un aprūpējamo radi, nodrošinot apmācību, padomu un psiholoģisku un finansiālu atbalstu, un
• mobilizējot adekvātu un ilgtspējīgu finansējumu ilgtermiņa aprūpei, izmantojot arī ES fondus.

Taisnīgi darba apstākļi un apmācības aprūpes darbiniekiem

Lai uzlabotu darba apstākļus un piesaistītu aprūpes nozarei vairāk cilvēku, it īpaši vīriešu, dalībvalstīm tiek ieteikts:

• veicināt darba koplīguma sarunas un sociālo dialogu, lai uzlabotu algu un darba apstākļus;
• nodrošināt visaugstākos arodveselības un darba drošības standartus;
• izstrādāt aprūpes darbinieku tālākizglītību un apmācību;
• pārvarēt dzimumu stereotipus aprūpē un sarīkot informatīvas kampaņas;
• ratificēt un īstenot SDO 189. konvenciju par mājkalpotājiem.

Komisija savukārt:

• pētīs jauna nozaru sociālā dialoga izveidi sociālo pakalpojumu jomā ES līmenī;
• veicinās prasmju partnerības izveidi saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu ilgtermiņa aprūpes nozarē;
• finansēs projektus un pētījumus, kas novērtēs darba un darba apstākļu sociālo un ekonomisko vērtību aprūpes nozarē;
• pārskatīs, kā tiek piemēroti ES standarti, kas reglamentē darba apstākļus;
• kartēs pašreizējos trešo valstu ilgtermiņa aprūpes darbinieku uzņemšanas nosacījumus un tiesības un pētīs iespēju izstrādāt ES līmeņa shēmas, lai piesaistītu aprūpes darbiniekus; un
• veicinās iespējas, kas pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam pieejamas saskaņā ar “Erasmus+” programmām.

Komisijas locekļu teiktais

Komisijas priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica: 

Demogrāfiskās pārmaiņas nozīmē, ka eiropieši dzīvo ilgāk, taču tas arī palielina pieprasījumu pēc pieejamas un lētas ilgtermiņa aprūpes. Dzīves cikla beigās vecākiem, lai viņi varētu pilnībā piedalīties darba tirgū, ir jānodrošina pienācīga aprūpe saviem bērniem, kuriem nepieciešama aprūpe, lai attīstītu kognitīvās, valodiskās, fiziskās prasmes un mākas. Aprūpes darbiniekiem sabiedrībā ir būtiska loma, taču viņu darbs vēl netiek pietiekami augsti novērtēts. Eiropas aprūpes stratēģijā, ar kuru šodien iepazīstinām, ir izklāstīts, kā efektīvi un rezultatīvi risināt šīs problēmas. Ir laiks parūpēties par aprūpi.

Par darbu un sociālajām tiesībām atbildīgais Nikolā Šmits: 

Eiropas aprūpes stratēģijas mērķis – priekšplānā izvirzīt cilvēku. ES atzīst aprūpes darba vērtību, kas jāatspoguļo labākos darba apstākļos un atalgojumā. Jāgarantē piekļuve lētiem un kvalitatīviem pakalpojumiem cilvēkiem, kuriem vajadzīga ilgtermiņa aprūpe, lai viņi varētu dzīvot cienīgi. Ceru, ka šīs stratēģijas rezultātā aprūpei, gan profesionālai, gan neformālai, tiks izrādīta cieņa un doti ieguldījumi, kas tai ir vajadzīgi.

Par līdztiesību atbildīgā Helena Dalli: 

Ieguldījums aprūpē ir ieguldījums dzimumu līdztiesībā un sociālā taisnīgumā. Mūsu iniciatīvas mērķis ir nodrošināt, ka ikvienam ar aprūpes pienākumiem, it īpaši sievietēm, ir reāla izvēle, apvienojot privāto un profesionālo dzīvi. Lēta un pieejama kvalitatīva aprūpe nodrošina, ka tiem, kas saņem aprūpi, arī bērniem, veciem ļaudīm un invalīdiem, tiek dotas iespējas un viņi var pilnīgi izmantot savas tiesības. Ieguldīšana aprūpē ir vienlīdzīgas izvēles, cieņas un pašnoteikšanās nodrošināšana.

Turpmākais

Komisijas priekšlikumus izdot Padomes ieteikumus apspriedīs dalībvalstis, lai tos Padomē varētu pieņemt. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem dalībvalstīm paredzēts gadu pēc ieteikumu pieņemšanas informēt Komisiju par to īstenošanas pasākumiem. Piecu gadu laikā Komisija par katru ieteikumu publicēs padziļinātu ziņojumu ar pārskatu par stāvokli īstenošanā. Komisija arī turpinās novērot Eiropas pusgada politiskās norises un ar pieejamo ES finansējumu atbalstīt reformas un ieguldījumus.

Konteksts

Eiropas aprūpes stratēģija balstīs Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu īstenošanu – it īpaši dzimumu līdztiesību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, bērnu aprūpi un atbalstīšanu un ilgtermiņa aprūpi. 2021. gada martā pieņemtajā Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā tika izziņota iniciatīva ilgtermiņa aprūpes jomā un iecere pārskatīt Barselonas mērķrādītājus, kuri attiecas uz pirmsskolas izglītību un aprūpi. 2021. gada runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena nāca klajā ar Eiropas aprūpes stratēģiju, kuras mērķis ir palīdzēt sievietēm un vīriešiem atrast vislabāko aprūpes un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tas vēlāk tika apstiprināts Komisijas 2022. gada darba programmā.

Eiropas aprūpes stratēģija arī palīdzēs līdz 2030. gadam sasniegt trīs ES sociālos pamatmērķus, kas attiecas uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības mazināšanu, kurus atzinīgi novērtējuši ES līderi 2021. gada maija Portu samitā un Eiropadome. Ieteikums par Barselonas mērķrādītājiem, kas ietilpst 2020.–2025. gada Dzimumu līdztiesības stratēģijā, papildina citas ES iniciatīvas, piemēram, Ieteikumu par pirmsskolas izglītību un aprūpi, ES bērna tiesību stratēģiju un Ieteikumu par Eiropas Garantiju bērniem. 

Sīkākai uzziņai

Jautājumi un atbildes – Eiropas aprūpes stratēģija

Faktu lapa – Eiropas Aprūpes stratēģija aprūpētājiem un aprūpējamajiem

Paziņojums par Eiropas Aprūpes stratēģiju

Priekšlikums – Padomes ieteikums par Barselonas pirmsskolas izglītības un aprūpes mērķu pārskatīšanu

Priekšlikums – Padomes ieteikums par piekļuvi kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei par pieņemamu cenu

2021. gada ziņojums par ilgtermiņa aprūpi