Eiropas Parlaments un Komisija šodien publisko kopīgu Eirobarometra speciālaptauju par Eiropas nākotni.
- No katriem 10 jaunajiem eiropiešiem 9 (15–24 gadu vecuma grupā – 91 %) piekrīt tam, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību, un šādu viedokli atbalsta arī 87 % no visiem aptaujas dalībniekiem
- 81 % aptaujāto pauž apmierinātību ar to, ka viņi dzīvo ES
- 68 % eiropiešu piekrīt, ka ES ir vieta, kur nemierīgā pasaulē var justies droši, savukārt 67 % eiropiešu – ka ES projekts piedāvā Eiropas jauniešiem nākotnes perspektīvu
Eiropas nākotne
Sākoties 2022. gadam, kas pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, šodien publiskotā aptauja parāda, ko jaunie eiropieši domā par problēmām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība un jauniešu līdzdalības lielo nozīmi Konferencē par Eiropas nākotni.https://futureu.europa.eu/?locale=lv
Šodienas Eirobarometra aptauja liecina, ka 91 % aptaujāto vecumā no 15 līdz 24 gadiem uzskata, ka cīņa pret klimata pārmaiņām var palīdzēt uzlabot viņu veselību un labklājību un tam piekrīt arī 55 % aptaujāto vecumā no 55 gadiem. Gandrīz katrs otrais eiropietis (49 %) klimata pārmaiņas uzskata par galveno globālo problēmu ES nākotnei un pārliecinoši atbalsta Eiropas zaļā kursa mērķus vides jomā: 88 % eiropiešu ir vienisprātis, ka ir jāpalielina atjaunīgās enerģijas īpatsvars mūsu ekonomikā un jāpanāk lielāka energoefektivitāte, bet 80 % – ka Eiropa līdz 2050. gadam jāpadara par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu un jāveicina bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus izaugsme.
Citas turpmākas globālas problēmas, uz kurām norādīja aptaujātie, ir veselība (34 %) un piespiedu migrācija un piespiedu pārvietošana (to atzīmēja aptuveni 30 %).
Divi aspekti, kas būtu visnoderīgākie Eiropas nākotnei, ir salīdzināms dzīves līmenis (31 %) un kopēja veselības politika (22 %). Eiropieši par prioritāti izvirza arī spēcīgāku solidaritāti starp dalībvalstīm (21 %) un enerģētisko neatkarību (20 %).
ES galvenie ieguvumi, izaicinājumi un vērtības
Četras biežāk minētās problēmas, ar ko saskaras ES, ir sociālā nevienlīdzība (36 %), bezdarbs (32 %) un migrācijas jautājumi (31 %). Līdztekus globālajām problēmām 32 % aptaujāto kā galvenās problēmas, ar ko saskaras ES, norādīja arī vides jautājumus un klimata pārmaiņas.
Eiropieši uzskata, ka ES galvenie ieguvumi ir demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana (32 %) un tās ekonomiskā, rūpnieciskā un tirdzniecības ietekme (25 %).
Aptaujātie ir vienisprātis, ka miers (49 %), uzskatu brīvība (47 %), sociālā līdztiesība un solidaritāte (45 %), kā arī iecietība un atvērtība pret citiem (44 %) ir vērtības, ko salīdzinājumā ar citām valstīm ES iemieso vislabāk.
Dzīve Eiropas Savienībā
Lielākā daļa eiropiešu pauž apmierinātību ar to, ka viņi dzīvo ES (81 %), savā valstī (89 %), un viņi ir apmierināti ar savu ģimenes dzīvi (89 %).
Konference par Eiropas nākotni
Aptuveni 43 % eiropiešu uzskata, ka galvenais ieguvums no jaunās paaudzes iesaistes konferencē būs pievēršanās jautājumiem, kas viņus interesē. Bez tam ieguvums no viņu svarīgās lomas konferencē ir degsme un pamudinājums uz reformām un pārmaiņas, ko tās rada (to norāda 35 %), kā arī pievēršanās tam, lai rītdienas Eiropā būtu ņemti vērā mūsdienu sabiedrības izaicinājumi (33 %).
Eiropas pilsoņi joprojām ir ieinteresēti sniegt ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni un piedalīties tajā. Kamēr piedalīšanās aptaujā ir ērtākais veids, kā to izdarīt, kā to bija norādījusi vairāk nekā puse eiropiešu (59 %), gandrīz katrs otrais eiropietis (46 %) neizslēdz iespēju piedalīties sanāksmēs savā apgabalā. Nākamie pilsoņu iesaistes veidi, kas guva vislielāko atsaucību, ir dalība apspriedēs tiešsaistē (40 %), ideju un priekšlikumu iesniegšana Eiropas un valstu politiķiem (39 %) un piedalīšanās ar konferenci saistītos Eiropas kultūras un sporta pasākumos (39 %).
Kopumā eiropieši uzskata, ka klimata pārmaiņas un vide (44 %), veselība (40 %), spēcīgāka ekonomika, sociālais taisnīgums un nodarbinātība (40 %) ir galvenie jautājumi, kuri jāapspriež konferencē.
No konferences tiek nepārprotami sagaidīti taustāmi rezultāti. Nenoliedzami, aptaujātie visvairāk būtu motivēti piedalīties konferences pasākumos, ja viņi būtu pārliecināti, ka viņu dalība patiesi kaut ko var mainīt (53 %).
Pilsoņu viedoklis Eiropas Savienībā
90 % eiropiešu piekrīt tam, ka, pieņemot lēmumus par Eiropas nākotni, vairāk jāņem vērā ES pilsoņu viedoklis. 55 % eiropiešu norāda, ka piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā panākt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī ņem vērā vēlētāju viedokli.
Konteksts
Līdztekus darbam, ko patlaban veic Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas, kuras pieņem ieteikumus Konferencei par Eiropas nākotni, šodien publiskotā Eirobarometra speciālaptauja Nr. 517 “Eiropas nākotne” sniedz ieskatu par to, ko eiropieši domā par minēto konferenci un galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropas Savienība.
Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgi pasūtītā aptauja 27 ES dalībvalstīs veikta no 2021. gada 16. septembra līdz 17. oktobrim (vilnis EB 96.1.). Tā veikta klātienē un pabeigta ar tiešsaistes interviju palīdzību, ja tas bija nepieciešams koronavīrusa pandēmijas dēļ. Kopumā tika aptaujāti 26 530 cilvēku.
Visi eiropieši savas idejas par to, kā veidot mūsu kopīgo nākotni, var paust Konferences par Eiropas nākotni daudzvalodu digitālajā platformā.
Šodien publicētie Eirobarometra speciālaptaujas rezultāti ir pieejami jaunā īpašā Eirobarometra tīmekļa vietnē, kas nodrošina piekļuvi Eirobarometra aptaujām un datiem, ko abas iestādes publicē kopš 1974. gada.
Sīkāka informācija
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 26. janvāris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā