Eiropas pusgada rudens dokumentu kopums: iziet no krīzes stiprākiem un padarīt Eiropu zaļāku un digitālāku

Šodien Eiropas Komisija sāka 2022. gada Eiropas pusgada ekonomikas politikas koordinācijas ciklu. Eiropas pusgada rudens dokumentu kopums ietver gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu, atzinumus par eirozonas budžeta plāna projektiem (BPP) 2022. gadam, politikas ieteikumus eirozonai un Komisijas priekšlikumu par vienoto nodarbinātības ziņojumu.

Dokumentu kopuma pamatā ir 2021. gada rudens ekonomikas prognoze, kurā norādīts, ka Eiropas ekonomika no atveseļošanas pāriet uz ekspansiju, bet tagad saskaras ar jauniem šķēršļiem.

Gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

Šā gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ir ierosināta vērienīga programma 2022. gadam, kura Eiropas Savienību no krīzes pārvarēšanas virza uz ilgtspējīgu un taisnīgu atveseļošanu, kas stiprina ES ekonomikas noturību. Tajā arī izklāstīts, kā Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas ir NextGenerationEU kodols, tiks ciešāk integrēts jaunajā Eiropas pusgada ciklā. Tas nodrošinās sinerģiju starp šiem procesiem un novērsīs nevajadzīgu administratīvo slogu dalībvalstīm. Turklāt gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ir noteikts, kā ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) tiks vēl vairāk integrēti Eiropas pusgadā, lai nodrošinātu pilnībā atjauninātu un konsekventu ziņošanu par IAM visās dalībvalstīs.

Atveseļošanas un noturības mehānismam, kura budžets dotāciju un aizdevumu veidā ir 723,8 miljardi eiro, būs galvenā loma tādas noturīgas ekonomikas veidošanā, kuras centrā ir taisnīgums. Ņemot vērā Atveseļošanas un noturības mehānismā iestrādātās ES prioritātes, Eiropas pusgads tagad palīdzēs dalībvalstīm veiksmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un veidot noturīgāku ES ekonomiku.

Līdz šodienai Komisija ir apstiprinājusi 22 valstu atveseļošanas un noturības plānus, un Padome tos visus ir apstiprinājusi. Rezultātā kopš 2021. gada augusta 17 dalībvalstīm ir piešķirti priekšfinansējuma maksājumi 52,3 miljardu eiro apmērā. Kopumā Padomes līdz šim apstiprinātie plāni veido 291 miljardu eiro dotācijās un 154 miljardus eiro aizdevumos. Tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta atveseļošanas plānu īstenošanai uz vietas.

ANM priekšfinansējuma maksājumi jau ir sākuši sniegt vērtīgu ieguldījumu četrās konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijās, kas izklāstītas gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā: vides ilgtspēja, ražīgums, taisnīgums un makroekonomikas stabilitāte.

Komisija aicina dalībvalstis arī nodrošināt, ka valsts reformas un investīcijas atspoguļo gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā noteiktās prioritātes.

Atzinumi par eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem

Komisijas atzinumi par 2022. gada BPP ir balstīti uz fiskālās politikas ieteikumiem, ko Padome pieņēma 2021. gada jūnijā. Tajos ir ņemta vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāka piemērošana 2022. gadā.

Dalībvalstis atceļ pagaidu ārkārtas pasākumus, bet atbalsta pasākumus arvien vairāk koncentrē uz atveseļošanas ilgtspēju. ANM dotācijas 2022. gadā finansēs 24 % no kopējiem atveseļošanas atbalsta pasākumiem. ANM dotāciju apgūšanu paredzēts veikt agrāk. Paredzams, ka dalībvalstis iztērēs vairāk nekā 40 % no kopējās piešķirto ANM dotāciju summas, kamēr nav pieņemts lēmums par izmaksu pēc starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas. Plānots, ka visās dalībvalstīs 2022. gadā tiks saglabātas vai lielā mērā saglabātas valsts finansētas investīcijas, kā ieteikusi Padome.

Prognozēts, ka eirozonas fiskālā nostāja 2020.–2022. gada laikposmā būs ekspansīva. Pozitīvais ieguldījums no publiskajām investīcijām un citiem kapitālizdevumiem, ko finansē gan no valsts, gan ES budžeta, ir svarīgs, taču galvenais fiskālās ekspansijas virzītājspēks 2021. un 2022. gadā ir valsts finansētie neto kārtējie primārie izdevumi. Vairākās dalībvalstīs, tajā skaitā dažās dalībvalstīs ar augstu parāda līmeni, prognozēto atbalstošo fiskālo nostāju virzīs lielāki valsts finansētie kārtējie izdevumi vai nefinansēti nodokļu samazinājumi. Dažos gadījumos paredzams, ka tam būs ievērojama ietekme uz pamatā esošo fiskālo stāvokli. Paredzams, ka aptuveni ceturtdaļā dalībvalstu atbalstošo fiskālo nostāju virzīs investīcijas, ko finansē gan valsts, gan ES.

Ieteikums eirozonai un brīdināšanas mehānisma ziņojums

Ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti īpaši pielāgoti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Tajā ieteikts eirozonas dalībvalstīm 2022.–2023. gadā atsevišķi un kolektīvi Eirogrupas ietvaros arī turpmāk izmantot un koordinēt valstu fiskālo politiku, lai efektīvi atbalstītu ilgtspējīgu atveseļošanu. Ieteikumā aicināts 2022. gadā visā eirozonā saglabāt mēreni atbalstošu fiskālo nostāju un fiskālās politikas pasākumus pakāpeniski virzīt uz investīcijām, kas veicina noturīgu un ilgtspējīgu atveseļošanu. Tāpat tajā uzsvērts, cik svarīga ir pāreja no ārkārtas pasākumiem uz atveseļošanas pasākumiem darba tirgos, nodrošinot efektīvu aktīva darba tirgus politiku saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par efektīvu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes. Eirozonas dalībvalstīm būtu jāsaglabā dinamiska fiskālā politika, lai tās spētu reaģēt, ja atkal rodas pandēmijas riski. Kad to pieļaus ekonomiskie apstākļi, eirozonas dalībvalstīm būtu jāīsteno fiskālā politika, kuras mērķis ir panākt piesardzīgu vidēja termiņa fiskālo stāvokli un nodrošināt parāda atmaksājamību, vienlaikus veicinot investīcijas. Ieteikumā arī aicināts turpināt darbu, lai pabeigtu banku savienības izveidi, stiprinātu eiro starptautisko nozīmi un atbalstītu digitālā eiro izveides procesu.

Brīdināšanas mehānisma ziņojums (BMZ) ir pārbaudes pasākums iespējamas makroekonomikas nelīdzsvarotības atklāšanai. Šā gada BMZ secināts, ka padziļināti pārskati ir pamatoti attiecībā uz 12 dalībvalstīm: Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Itāliju, Īriju, Kipru, Nīderlandi, Portugāli, Rumāniju, Spāniju, Vāciju un Zviedriju. Šīm dalībvalstīm iepriekšējā ikgadējā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) uzraudzības ciklā tika veikts padziļināts pārskats, un tika uzskatīts, ka tajās ir nelīdzsvarotība (Francija, Horvātija, Īrija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Spānija, Vācija un Zviedrija) vai pārmērīga nelīdzsvarotība (Grieķija, Itālija un Kipra). Jaunajos padziļinātajos pārskatos tiks novērtēts, kā šī nelīdzsvarotība ir attīstījusies, analizējot tās nopietnību, attīstību un dalībvalstu politikas reakciju, lai atjauninātu esošos novērtējumus un novērtētu iespējamās atlikušās politikas vajadzības.

Pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu attiecībā uz Rumāniju

Rumānijai piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru kopš 2020. gada aprīļa, jo 2019. gadā tika pārsniegta Līgumā noteiktā deficīta robežvērtība. Padome 2021. gada jūnijā pieņēma jaunu ieteikumu Rumānijai vēlākais līdz 2024. gadam novērst Rumānijas pārmērīgo valdības budžeta deficītu.

Ņemot vērā sasniegto starpposma mērķi 2021. gadam, Komisija uzskata, ka šajā posmā nebūtu jāpieņem lēmums par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Rumānijas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Tā atkārtoti novērtēs Rumānijas budžeta stāvokli, tiklīdz jaunā valdība būs iesniegusi 2022. gada budžetu un vidēja termiņa fiskālo stratēģiju.

Pastiprinātas uzraudzības ziņojums un pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi

Divpadsmitajā pastiprinātas uzraudzības ziņojumā par Grieķiju konstatēts, ka valsts ir guvusi turpmākus panākumus saskaņoto saistību izpildē, neraugoties uz kavēšanos dažās jomās, kas daļēji ir saistīta ar sarežģītajiem apstākļiem, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un katastrofālie savvaļas ugunsgrēki 2021. gada augustā. Ziņojums varētu kalpot par pamatu Eirogrupas lēmumam par nākamā no politikas atkarīgo parāda pasākumu kopuma uzsākšanu.

Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumos par Spāniju, Portugāli, Kipru un Īriju konstatēts, ka visas četras dalībvalstis saglabā spēju apkalpot nesamaksāto parādu.

Vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikums

Vienotais nodarbinātības ziņojums (VNZ) apstiprina, ka darba tirgus atgūstas, lai gan nodarbinātība vēl nav atgriezusies pirmskrīzes līmenī. Covid-19 krīze īpaši skāra jauniešus, nestandarta nodarbinātībā iesaistītos darba ņēmējus, pašnodarbinātās personas un trešo valstu valstspiederīgos. Nozares, kurās ir augsts pieprasījums, jau tagad saskaras ar darbaspēka trūkumu. Tajā pašā laikā vairāki uzņēmumi atgūstas no krīzes ar ievērojamām finansiālām grūtībām, un dažas darbvietas var izzust, savukārt citas tiks radītas zaļās un digitālās pārkārtošanās rezultātā. Ņemot vērā iepriekš minēto, īpaši svarīga kļūst aktīva darba tirgus politika un jo īpaši atbalsts darba maiņai. Dalība pieaugušo izglītībā joprojām ir tālu no standarta prakses visā ES, un to ir ietekmējusi pandēmija, un starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības. Tāpēc joprojām ir grūti nodrošināt, lai cilvēkiem būtu nākotnes darba tirgum vajadzīgās prasmes. Visbeidzot, sociālās aizsardzības sistēmas palīdzēja pārvarēt Covid-19 krīzi, būtiski nepalielinot nabadzības riskus vai ienākumu nevienlīdzību. Tas notika arī pateicoties būtiskajam atbalstam ES un dalībvalstu līmenī, piemēram, izmantojot saīsināta darba laika shēmas un citus krīzes laikā ieviestos vai pagarinātos darba saglabāšanas pasākumus, ko finansēja ar instrumentu SURE. Tomēr daudzās valstīs joprojām pastāv sociālās aizsardzības nepilnības, jo īpaši attiecībā uz nestandarta nodarbinātībā iesaistītiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. 2022. gada VNZ analīze balstās uz pārskatīto sociālo rezultātu pārskatu, kas tagad atbalsta 18 no 20 Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu uzraudzību. Tas palīdzēs visaptveroši novērtēt galvenās nodarbinātības un sociālās problēmas dalībvalstīs. Porto sociālajā samitā ES līderi apstiprināja Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kurā ir noteikti trīs ES pamatmērķi attiecībā uz nodarbinātību, prasmēm un nabadzības samazināšanu līdz 2030. gadam, un šie mērķi tagad ir integrēti VNZ.

Kolēģijas locekļu izteikumi.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis sacīja:

Pārejot no krīzes pārvarēšanas uz izaugsmi veicinošām investīcijām nākotnē, tgad prioritāte Eiropā ir īstenot nepieciešamās reformas un ieguldīt investīcijas, lai panāktu iekļaujošu un ilgtspējīgu atveseļošanu. Lai gan Atveseļošanas un noturības mehānisms nodrošinās finansēšanas struktūru, dalībvalstis var paļauties arī uz Eiropas semestri kā turpmākās ekonomikas politikas kompasu. Tā regulārie norādījumi palīdzēs virzīt zaļo un digitālo transformāciju, sniegt ekonomikai nepieciešamo impulsu un stiprināt noturību pret iespējamiem turpmākiem satricinājumiem. Eiropas semestris arī palīdzēs dalībvalstīm novērst kā jaunus, tā arī iepriekš konstatētus riskus, kas var kavēt ekonomikas atveseļošanu. Turklāt nepieciešams koncentrēties uz uzņēmumu stiprināšanu, kvalitatīvu darbvietu nodrošināšanu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku, šķēršļu novēršanu investīcijām un politikas koordinēšanu, lai saglabātu ES fiskālo ilgtspēju.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni norādīja:

Eiropas ekonomika strauji attīstās, bet saskaras ar grūtībām – strauji palielinās Covid-19 gadījumu skaits, pieaug inflācija un turpinās piegādes ķēdes problēmas. Šīs sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ ir vajadzīga rūpīgi izstrādāta politika: mums ir gan jāturpina atveseļošana, gan jāpāriet uz ilgtspējīgāku, konkurētspējīgāku un iekļaujošāku izaugsmes modeli pēc pandēmijas. Attiecībā uz eirozonu mēs aicinām 2022. gadā īstenot mēreni atbalstošu fiskālo nostāju, koncentrējoties uz investīcijām, nodrošinot darba ņēmējiem jaunas prasmes un aizsargājot dzīvotspējīgu uzņēmumu maksātspēju. Liela uzmanība jāpievērš makroekonomikas nelīdzsvarotībai, ko pandēmija daudzos gadījumos ir saasinājusi. Atveseļošanas un noturības mehānisms tagad tiek īstenots 22 ES valstīs, kuru mērķis vien 2022. gadā ir tērēt aptuveni 40 % no kopējā dotāciju piešķīruma. Tā veiksmīga īstenošana, iespējams, būs lielākais izaicinājums – un iespēja – nākamajā gadā.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits teica:

Mūsu darba centrā jābūt aktīvai darba tirgus politikai, tajā skaitā prasmju pilnveides un darbā pieņemšanas stimuliem, lai izlīdzinātu pandēmijas negatīvo ietekmi. Tas atvieglos pāreju no vienas darbvietas uz citu un nodrošinās, ka zaļā un digitālā pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša. Papildus lielākām investīcijām prasmēs ir svarīgi aplūkot arī darba apstākļus, kas arī palīdzēs novērst darbaspēka trūkumu dažās nozarēs. Mēs palīdzam cilvēkiem pāriet uz jaunām, nākotnes prasībām atbilstošām darbvietām, taču mums ir arī jānodrošina šo jauno darbvietu kvalitāte.

Nākamie pasākumi

Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest dokumentu kopumu un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Tā cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šī dokumentu kopuma saturu un katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.

Konteksts

Eiropas pusgads nodrošina labi izveidotu sistēmu dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai, un tas turpinās pildīt šo lomu atveseļošanas posmā un zaļās un digitālās pārkārtošanās sekmēšanā. Tāpat kā iepriekšējos gados politikas prioritātes tiks strukturētas, ņemot vērā četras konkurētspējīgas ilgtspējas dimensijas un saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir instrumenta NextGenerationEU kodols, un tas paredzēts aizdevumiem un dotācijām 723,8 miljardu eiro apmērā, kas pieejami, lai atbalstītu ES valstu veiktās reformas un investīcijas. Tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.

Papildu informācija

Jautājumi un atbildes par Eiropas pusgada rudens dokumentu kopumu 2022. gadam

Paziņojums par 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu

Paziņojums par 2022. gada budžeta plānu projektiem

Atzinumi par 2022. gada budžeta plānu projektiem

Eirozonai adresēts 2022. gada ieteikums

2022. gada brīdināšanas mehānisma ziņojums

Paziņojums par fiskālo situāciju Rumānijā

Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums: Kipra

Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums: Īrija

Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums: Portugāle

Pēcprogrammas uzraudzības ziņojums: Spānija