Eiropas Savienība Inovāciju fonda satvarā septiņos liela mēroga inovatīvos projektos investēs vairāk nekā 1,1 miljardu eiro. Ar šīm dotācijām tiks atbalstīti projekti, kuru mērķis ir laist tirgū revolucionāras tehnoloģijas energoietilpīgās, ūdeņraža, oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas un atjaunīgās enerģijas industrijās. Projekti tiks īstenoti Beļģijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā un Zviedrijā.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss:
Inovācija ir izšķirīgi svarīga, lai šajā desmitgadē tiktu rasti risinājumi, kā globālo sasilšanu noturēt 1,5 grādu robežās. Inovācija apvienojumā ar strauju emisiju samazinājumu paver ceļu uz Parīzes nolīguma mērķu īstenošanu. Ar šodien pieņemto lēmumu tīro tehnoloģiju projekti Eiropā saņems konkrētu atbalstu, kas tiem ļaus kāpināt tādu revolucionāru tehnoloģiju mērogu, kuras atbalsta un paātrina pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Mūsu tiesību aktu paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ir ierosināts palielināt Inovāciju fonda finansējumu, kas globālajā klimatinovācijas sacensībā ļaus iesaistīties vēl daudziem citiem inovatīviem Eiropas projektiem un idejām.
Minētajiem septiņiem projektiem finansējums piešķirts ar pirmo Inovāciju fonda uzaicinājumu iesniegt liela mēroga projektu priekšlikumus, t. i., tādu projektu priekšlikumus, kuru kopējās kapitāla izmaksas pārsniedz 7,5 miljonus eiro. Projektus izvērtēja neatkarīgi eksperti, ņemot vērā projektu spēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar tradicionālajām tehnoloģijām un radīt tehnoloģijas, kas ir krietni inovatīvākas par pašreizējām tehnoloģijām, taču vienlaikus ir pietiekami nobriedušas, lai tās varētu ātri ieviest. Citi atlases kritēriji bija projektu mērogojamības potenciāls un izmaksu lietderība.
Atlasītie projekti aptver plašu attiecīgo nozaru loku, un tie palīdzēs dekarbonizēt dažādas Eiropas rūpniecības un enerģētikas daļas, piemēram, ķimikāliju, tērauda, cementa, rafinēšanas, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas sektorus. Visi projekti jau ir industriālo centru daļa vai arī tie aizsāk savstarpēji saistītu industriju dekarbonizācijas kopas.
Par projektiem īsumā
Energoietilpīgās industrijas: Jellivārē un Ukselesundā (Zviedrija) īstenotā projekta mērķis ir pilnībā likvidēt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tērauda ražošanas, izmantojot atjaunīgo ūdeņradi. Citā projektā Somijā Porvo rafinētavā tiks demonstrēti divi veidi, kā ražot tīro ūdeņradi, izmantojot atjaunīgo enerģiju un uztverot CO2 un to pastāvīgi uzglabājot Ziemeļjūrā. Projektā Francijā cementa ražotnē tiks uztvertas nenovēršamās emisijas; daļa CO2 tiks noglabāta ģeoloģiskā glabātuvē Ziemeļjūrā un daļa tiks iestrādāta betonā. Lai samazinātu emisijas ūdeņraža un ķimikāliju ražošanā, projektā Beļģijā Antverpenes ostā tiks izveidota pilnīga oglekļa uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas vērtības ķēde.
Atjaunīgā enerģija: projektā Katānijā (Itālija) industriālā mērogā tiks izveidota inovatīvu un augstas veiktspējas fotoelementu izgatavošanas pilotlīnija. Citā projektā Spānijā nereciklējamos cietos sadzīves atkritumus El Morellā pārveidos par metanolu, kas ir svarīga pamatķimikālija un mazoglekļa degviela. Vēl citā projektā Zviedrijā esošā biomasas koģenerācijas stacijā Stokholmā tiks izveidots pilna mēroga bioenerģijas oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas komplekss.
Tālākie soļi
Izraudzītie projekti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA), kas ir fonda īstenošanas struktūra, sāk gatavot atsevišķos dotāciju nolīgumus. Plānots, ka to sagatavošana tiks pabeigta 2022. gada pirmajā ceturksnī, un pēc tam Komisija varēs pieņemt attiecīgus lēmumus par dotācijas piešķiršanu un sākt dotāciju izmaksu.
26. oktobrī Komisija izsludināja otro uzaicinājumu iesniegt liela mēroga projektu priekšlikumus; tā termiņš ir 2022. gada 3. marts. Visi projekti, kas netika izraudzīti pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, tiek mudināti pieteikties no jauna.
Sīkāka informācija
Inovāciju fonds: liela mēroga projekti
Otrais uzaicinājums iesniegt liela mēroga projektu priekšlikumus
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 16. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā