Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 8. jūnijsPārstāvniecība Latvijā

Eiropas zaļais kurss: ES Modernizācijas fonds iegulda 2,4 miljardus eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos septiņās ES valstīs

Vēja enerģija

Šodien Eiropas Savienības Modernizācijas fonds ir izmaksājis 2,4 miljardus eiro 31 projektam septiņās saņēmējvalstīs, lai palīdzētu modernizēt to energosistēmas, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas enerģētikā, rūpniecībā un transportā un uzlabot energoefektivitāti. Tā ir līdz šim kopīgi lielākā izmaksa, un tā veicinās Eiropas zaļo pārkārtošanos. Šīs investīcijas palīdz šīm dalībvalstīm samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, sasniegt savus 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un veicināt ES ilgtermiņa apņemšanos līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Pateicoties ieņēmumiem no Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, tika veikti papildu ieguldījumi Rumānijā (1,1 miljards eiro), Čehijā (1 miljards eiro), Bulgārijā (197 miljoni eiro), Polijā (47 miljoni eiro), Horvātijā (88 miljoni eiro), Latvijā (5 miljoni eiro) un Lietuvā (1 miljons eiro). Šodien kopš 2021. gada janvāra no Modernizācijas fonda kopsummā izmaksāts aptuveni 7,5 miljardi eiro, no kā labumu gūst 10 atbalsttiesīgās dalībvalstis. Šodien atbalstītie projekti ir vērsti uz atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu, energotīklu modernizāciju un energoefektivitāti.

To priekšlikumu piemēri, kas šodien saņēmuši finansējumu, ir šādi:

  • elektroenerģijas sadales tīkla modernizācija Bulgārijā, lai paātrinātu transporta elektrifikāciju, uzglabāšanas izvēršanu un enerģijas patēriņa un ražošanas dekarbonizāciju un decentralizāciju;
  • fotoelementu un enerģijas uzkrāšanas jaudas izvēršana sabiedrisko ūdens pakalpojumu sniedzējiem Horvātijā;
  • energoefektivitātes un energotaupības uzlabošana jaunās ēkās publiskajā sektorā, izmantojot ENERGov programmu, Čehijā; 
  • elektrotransportlīdzekļu un attiecīgas uzlādes infrastruktūras ieviešana Latvijā;
  • daudzdzīvokļu ēku atjaunošana Lietuvā;
  • atbalsts koģenerācijai centralizētajā siltumapgādē Polijā;
  • jaunas atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas, centralizētā siltumapgāde un gāzes infrastruktūra, lai aizstātu ar oglēm darbināmu enerģiju, Rumānijā.

Nākamais termiņš, līdz kuram saņēmējām dalībvalstīm jāiesniedz investīciju priekšlikumi iespējamam atbalstam no Modernizācijas fonda, ir 2023. gada 15. augusts neprioritāriem priekšlikumiem un 2023. gada 12. septembris prioritāriem priekšlikumiem.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ļauj visām ES dalībvalstīm samazināt emisijas un izmantot ieņēmumus, lai ieguldītu enerģētikas pārkārtošanā. Modernizācijas fonds ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu solidaritāti starp dalībvalstīm, ļaujot veikt papildu ieguldījumus modernizētās energosistēmās tām valstīm, kurām tas visvairāk vajadzīgs. Oglekļa cenas noteikšana un ieņēmumu pārdale ir lielisks veids, kā šo valstu iedzīvotājiem nodrošināt taisnīgu pāreju.

Ambroise Fayolle, European Investment Bank Vice-President:

Finansējuma atraisīšana enerģētikas infrastruktūras modernizēšanai ir būtiska, lai palīdzētu Eiropas Savienības valstīm ar zemākiem ienākumiem virzīties uz oglekļneitrālu nākotni. Esmu gandarīts, ka visas valstis tagad ir saņēmušas līdzekļus, lai atbalstītu to 2030. gada klimata mērķu sasniegšanu. Modernizācijas fonda apjoms un nozīme pieaug, un no 2024. gada Portugāle, Grieķija un Slovēnija kļūst par saņēmējvalstīm. Tas apstiprina Modernizācijas fonda izšķirošo lomu zaļās pārkārtošanās paātrināšanā. EIB kā ES klimata banka ir gatava turpināt mūsu izcilo sadarbību ar ES valstīm un Eiropas Komisiju, lai atbalstītu tīras enerģijas infrastruktūru un uzlabotu energoefektivitāti.

Pamatinformācija

No ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas kvotu izsolēm finansētā Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt desmit ES valstis ar zemākiem ienākumiem to pārejā uz klimatneitralitāti. Atbalsta saņēmējas dalībvalstis ir Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.

Modernizācijas fonds atbalsta investīcijas no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanā un izmantošanā, energoefektivitātē, enerģijas uzkrāšanā, energotīklu modernizācijā, arī centralizētās siltumapgādes, cauruļvadu un tīklu modernizācijā, kā arī taisnīgu pārkārtošanos no fosilā kurināmā atkarīgos reģionos. Pārskats par iepriekšējām izmaksām ir pieejams šeit.

Modernizācijas fonds papildina tādus citus Eiropas instrumentus kā kohēzijas politika un Taisnīgas pārkārtošanās fonds. Tas mobilizē būtiskus resursus, ar kuru palīdzību saņēmējas dalībvalstis var atbalstīt investīcijas saskaņā ar plānu “REPowerEU” un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. Par tā darbību ir atbildīgas tā saņēmējas dalībvalstis, un tas cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB).

2023. gada 10. maijā pārskatītā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) tika iekļauta ES tiesību aktos. Pastiprinātā ES ETS paplašina Modernizācijas fonda darbības jomu, no 2024. gada sniedzot finansiālu atbalstu vēl trim saņēmējām dalībvalstīm — Portugālei, Grieķijai un Slovēnijai.

Eiropas Investīciju banka Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu novērtēšanu veic pilnīgi neatkarīgi no EIB standarta finansēšanas un tehniskās palīdzības operācijām. Tas ļauj izvairīties no interešu konfliktiem, veicot darbības, kas uzticētas saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu un Komisijas 2020. gada 9. jūlija Īstenošanas regulu.

Vairāk informācijas

Pieņemtie lēmumi par izmaksu 

Prioritāro investīciju apstiprināšana 

Modernizācijas fonda Investīciju komitejas ieteikumi 

Apstiprināto un ieteikto investīciju priekšlikumu saraksts 

Modernizācijas fonda vietne 

Eiropas zaļā kursa īstenošana

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 8. jūnijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā