Eiropas zaļais kurss: ES piekrīt pastiprināt un paplašināt emisijas kvotu tirdzniecību un izveido Sociālo klimata fondu, kurš palīdzētu cilvēkiem pārkārtošanās procesā

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē ar Eiropas Parlamentu un Padomi panākto provizorisko vienošanos stiprināt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), šo kvotu tirdzniecību piemērot jaunām nozarēm, lai rīcība attiecībā uz klimatu būtu rezultatīva visas ekonomikas mērogā, un izveidot Sociālo klimata fondu. Šī vienošanās ir būtisks solis ceļā uz to, lai izpildītu ES apņemšanos līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 %. Vienlaikus Sociālais klimata fonds palīdzēs nodrošināt pārkārtošanās taisnīgumu.

Kontekstā, ko veido Krievijas iebrukums Ukrainā, šī vienošanās vēlreiz apliecina ES apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, pārveidot mūsu ekonomiku un sabiedrību, nevienu neatstāt novārtā un nodrošināt mūsu enerģētisko drošību. Lai papildinātu lielos ar klimatu saistītos izdevumus ES budžetā, visus emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumus dalībvalstis tērēs ar klimatu un enerģētiku saistītiem projektiem, kā arī sociāliem pārkārtošanās elementiem.

Stiprināt un paplašināt ES emisijas kvotu tirdzniecību

ES ETS nosaka CO₂ cenu un katru gadu pazemina atļauto emisiju līmeni nozarēs, kuru vidū ir elektroenerģijas un siltuma ražošana, energoietilpīgas rūpniecības nozares un komerciālā aviācija. Šodien panāktā vienošanās līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem ES ETS nozarēs emisijas samazinās par 62 %. Salīdzinājumā ar 43 % samazinājumu, kas izriet no spēkā esošajiem tiesību aktiem, tas ir būtisks pieaugums par 19 procentpunktiem. Emisijas gada griezumā saruks arī ātrāk — no 2,2 % gadā, kā paredz līdzšinējā sistēma, līdz 4,3 % no 2024. līdz 2027. gadam un par 4,4 % no 2028. gada. Tiks stiprināta tirgus stabilitātes rezerve, kas oglekļa tirgu stabilizē, likvidējot kvotu pārpalikumu. Vienošanās pakāpeniski atcels dažiem uzņēmumiem pienākošās bezmaksas emisijas kvotas un aptvertajās nozarēs no 2026. līdz 2034. gadam pakāpeniski ieviesīs oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM). Tas izriet no provizoriskās vienošanās, ko Eiropas likumdevēji attiecībā uz OIM panāca 13. decembrī.

Vienošanās aptver arī ES emisiju tirdzniecības sistēmā pastāvošās kuģniecības emisijas, ES padarot par pirmo jurisdikciju, kas skaidru oglekļa cenu noteikusi (arī) jūrniecības emisijām. Lai atbalstītu dalībvalstu centienus samazināt emisijas no ēkām un autotransporta, kā arī dažas rūpniecības nozares, attiecībā uz attiecīgu degvielu izmantošanu no 2027. gada sāks darboties jauna atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. Līdz šim ar emisiju samazinājumiem šajās nozarēs nav pieticis, lai ES varētu stingri virzīties uz savu mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, tomēr jaunā sistēma nodrošinās, ka samazinājumu izmaksu ziņā ir optimāli, kā arī radīs ieņēmumus, kas būs pieejami dalībvalstīm un atbalstam no Sociālā klimata fonda. Šī jaunā sistēma reglamentēs nevis mājsaimniecības un autovadītājus, bet gan degvielas un kurināmā piegādātājus. Ir ieviesti aizsardzības pasākumi, kuri dara iespējamu, cenām pārsniedzot noteiktus sliekšņus, tirgū laist papildu kvotas, bet tad, ja jau ieviesti un spēkā ir nacionāli pasākumi, liedz cenu prasīt divreiz.

Šodienas kompromiss arī palielina Inovācijas fonda un Modernizācijas fonda apjomu. Modernizācijas fonds pārejas procesu atbalstīs vēl trim dalībvalstīm. Inovāciju fonds tiks paplašināts, un tas varēs arī atbalstīt dekarbonizācijas centienus jūrniecības nozarē.

Sociālā klimatfonda izveide         

Jaunais Sociālais klimata fonds dalībvalstīm sagādās īpašu finansiālu atbalstu, no kura mazaizsargātiem iedzīvotājiem un mikrouzņēmumiem palīdzēt investēt tādos energoefektivitātes pasākumos kā mājokļu siltumizolācija, siltumsūkņi, saules enerģijas paneļi un elektromobilitāte. Tas spēs atbalstīt ienākumus arī tieši, aptverot līdz 37,5 % jauno nacionālo sociālo klimata plānu. Fonds sāks darboties 2026. gadā, vēl pirms spēkā stāsies jaunā transporta degvielu un ēku kurināmā ETS, un 65 miljardu EUR apmērā tiks finansēts no ES budžeta; būs arī dalībvalstu līdzfinansējums 25 %.

Nākamie soļi

Šodien panāktā provizoriskā vienošanās tagad ir oficiāli jāpieņem Parlamentam un Padomei. Kad šis process būs pabeigts, jaunais regulējums tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā.

Konteksts

Kopš 2005. gada, kad ES ETS tika ieviesta, galvenajos tās sektoros, proti, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un no energoietilpīgām rūpnieciskām iekārtām, emisijas ir samazinātas par 42,8 %. 2021. gadā ES ETS aptvertās iekārtas radīja apmēram 40 % ES kopējo emisiju. Pastiprinātie noteikumi būs izšķirīgi svarīgi tam, lai ES spētu sasniegtu savus klimata mērķus, kas izriet no Parīzes nolīguma, un īstenotu Eiropas zaļo kursu.

Eiropas zaļais kurss ir ES ilgtermiņa augsmes stratēģija, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropai līdz 2030. gadam ir jāsamazina emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šī vienošanās par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu un Sociālā klimatfonda izveidi ir viens no pamatsoļiem procesā, kurā tiek pieņemta Komisijas tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kas paredz īstenot Eiropas zaļo kursu. Tā seko nesenajiem nolīgumiem par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu aviācijai, par CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, par Kopīgo centienu regulu, par zemi, zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu un par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu.

Sarunu noslēgumā Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss godināja bijušo klimata politikas ģenerāldirektoru Mauro Petričoni, kurš Komisijas darbu pie šiem priekšlikumiem vadīja līdz pat aiziešanai mūžībā.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss: “Emisiju tirdzniecība — cenas piesaistīšana ogleklim — ir mūsu Eiropas zaļā kursa centrālais elements. Spēcīgāka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma mums palīdzēs atbilstoši mūsu klimata mērķiem investīcijas virzīt uz dekarbonizāciju un emisijas samazināt vēl vairāk un ātrāk. Ar jauno Sociālo klimata fondu ES nodrošinās, ka zaļā pārkārtošanās pie mums tiek īstenota tā, lai aizsargātu vismazaizsargātākos iedzīvotājus un palīdzētu viņiem piedalīties pārkārtošanās procesā. Sarežģīta gada beigās šīs ir pozitīvas ziņas, kas ir tik ļoti nepieciešamas; spītējot pretestībai, mēs turpinām īstenot Eiropas zaļo kursu ilgtspējīgas nākotnes vārdā.”

Vairāk informācijas

Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi

Priekšlikums pārskatīt ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu

Priekšlikums Regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas vietne