Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 30. novembrisPārstāvniecība Latvijā

Eiropas zaļais kurss: “nē” izšķērdīgai iepakošanai, “jā” atkalizmantošanai un reciklēšanai

Plastmasa

Komisija šodien ierosina jaunus visā ES piemērojamus noteikumus par iepakojumu ar mērķi mazināt šo pastāvīgi pieaugošo atkritumu avotu un novērst patērētāju neapmierinātību. Katrs Eiropas iedzīvotājs gadā rada vidēji gandrīz 180 kg iepakojuma atkritumu. Iepakojums ir viens no galvenajiem jaunmateriālu patērētājiem, jo 40 % no ES izmantotās plastmasas un 50 % no ES izmantotā papīra ir paredzēti iepakošanai. Ja nekas netiktu darīts, līdz 2030. gadam iepakojuma atkritumu daudzums Eiropas Savienībā palielinātos vēl par 19 % un plastmasas iepakojuma atkritumu daudzums pieaugtu pat par 46 %.

Jauno noteikumu mērķis ir apturēt šo tendenci. Patērētājiem tie nodrošinās atkalizmantojama iepakojuma risinājumus, iespējas atbrīvosies no nevajadzīga iepakojuma, ierobežos pārmērīgu iepakošanu un nodrošinās skaidru marķējumu, kas veicinās pareizu reciklēšanu. Nozarei tie radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas (it īpaši mazajiem uzņēmumiem), samazinās vajadzību pēc jaunmateriāliem, palielinās Eiropas reciklēšanas jaudu, kā arī mazinās Eiropas atkarību no primārajiem resursiem un ārējiem piegādātājiem. Tie nodrošinās iepakojuma sektora virzību uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā.

Komisija arī sniedz patērētājiem un nozarei skaidrību par biobāzētu, kompostējamu un bionoārdāmu plastmasu, proti, nosaka, kādos lietojumos šāda plastmasa sniedz vidiskus ieguvumus un kā tā būtu jāizstrādā, jālikvidē un jāreciklē.

Priekšlikumi ir Eiropas zaļā kursa aprites ekonomikas rīcības plāna un tā virsmērķa – padarīt ilgtspējīgus produktus par normu – pamatelementi. Tie arī sniedz atbildi uz konkrētām eiropiešu prasībām, kas paustas konferencē par Eiropas nākotni. 

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

 

Pēc vienreizlietojamas plastmasas izstrādājumu jautājuma atrisināšanas mēs tagad speram nākamo soli ceļā uz nākotni bez piesārņojuma. Mūsu šodien iesniegtie priekšlikumi samazina izlietotā iepakojuma daudzumu, veicina atkalizmantošanu un atkārtotu uzpildi, palielina reciklētas plastmasas izmantošanu un atvieglo iepakojuma reciklēšanu. Eiropas iedzīvotāji vēlas izvairīties no pārmērīgas iepakošanas un nevajadzīgi lieliem iepakojumiem, un uzņēmumi ir gatavi pāriet uz ilgtspējīgiem, inovatīviem iepakojuma risinājumiem un sistēmām. Mēs arī ieviešam skaidrību attiecībā uz mulsinošiem apgalvojumiem par biobāzētu un bionoārdāmu plastmasu, lai ražotāji un patērētāji zinātu, kādos apstākļos šāda plastmasa ir patiesi videi draudzīga un veicina zaļu un aprites ekonomiku.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs:

Mums visiem kādreiz ir gadījies tiešsaistē pasūtītās preces saņemt pārāk lielās kastēs. Mēs bieži prātojam, kā reciklēšanas vajadzībām šķirot atkritumus, ko iesākt ar bionoārdāmu maisiņu, vai viss šis iepakojums tiks atkalizmantots vai vismaz pārvēsts jaunos vērtīgos materiālos. Ik dienu katrs cilvēks rada puskilogramu iepakojuma atkritumu. Ar jaunajiem noteikumiem mēs ierosinām izšķirošus soļus, kā ilgtspējīgu iepakojumu padarīt par normu ES. Mēs nodrošināsim pareizos apstākļus aprites ekonomikas principu – samazināt, atkalizmantot, reciklēt – darbībai. Ilgtspējīgāks iepakojums un bioplastmasa ir saistīti ar jaunām uzņēmējdarbības iespējām zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, inovāciju un jaunām prasmēm, vietējām darbvietām un ietaupījumiem patērētājiem.

Novērst iepakojuma atkritumu veidošanos, sekmēt atkalizmantošanu un atkārtotu uzpildi un padarīt visu iepakojumu reciklējamu līdz 2030. gadam

ES tiesību aktu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem ierosinātajai pārskatīšanai ir trīs galvenie mērķi. Pirmkārt, novērst iepakojuma atkritumu rašanos: samazināt to daudzumu, ierobežot nevajadzīgu iepakošanu un veicināt atkalizmantojama un atkārtoti uzpildāma iepakojuma risinājumus. Otrkārt, veicināt kvalitatīvu (“slēgta cikla”) reciklēšanu: līdz 2030. gadam ekonomiski dzīvotspējīgā veidā panākt, ka viss ES tirgū sastopamais iepakojums ir reciklējams. Treškārt, samazināt vajadzību pēc primārajiem dabas resursiem un izveidot labi funkcionējošu otrreizējo izejmateriālu tirgu, ar obligātu mērķrādītāju palīdzību palielinot reciklētas plastmasas izmantošanu iepakojumā.

  • Pamatmērķrādītājs ir līdz 2040. gadam iepakojuma atkritumus katrā dalībvalstī samazināt par 15 % uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar 2018. gadu. Tā rezultātā atkritumu daudzums ES kopumā samazinātos par aptuveni 37 % salīdzinājumā ar scenāriju, kurā tiesību aktos netiek izdarītas izmaiņas. To nodrošinās gan atkalizmantošana, gan reciklēšana.
  • Lai sekmētu iepakojuma atkalizmantošanu vai atkārtotu uzpildīšanu, kas pēdējo 20 gadu laikā ir strauji samazinājusies, uzņēmumiem būs jāpiedāvā patērētājiem noteikta procentuālā daļa savu produktu atkalizmantojamā vai atkārtoti uzpildāmā iepakojumā, piemēram, līdznešanai paredzēti dzērieni un maltītes vai e-komercijas piegādes. Būs arī zināma iepakojuma formātu standartizācija un skaidrs atkalizmantojama iepakojuma marķējums.
  • Lai vairs nebūtu acīmredzami nevajadzīga iepakojuma, tiks aizliegti daži iepakojuma veidi, piemēram, vienreizlietojams iepakojums lietošanai restorānos un kafejnīcās paredzētai pārtikai un dzērieniem, vienreizlietojams augļu un dārzeņu iepakojums, miniatūras šampūna pudelītes un cits miniatūrs iepakojums viesnīcās.  
  • Daudzu pasākumu mērķis ir līdz 2030. gadam padarīt iepakojumu pilnībā reciklējamu. To nolūks ir noteikt iepakojuma dizaina kritērijus; izveidot plastmasas pudelēm un alumīnija skārdenēm paredzētas obligātas depozīta sistēmas; precizēt, kādiem ļoti nedaudziem iepakojuma veidiem jābūt kompostējamiem, lai patērētāji tos varētu izmest bioatkritumos.
  • Turklāt tiks noteikts reciklēta materiāla obligātais saturs, kas ražotājiem jāiekļauj jaunā plastmasas iepakojumā. Tas palīdzēs reciklēto plastmasu pārvērst vērtīgā izejmateriālā, kā to jau parāda PET pudeļu piemērs Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīvas kontekstā.

Priekšlikums novērsīs neskaidrības par to, kurš iepakojums liekams kurā reciklēšanas tvertnē. Uz katras iepakojuma vienības būs marķējums ar norādi, no kā iepakojums ir izgatavots un kurā atkritumu plūsmā tas jānovirza. Uz atkritumu savākšanas konteineriem būs tādi paši marķējumi. Visā ES tiks izmantoti vienādi simboli.

Ierosinātie pasākumi līdz 2030. gadam samazinātu iepakojuma radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 43 miljoniem tonnu (salīdzinājumā ar 66 miljoniem tonnu scenārijā, kurā tiesību aktos netiek izdarītas izmaiņas) – samazinājums ir aptuveni tikpat liels kā Horvātijas gada emisiju apjoms. Ūdens izmantojums samazinātos par 1,1 miljonu m3. Videi nodarītā kaitējuma izmaksas ekonomikai un sabiedrībai attiecībā uz 2030. gada pamatscenāriju samazinātos par 6,4 miljardiem EUR.

Vienreizlietojama iepakojuma nozarēm būs jāinvestē pārejas procesā, taču kopējā ietekme uz ekonomiku un darbvietu radīšanu ES ir pozitīva. Gaidāms, ka atkalizmantošanas veicināšana vien līdz 2030. gadam radīs vairāk nekā 600 000 darbvietu atkalizmantošanas nozarē, un daudzas no tām būs vietējos mazos un vidējos uzņēmumos. Ir cerības uz lielu inovāciju iepakojuma risinājumos, kas ļaus iepakojumu ērti samazināt, atkalizmantot un reciklēt. Gaidāms, ka pasākumi arī ļaus ietaupīt naudu: katrs Eiropas iedzīvotājs varētu ietaupīt gandrīz 100 EUR gadā, ja uzņēmumi aiztaupījumus novirzītu patērētājiem. 

Novērst neskaidrības par biobāzētu, bionoārdāmu un kompostējamu plastmasu

Biobāzētas, bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas izmantošanas un ražošanas apjoms pastāvīgi pieaug. Lai šai plastmasai būtu pozitīva ietekme uz vidi, ir jāizpilda vairāki nosacījumi, nevis jāpalielina piesārņojums ar plastmasu, klimata pārmaiņas un biodaudzveidības zudums.

Komisijas jaunais tiesiskais regulējums precizē, kā šī plastmasa var būt daļa no ilgtspējīgas nākotnes.

Biobāzētas plastmasas ražošanā izmantotā biomasa ir jāiegūst ilgtspējīgi, nekaitējot videi un ievērojot biomasas izmantošanu pēc kaskādes principa: ražotājiem kā ievadmateriālu galvenokārt vajadzētu izmantot organiskos atkritumus un blakusproduktus. Turklāt, lai cīnītos pret zaļo tukšvārdību un izvairītos no patērētāju maldināšanas, ražotājiem ir jāizvairās no vispārīgiem apgalvojumiem par plastmasas izstrādājumiem, piemēram, “bioplastmasa” un “biobāzēts”. Stāstot par biobāzētas plastmasas saturu, ražotājiem būtu jānorāda precīza un izmērāma biobāzētas plastmasas satura daļa produktā (piemēram, “produkts satur 50 % biobāzētas plastmasas”).

Bionoārdāma plastmasa ir jāuztver piesardzīgi. Tai ir sava vieta ilgtspējīgā nākotnē, taču tā ir jāizmanto konkrētos lietojumos, kuros ir pierādīti tās vidiskie ieguvumi un vērtība aprites ekonomikai. Bionoārdāma plastmasa nekādā gadījumā nenozīmē, ka ar to drīkst piedrazot vidi. Turklāt tā ir jāmarķē ar norādi, cik ilgs laiks, kādi apstākļi un kāda vide vajadzīgi, lai tā bioloģiski noārdītos. Produktus, kurus var droši izmest atkritumos, arī tos, uz kuriem attiecas Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva, nevar uzskatīt par bionoārdāmiem vai marķēt kā bionoārdāmus.

Rūpnieciski kompostējama plastmasa būtu jāizmanto tikai tad, ja tā sniedz vidiskus ieguvumus, negatīvi neietekmē komposta kvalitāti un ja ir ieviesta pienācīga bioatkritumu savākšanas un apstrādes sistēma. Rūpnieciski kompostējams iepakojums būs atļauts tikai tējas maisiņiem, kafijas filtriem un spilventiņiem, augļu un dārzeņu uzlīmēm un ļoti viegliem plastmasas maisiņiem. Uz produktiem vienmēr jānorāda, ka tie ir sertificēti rūpnieciskai kompostēšanai saskaņā ar ES standartiem.

Tālākie soļi

Priekšlikumu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem parastajā likumdošanas procedūrā tagad izskatīs Eiropas Parlaments un Padome.

Turpmāko ES darbu šajā jautājumā, piemēram, attiecībā uz ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem, finansēšanas programmām un starptautiskajām diskusijām, virzīs politikas satvars biobāzētas, bionoārdāmas un kompostējamas plastmasas jomā. Komisija mudina iedzīvotājus, publiskā sektora iestādes un uzņēmumus izmantot šo satvaru savos rīcībpolitikas, investīciju vai iegādes lēmumos.

Vispārīga informācija

Lai preces būtu aizsargātas un droši transportējamas, tām vajadzīgs iepakojums, savukārt iepakojumam un iepakojuma atkritumiem ir būtiska ietekme uz vidi un jaunmateriālu izmantošanu. Iepakojuma atkritumu daudzums palielinās, bieži vien straujāk nekā IKP. Pēdējo 10 gadu laikā iepakojuma atkritumu daudzums ES ir palielinājies par vairāk nekā 20 %, un tiek prognozēts – ja nekas netiks darīts – līdz 2030. gadam tas pieaugs vēl par 19 %.

Biobāzēta, bionoārdāma un kompostējama plastmasa mūsu ikdienas dzīvē parādās kā alternatīva parastajai plastmasai. Tā tiek izmantota, piemēram, iepakojumā, patēriņa precēs un tekstilizstrādājumos, kā arī citās jomās. Tā kā tās nosaukumā ir ietverta salikteņa daļa “bio”, patērētājiem rodas priekšstats, ka tā noteikti ir laba videi. Tomēr patiesībai tas atbilst tikai daļēji.

Šodien iesniegtā pakete šo jautājumu risināšanai ir izstrādāta pēc pirmās aprites ekonomikas pasākumu paketes, kas pieņemta 2022. gada martā. Tajā bija iekļauta jaunā Produktu ilgtspējas ekodizaina regula, ES Tekstilizstrādājumu ilgtspējas un apritīguma stratēģija un ierosināti jauni pasākumi, kuru mērķis ir dot iespējas patērētājiem un ļaut viņiem vairāk iesaistīties zaļās pārkārtošanās procesā.

Sīkāka informācija

ES politikas satvars par biobāzētu, bionoārdāmu un kompostējamu plastmasu

Priekšlikums: ES tiesību aktu par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem pārskatīšana

Jautājumi un atbildes par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem

Jautājumi un atbildes par biobāzētu plastmasu

Faktu lapa par iepakojumu un biobāzētu plastmasu

Paziņojums presei par oglekļa piesaistījumu sertifikāciju 

Jautājumi un atbildes par oglekļa piesaistījumu sertifikāciju

Faktu lapa par oglekļa piesaistījumu sertifikāciju

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 30. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā