Eiropas zaļais kurss: panākta vienošanās par vērienīgu jaunu tiesību aktu par pietiekamas alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

Komisija atzinīgi vērtē starp Eiropas Parlamentu un Padomi panākto politisko vienošanos visā Eiropas Savienībā jo īpaši pie galvenajiem transporta koridoriem un mezgliem ievērojami palielināt publiski pieejamu elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju skaitu. Tā ir nozīmīga vienošanās, kas ļaus pāriet uz bezemisiju transportu un palīdzēs sasniegt mūsu mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %.

Jaunajā Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulā (AFIR) ir noteikti obligāti ieviešanas mērķrādītāji attiecībā uz elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūru autoceļu nozarē, krasta elektropadevi jūras un iekšējo ūdensceļu ostās un stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi. Visā ES padarot pieejamu minimālo elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūru, šī regula izkliedēs patērētāju bažas par grūtībām uzlādēt vai uzpildīt transportlīdzekli. AFIR arī paver ceļu lietotājdraudzīgai uzlādes un uzpildes pieredzei, paredzot cenu pilnīgu pārredzamību, iespējas veikt maksājumus ar plaši lietotām metodēm un klientu saskaņotu informēšanu visā ES.

Autotransporta, kuģniecības un aviācijas infrastruktūra 

Jaunie AFIR noteikumi nodrošinās pietiekamu un lietotājiem draudzīgu alternatīvo degvielu infrastruktūru autotransportam, kuģniecībai un aviācijai. Tas ļaus izmantot bezemisiju autotransporta līdzekļus, piemēram, elektriskos un ūdeņraža mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļus, kā arī elektroapgādi noenkurotiem kuģiem un stāvošiem gaisa kuģiem. Konkrēti, 2025. vai 2030. gadā būs jāsasniedz šādi galvenie ieviešanas mērķrādītāji:

1) automobiļu un furgonu uzlādes infrastruktūrai ir jāaug tādā pašā tempā, kādā pieaug attiecīgais autoparks. Šajā nolūkā katram kādā konkrētā dalībvalstī reģistrētam akumulatora elektromobilim ir jānodrošina publiski pieejama uzlādes infrastruktūra ar 1,3 kW izejas jaudu. Turklāt, sākot no 2025. gada, ik pēc 60 km visā Eiropas transporta (TEN-T) tīklā ir jāuzstāda ātras uzlādes stacijas (ar vismaz 150 kW jaudu);

2) lielas noslodzes transportlīdzekļiem paredzētas uzlādes stacijas, kuru minimālā jauda ir 350 kW, TEN-T pamattīklā ir jāizvieto ik pēc 60 km un no 2025. gada — ik pēc 100 km plašākajā TEN-T visaptverošajā tīklā, bet līdz 2030. gadam jāpanāk pilnīgs tīkla pārklājums. Turklāt uzlādes stacijas jāuzstāda drošās stāvvietās nakts uzlādei, kā arī pilsētas mezglos piegādes transportlīdzekļiem;

3) no 2030. gada visos pilsētas mezglos un ik pēc 200 km TEN-T pamattīklā ir jāievieš ūdeņraža uzpildes infrastruktūra, kas var apkalpot gan vieglos, gan kravas automobiļus, nodrošinot pietiekami blīvu tīklu, lai ūdeņraža transportlīdzekļi varētu pārvietoties visā ES;

4) jūras ostām, kurās piestāj vismaz 50 lieli pasažieru kuģu vai 100 konteinerkuģi, līdz 2030. gadam jānodrošina krasta elektroenerģija šādiem kuģiem. Tas ne tikai palīdzēs samazināt jūras transporta radīto oglekļa pēdu, bet arī ievērojami samazinās vietējo gaisa piesārņojumu ostu teritorijā; 

5) lidostām līdz 2025. gadam visās kontaktstāvvietās (vārtos) ir jānodrošina elektroenerģija stāvošiem gaisa kuģiem, bet līdz 2030. gadam — visās attālinātās stāvvietās; 

6) elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes staciju operatoriem ir jānodrošina pilnīga cenu pārredzamība, jāpiedāvā plaši lietota ad hoc maksāšanas metode, piemēram, ar debetkarti vai kredītkarti, un attiecīgie dati, piemēram, par atrašanās vietu, jādara pieejami ar elektroniskiem līdzekļiem, tādējādi nodrošinot, ka klients ir pilnībā informēts.\

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Pārejai uz bezemisiju mobilitāti ir nepieciešama piemērota infrastruktūra, kas ir jums gatava vienmēr un tur, kur jums tā nepieciešama. Mēs vēlamies, lai ikviens transportlīdzekļa vadītājs Eiropā varētu būt pārliecināts, ka viņš droši var ceļot pa visu kontinentu ar savu elektroauto vai cita tipa transportlīdzekli. Ar šo vienošanos mēs nodrošinām, ka visā Eiropā ir pieejamas pietiekami daudzas un lietotājdraudzīgas iespējas gan vieglajiem automobiļiem, gan lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

Transporta komisāre Adina Veleana:

Šodien panāktā vienošanās ir solis uz priekšu ceļā uz mobilitātes dekarbonizāciju Eiropā. Vienošanās nodrošinās, ka gan iedzīvotāji, gan transporta un loģistikas uzņēmumi uz mūsu autoceļiem, mūsu ostās un lidostās visā Eiropas Savienībā varēs paļauties uz spēcīgu uzlādes un uzpildes infrastruktūras tīklu. Daudzās no šīm tehnoloģijām Eiropai ir vadošās tehnoloģiskās pozīcijas, un šādas investīcijas arī palīdzēs Eiropā radīt darbvietas.

Turpmākā rīcība

Šonedēļ panāktā politiskā vienošanās tagad ir oficiāli jāpieņem. Kad Eiropas Parlaments un Padome būs pabeiguši šo procesu, jaunos noteikumus publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tie stāsies spēkā pēc 6 mēnešu pārejas perioda.

Konteksts

Eiropas zaļais kurss ir ES ilgtermiņa izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir panākt, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu klimatneitrāla. Lai sasniegtu šo mērķi, ES līdz 2030. gadam ir jāsamazina emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šīs nedēļas vienošanās ir vēl viens svarīgs solis Komisijas tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pieņemšanā, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu. Nesen panāktas arī citas vienošanās, no kuriem pēdējā attiecas uz ilgtspējīgām degvielām kuģniecībā.

Vairāk informācijas

Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi