Komisija sāk 2023. gada Eiropas pusgada ekonomikas politikas koordinācijas ciklu. Dokumentu paketes pamatā ir 2022. gada rudens ekonomikas prognoze, kurā norādīts uz to, ka pēc labiem rādītājiem gada pirmajā pusē ES ekonomika tagad ir nonākusi daudz sarežģītākā posmā. Kaut arī konstatējams, ka Covid-19 pandēmijas laikā strauji veiktie un labi koordinētie politikas pasākumi ir atmaksājušies, tomēr Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītās ekonomiskās sekas nozīmē to, ka Eiropas Savienība saskaras ar daudziem un sarežģītiem izaicinājumiem. Vēsturiski augstās enerģijas cenas, augsts inflācijas līmenis, nepietiekams piedāvājums, palielināts parāda līmenis un augošās kredītu izmaksas ietekmē uzņēmējdarbību un mazina mājsaimniecību pirktspēju.
Šo izaicinājumu novēršanai ir vajadzīga koordinēta rīcība, lai nodrošinātu pienācīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi, gādātu par ekonomisko un finansiālo stabilitāti un aizsargātu mazaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus, vienlaikus saglabājot publisko finanšu stabilitāti. Tajā pašā laikā ir vajadzīga ātra rīcība, lai veicinātu potenciālo izaugsmi un kvalitatīvu darbavietu izveidi un īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ekonomikas politikas koordinācija Eiropas pusgada ietvaros palīdzēs dalībvalstīm sasniegt šos mērķus, jo tiks noteiktas prioritātes un sniegtas skaidras un labi koordinētas politikas norādes nākamajam gadam.
Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis:
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir tas iemesls, kāpēc Eiropa patlaban saskaras ar dažiem būtiskiem ekonomiskiem un sociālajiem izaicinājumiem. Kā mēs skaidri paužam šodien iesniegtajos Eiropas pusgada dokumentos, ir ļoti svarīgi koordinēt mūsu politiku visā Eiropas Savienībā, lai mēs varētu labāk pārvarēt tūlītējās grūtības un uzlabot ilgtermiņa ekonomiskās perspektīvas. Mūsu prioritātes ir skaidras: nodrošināt cenas ziņā pieejamu energoapgādi un aizsargāt mazaizsargātas mājsaimniecības un uzņēmumus pret augstām enerģijas cenām. Mūsu labklājība nākotnē ir atkarīga no inovācijas stimulēšanas un tādu konkurētspējīgu uzņēmumu izveides, kuros nodarbināts augsti kvalificēts darbaspēks, kas ir sagatavots zaļās un digitālās nākotnes prasībām. Tā kā mēs cīnāmies pret inflāciju, mums jānodrošina, lai fiskālā politika nebūtu pretrunā monetārajai politikai, tāpēc mums būtu jāizvairās no plaša mēroga fiskālajiem stimuliem. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto ANM un “REPowerEU” ietvaros pieejamais finansējums, lai veiktu nozīmīgas investīcijas, vienlaikus īstenojot strukturālās reformas.
Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:
Eiropas ekonomika saskaras ar izaicinājumiem pilnu gadu. Taču, ja joprojām esam vienoti un panākam koordinētu politisko reakciju, mums ir labas iespējas pārvarēt šos izaicinājumus. Mūsu šodien iesniegtais ieteikums eirozonai (kurā Horvātija drīz tiks uzņemta kā divdesmitā eirozonas dalībvalsts) kalpo par plānu šādai atbildes reakcijai. Tomēr mūsu novērtējums par 2023. gada budžeta plānu projektiem liecina, ka situācija ir neviendabīga. No vienas puses, ir labi, ka visas dalībvalstis plāno finansēt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī enerģētiskās drošības jomā; no otras puses, lielākā daļa līdz šim paziņoto enerģētikas atbalsta pasākumu nav vērsti uz tiem, kas ir paši neaizsargātākie. Tā kā paredzams, ka enerģijas cenas nākamajā gadā saglabāsies augstā līmenī un atbalsta pasākumi, visticamāk, tiks pagarināti, ir steidzami jāpielāgo šo pasākumu struktūra, lai izvairītos no nevajadzīgi liela sloga publiskajām finansēm – un saglabātu stimulus fosilā kurināmā patēriņa samazināšanai.
Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits:
Darba tirgus ir sekmīgi atguvies no Covid-19 izraisītā satricinājuma, taču mums jāsaglabā modrība enerģētikas krīzes apstākļos un saistībā ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu. Ekonomikas attīstības tempa kritums, enerģijas cenu pieaugums un sastrēgumi piegādes ķēdēs varētu būtiski ietekmēt nodarbinātību. Pašreizējos augstas inflācijas apstākļos algu attīstībai būtu jāaizsargā darba ņēmēju (it īpaši zemas algas un minimālās algas saņēmēju) pirktspēja, vienlaikus ņemot vērā sociālekonomiskos nosacījumus un saglabājot konkurētspēju. Pienācīga sociālā aizsardzība – tostarp minimālie ienākumi – arī ir būtisks elements iztikas līdzekļu saglabāšanai.
Gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums
Šā gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā ir ierosināta vērienīga programma, kuras mērķis ir vēl vairāk stiprināt koordinētus ES politikas pasākumus, lai īstermiņā mazinātu enerģētikas satricinājumu negatīvo ietekmi. Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi arī turpmāk vairot sociālo un ekonomisko noturību un vidējā termiņā veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus saglabājot elastību jaunu problēmu risināšanai. Šī pieeja atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kas ir Eiropas pusgada neatņemama sastāvdaļa.
Eiropas pusgada četras prioritātes vēl aizvien ir šādas: sekmēt vidisko ilgtspēju, ražīgumu, taisnīgumu un makroekonomikas stabilitāti, lai tādējādi veicinātu konkurētspējīgu ilgtspēju.
Ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, kura budžets ir 723,8 miljardi eiro dotācijās un aizdevumos, joprojām tiek nodrošināta stabila investīciju plūsma Eiropas uzņēmumos, infrastruktūrā un prasmēs, un tas atbalsta vērienīgu reformu programmu laikposmā līdz 2026. gadam. Līdz šodienai Komisija ir apstiprinājusi 26 valstu atveseļošanas un noturības plānus, un Padome tos visus ir apstiprinājusi. Līdz šim mehānisma ietvaros ir veikti maksājumi vairāk nekā 135 miljardu eiro apmērā.
Ar plānu “REPowerEU” (ES plāns, kā strauji samazināt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā) tiks piesaistīti papildu resursi, lai palielinātu ES energosistēmu noturību un novērstu enerģētisko nabadzību, veicot mērķtiecīgas investīcijas un reformas.
Atzinumi par eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektiem
Komisija novērtēja 2023. gada budžeta plānu projektu atbilstību Padomes 2022. gada jūlija ieteikumiem. Tajos ir ņemta vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas turpmāka piemērošana 2023. gadā.
Saskaņā ar fiskālajiem ieteikumiem 2023. gadam dalībvalstīm, kurās ir zema un vidēja līmeņa parāds, būtu jānodrošina, ka valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugums atbilst kopumā neitrālai politikas nostājai. Dalībvalstīm, kurās ir augsta līmeņa parāds, tika ieteikts nodrošināt, ka tiek īstenota piesardzīga fiskālā politika, jo īpaši, ierobežojot valsts finansēto primāro kārtējo izdevumu pieaugumu, lai tas nepārsniegtu vidēja termiņa potenciālās izlaides pieaugumu.
Komisija aicina Beļģiju, Portugāli, Austriju, Lietuvu, Vāciju, Igauniju, Luksemburgu, Nīderlandi, Slovēniju un Slovākiju valsts budžeta procedūras ietvaros veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šo dalībvalstu 2023. gada budžeti pilnībā atbilst Padomes ieteikumiem.
Ņemot vērā to, ka Horvātija pievienosies eirozonai 2023. gada 1. janvārī, Komisija atzinīgi vērtē Horvātijas lēmumu pirmo reizi iesniegt budžeta plāna projektu.
Ieteikums eirozonai
Šajā ieteikumā ir sniegti īpaši pielāgoti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm attiecībā uz 2023. un 2024. gadu par aspektiem, kuri ietekmē eirozonas darbību kopumā.
Eirozonas dalībvalstīm būtu:
- jāturpina koordinēt fiskālo politiku, lai palīdzētu panākt to, ka inflācija laicīgi atgriežas pie Eiropas Centrālās bankas noteiktā vidēja termiņa mērķa (2 %);
- jāuztur augts publisko investīciju līmenis, lai veicinātu sociālo un ekonomisko noturību un atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos;
- jānodrošina, ka atbalsts, kas sniegts mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kuri enerģētikas krīzes dēļ nonākuši finanšu grūtībās, ir izmaksu ziņā lietderīgs, tam ir pagaidu raksturs un tas ir vērsts uz mazāk aizsargātiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Šajā sakarā ieteikumā ierosināts izveidot divu līmeņu sistēmu energoresursu cenu noteikšanai, ar kuru tiktu nodrošināti stimuli enerģijas taupīšanai un kura aizstātu plaša mēroga cenu pasākumus. Regulētās cenas saskaņā ar šo sistēmu nāktu par labu neaizsargātiem patērētājiem;
- jāveicina tāda atalgojuma attīstība, kas aizsargā darba ņēmēju pirktspēju, vienlaikus ierobežojot sekundāro ietekmi uz inflāciju; jāizstrādā un jāpielāgo sociālā atbalsta sistēma (vajadzības gadījumā);
- jāturpina uzlabot aktīva darba tirgus politiku un novērst prasmju trūkumu;
- jānodrošina sociālo partneru efektīva iesaiste politikas veidošanā un jāstiprina sociālais dialogs;
- jāturpina uzlabot uzņēmējdarbības vidi un saglabāt makrofinansiālo stabilitāti.
Brīdināšanas mehānisma ziņojums
Brīdināšanas mehānisma ziņojums ir pārbaudes pasākums iespējamas makroekonomikas nelīdzsvarotības risku atklāšanai. Mehānisma ietvaros tiek apzinātas dalībvalstis, par kurām ir vajadzīgi padziļināti pārskati, lai novērtētu to, vai tās skar nelīdzsvarotība, kuras novēršanai ir nepieciešama politikas rīcība.
Šā gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā secināts, ka padziļināti pārskati ir pamatoti attiecībā uz 17 dalībvalstīm, proti, šādām: Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Spānija un Zviedrija (par šīm dalībvalstīm padziļināts pārskats tika veikts iepriekšējā ikgadējā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras uzraudzības ciklā), kā arī Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Luksemburga un Slovākija (par kurām 2021./2022. gadā padziļināts pārskats netika veikts).
Vienotā nodarbinātības ziņojuma priekšlikums
Vienotā nodarbinātības ziņojuma (VNZ) priekšlikumā ir apstiprināts, ka ES darba tirgus ir pilnībā atguvies no Covid-19 pandēmijas, jo tas uzrāda labus rezultātus un kopš 2021. gada trešā ceturkšņa pārsniedz pirmspandēmijas nodarbinātības līmeni. Neraugoties uz spēcīgu izaugsmi, jauniešiem, sievietēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām (piemēram, personām ar invaliditāti vai migrantu izcelsmes personām) ir vajadzīgs papildu atbalsts, lai iekļautos darba tirgū. Ir jāuzlabo politika, kuras mērķis ir palīdzēt darba ņēmējiem iegūt darba tirgū pieprasītās prasmes, lai mazinātu darbaspēka un prasmju trūkuma riskus un mainīgo darba tirgu apstākļos atbalstītu pāreju no vienas darbavietas uz citu, jo īpaši ņemot vērā zaļo un digitālo pārkārtošanos. Lai sasniegtu ES 2030. gada pamatmērķus nodarbinātības un prasmju jomā, kuri ir integrēti vienotajā nodarbinātības ziņojumā, ir svarīgi veicināt pāreju uz sociāli taisnīgu darba tirgu.
Kopš 2021. gada reģistrētais cenu pieaugums, kuru paātrināja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir radījis spiedienu gan uz ES ekonomiku, gan uz mājsaimniecībām. 2022. gada pavasarī palēninājās reālā IKP pieaugums, un mājsaimniecību ienākumi reālā izteiksmē samazinājās pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas. Šajos apstākļos darba koplīgumu slēgšanas sarunas un taisnīga un adekvāta minimālā alga ir spēcīgi instrumenti, kā saglabātu algu pirktspēju, vienlaikus veicinot nodarbinātību. Papildus minētajiem pasākumiem būtu jārīkojas, lai uzlabotu minimālo ienākumu aizsardzības segumu un adekvātumu. Tas arī palīdzēs sasniegt ES 2030. gada pamatmērķus nodarbinātības un nabadzības mazināšanas jomā.
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumi
Pēcprogrammas uzraudzībā tiek novērtēta to dalībvalstu atmaksāšanas spēja, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas. Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumos par Īriju, Grieķiju, Spāniju, Kipru un Portugāli ir secināts, ka visas piecas dalībvalstis saglabā spēju atmaksāt savu parādu.
Šodien publicētais pēcprogrammas uzraudzības ziņojums par Grieķiju ir pirmais ziņojums, kas sagatavots par šo valsti pēc pastiprinātas uzraudzības sistēmas beigām 2022. gada augustā. Ziņojumā konstatēts, ka Grieķija, neraugoties uz sarežģītajiem apstākļiem, kuru iemesls ir Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības. Šis ziņojums var kalpot par pamatu tam, lai Eirogrupa izlemtu par pēdējā no politikas atkarīgo parāda pasākumu kopuma apstiprināšanu, par kuriem vienošanās tika panākta 2018. gada jūnijā.
Turpmākie pasākumi
Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest šodien iesniegtos dokumentus un atbalstīt piedāvātās norādes. Komisija arī cer iesaistīties konstruktīvā dialogā ar Eiropas Parlamentu par šīs dokumentu paketes saturu, kā arī par katru turpmāko Eiropas pusgada cikla posmu.
Konteksts
Eiropas pusgads nodrošina satvaru dalībvalstu ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai. Kopš 2011. gada, kad šo satvaru ieviesa, tas kļuvis par vispāratzītu forumu ES dalībvalstu fiskālās, ekonomikas un nodarbinātības politikas problēmu apspriešanai saskaņā ar vienotu gadskārtēju grafiku. Tas turpina pildīt šo lomu ekonomikas atveseļošanas posmā un zaļās un digitālās pārkārtošanās veicināšanā.
Atveseļošanas un noturības mehānisms ir instrumenta “NextGenerationEU” kodols, un tas paredzēts aizdevumiem un dotācijām 723,8 miljardu eiro apmērā, kas pieejami, lai atbalstītu ES valstu veiktās reformas un investīcijas. Tā mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai.
Sīkāka informācija
Jautājumi un atbildes par 2023. gada Eiropas pusgadu: “rudens pakete”
Eiropas pusgada rudens pakete – dokumenti
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 23. novembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā