Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 14. septembrisPārstāvniecība Latvijā

Enerģijas cenas. Komisija ierosina ārkārtas tirgus intervenci, lai Eiropas iedzīvotājiem samazinātu rēķinus

NextGenerationEU

Komisija ierosina ārkārtas intervenci Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu neseno, dramatisko cenu kāpumu. ES saskaras ar sekām, ko radījusi nopietna neatbilstība starp enerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kas lielā mērā skaidrojama ar to, ka Krievija turpina izmantot savus energoresursus kā ieroci. Lai mazinātu pieaugošo spiedienu, ko tas rada Eiropas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, Komisija tagad sper nākamo soli šā jautājuma risināšanā, ierosinot ārkārtas pasākumus elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanai, kas palīdzēs patērētājiem samazināt elektroenerģijas izmaksas, un pasākumus enerģētikas nozares virsieņēmumu pārdalei galalietotājiem. Tas izriet no iepriekš pieņemtajiem pasākumiem attiecībā uz gāzes krātuvju uzpildi un pieprasījuma pēc gāzes samazināšanu, lai sagatavotos gaidāmajai ziemai. Komisija arī turpina darbu, lai uzlabotu tirgus dalībnieku likviditāti, samazinātu gāzes cenas un reformētu elektroenerģijas tirgus struktūru ilgtermiņam. 
Pirmais solis augsto cenu problēmas risināšanai ir pieprasījuma samazināšana. Tas var ietekmēt elektroenerģijas cenas un vispārēji nomierināt tirgu. Ļoti svarīgs risināms jautājums ir visdārgākās elektroenerģijas patēriņa stundas, kad cenu būtiska ietekmē elektroenerģijas ražošana gāzes elektrostacijās, Komisija ierosina pienākumu samazināt elektroenerģijas patēriņu vismaz par 5 % atlasītās maksimumcenas stundās. Dalībvalstīm būs jāapzina 10 % stundu, par kurām paredzams, ka tajās būs maksimālā cena, un šajās maksimumstundās jāsamazina pieprasījums. Komisija arī ierosina dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. martam censties samazināt kopējo elektroenerģijas pieprasījumu vismaz par 10 %. Lai panāktu minēto pieprasījuma samazinājumu, tās var izvēlēties piemērotus pasākumus, tostarp finansiālu kompensāciju. Samazinot pieprasījumu maksimumslodzes laikā, gāzes patēriņš ziemā samazinātos par 1,2 mljrd. m³. Energoefektivitātes palielināšanai arī ir svarīga nozīme mūsu saistību izpildē klimata jomā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu.

Komisija arī ierosina pagaidu ieņēmumu griestus „inframargināliem” elektroenerģijas ražotājiem, proti, tehnoloģijām ar zemākām izmaksām, piemēram, atjaunīgie energoresursi, kodolenerģija un lignīts, kuras piegādā elektroenerģiju tīklam par izmaksām, kas ir zemākas par cenu līmeni, ko nosaka dārgākie „marginālie” ražotāji. Šie inframarginālie ražotāji, to darbības izmaksām saglabājoties relatīvi stabilām, ir guvuši nepieredzēti lielus ieņēmumus, tāpēc ka vairumtirdzniecības cenas noteikšanā ļoti liels iespaids ir dārgajām gāzes elektrostacijām. Komisija ierosina noteikt inframarginālo ieņēmumu griestus EUR 180/MWh apmērā. Tas ļaus ražotājiem segt savas investīcijas un darbības izmaksas, nekaitējot investīcijām jaunās jaudās saskaņā ar mūsu 2030. un 2050. gada mērķiem enerģētikas un klimata jomā. Ieņēmumus, kas pārsniedz griestus, iekasēs dalībvalstu valdības un izmantos, lai palīdzētu enerģijas patērētājiem samazināt rēķinus. Dalībvalstis, kas tirgo elektroenerģiju, tiek mudinātas solidaritātes garā noslēgt divpusējus nolīgumus, lai daļu no inframarginālajiem ieņēmumiem, ko iekasējusi ražotāja valsts, pārdalītu par labu galalietotājiem tajā dalībvalstī, kurā elektroenerģiju ražo maz. Šādi nolīgumi tiks noslēgti līdz 2022. gada 1. decembrim, ja dalībvalsts elektroenerģijas neto imports no kaimiņvalsts ir vismaz 100 %.

Treškārt, Komisija ierosina arī pagaidu solidaritātes iemaksu no virspeļņaskas gūta no darbībām naftas, gāzes, ogļu un rafinēšanas sektoros, uz ko neattiecas inframarginālo ieņēmumu griesti. Šī laikā ierobežotā iemaksa saglabātu investīciju stimulus pārejai uz zaļo ekonomiku. Dalībvalstis to iekasēs par 2022. gada peļņu, kas pārsniedz 20 % pieaugumu attiecībā pret iepriekšējo trīs gadu vidējās peļņas. Ieņēmumus iekasēs dalībvalstis un novirzīs enerģijas patērētājiem, jo īpaši neaizsargātām mājsaimniecībām, smagi skartiem uzņēmumiem un energoietilpīgām nozarēm. Dalībvalstis var arī finansēt pārrobežu projektus saskaņā ar REPowerEU mērķiem vai izmantot daļu no ieņēmumiem, lai kopīgi finansētu pasākumus, kas aizsargā nodarbinātību vai veicina investīcijas atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē.

Komisija ierosina, ka intervencei elektroenerģijas tirgus noteikumos jāiet vēl tālāk — lai palīdzētu patērētājiem, ir jāpaplašina pieejamā Enerģijas cenu rīkkopa. Priekšlikumi pirmo reizi atļautu regulētas elektroenerģijas cenas zem pašizmaksas un paplašināt regulētās cenas, lai tās attiektos arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. 

Kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja trešdien, 7. septembrī, Komisija turpinās izmantot arī citus veidus, kā samazināt cenas Eiropas patērētājiem un rūpniecībai un mazināt spiedienu uz tirgu. Komisija padziļinās diskusijas ar dalībvalstīm par labākajiem veidiem, kā samazināt gāzes cenas, analizējot dažādas idejas par cenu griestiem un palielinot ES Enerģētikas platformas lomu, kas palīdzētu slēgt zemākas cenas nolīgumus ar piegādātājiem, izmantojot brīvprātīgus kopīgus iepirkumus. Komisija arī turpinās darbu pie rīkiem, lai uzlabotu energoapgādes pakalpojumu tirgus likviditāti, un pārskatīs valsts atbalsta krīzes pagaidu regulējumu, lai nodrošinātu, ka tas joprojām ļauj dalībvalstīm sniegt nepieciešamo un proporcionālu atbalstu ekonomikai, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Ārkārtas Enerģētikas padomes sanāksmē 9. septembrī dalībvalstu enerģētikas ministri apstiprināja Komisijas pašreizējo darbu šajās jomās.

Vispārīga informācija

Pagājušajā gadā Komisija ir risinājusi jautājumu par enerģijas cenu pieaugumu, un dalībvalstis ir īstenojušas daudzus pasākumus valsts līmenī, kurus Komisija nodrošināja, izmantojot 2021. gada oktobrī pieņemto Enerģijas cenu rīkkopu, kas 2022. gada pavasarī paplašināta ar Paziņojumu par īstermiņa enerģijas tirgus intervences risinājumiem un elektroenerģijas tirgus modeļa ilgtermiņa uzlabojumiem un REPowerEU plānu. Kopš Krievijas iebrukusi Ukrainā un sākusi energoresusrus izmantot par ieroci, lai šantažētu Eiropu, situācija enerģijas tirgū ir ievērojami pasliktinājusies, un tas saasinājis jau tā saspringto piegādes situāciju pēc Covid-19 pandēmijas. Komisija jau ierosinājusi jaunus minimālos gāzes uzglabāšanas pienākumus un pieprasījuma samazināšanas mērķrādītājus, lai Eiropā noregulētu līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu, un pirms vasaras sākuma dalībvalstis šos priekšlikumus ātri pieņēma.

Tā kā Krievija turpināja manipulēt ar gāzes piegādēm, nepamatotu iemeslu dēļ pārtraucot piegādes uz Eiropu, tirgos vērojama spriedze un nervozitāte. Vasaras mēnešos cenas ir vēl vairāk pieaugušas, to ietekmējuši arī klimata pārmaiņu izraisīti ārkārtēji laikapstākļi Jo īpaši sausums un ārkārtējs karstums ietekmējuši hidroelektroenerģijas un kodolelektroenerģijas ražošanu, kas vēl vairāk samazināja piedāvājumu. Tāpēc Komisija ar Padomes regulu, kuras pamatā ir Līguma 122. pants, tagad ierosina ārkārtas intervenci elektroenerģijas tirgū ar kopīgiem Eiropas rīkiem, lai risinātu augsto cenu problēmu un novērstu nelīdzsvarotību elektroenerģijas piegādātāju un galalietotāju sistēmā, vienlaikus saglabājot iekšējā enerģijas tirgus vispārējo darbību un novēršot piegādes drošības riskus.  

Komisāru kolēģijas locekļu citāti

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Krievijas agresija un manipulācija ietekmē pasaules un Eiropas enerģijas tirgus, un mums ir apņēmīgi jārīkojas. Šodien Komisija iesniedz turpmākus priekšlikumus, kurus dalībvalstis var ātri pieņemt un īstenot, lai mazinātu spiedienu uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mums turpinot būt vienoti, saskaroties ar to, ka Putins izmanto gāzes piegādes par ieroci, un jānodrošina, lai šajos līdz šim nepiedzīvotajos laikos līdz minimumam samazinātu augsto gāzes cenu ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss izteicās šādi:

Šie bezprecedenta pasākumi ir nepieciešama reakcija uz enerģijas deficītu un augstām enerģijas cenām, kas ietekmē Eiropu. Pieprasījuma samazināšanai ir būtiska nozīme šo pasākumu vispārējā veiksmīgā īstenošanā: tā samazina rēķinus par enerģiju, pieliek punktu Putina spējai izmantot savus energoresursus par ieroci, samazina emisijas un palīdz atjaunot līdzsvaru enerģijas tirgū. Nesamērīgi lieliem ieņēmumiem noteiktie griesti nozīmē, ka enerģētikas uzņēmumiem, kuriem ir nenormāli augsta peļņa, nāksies solidarizēties ar to grūtībās nonākušajiem patērētājiem. Tomēr galvenokārt šī krīze uzsver, ka lētas fosilās degvielas laikmets ir beidzies un ka mums jāpaātrina pāreja uz pašmāju atjaunīgo enerģiju.

Par enerģētiku atbildīgā Komisijas locekle Kadri Simsone:

Mēs šodien veicam ārkārtas intervenci mūsu elektroenerģijas tirgus uzbūvē, nosakot ieņēmumus griestus zemāku izmaksu elektroenerģijas ražotājiem un atļaujot ārkārtas pasākumus attiecībā uz cenu regulēšanu uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tas ļaus dalībvalstīm šajos grūtajos laikos palielināt un novirzīt ieņēmumus tiem, kam tie vajadzīgi, neapdraudot tirgus ilgtermiņa darbību.

Par ekonomiku atbildīgais komisārs Paolo Džentiloni uzsvēra:

Mūsu priekšlikums par fosilo degvielu nozaru solidaritātes ieguldījumu nodrošinās, ka pašreizējā enerģētikas krīze tiks risināta taisnīguma garā. Šajos ārkārtīgi grūtajos laikos tik daudzi fosilās degvielas uzņēmumi ir guvuši pārmērīgi lielu labumu. Tāpēc ir svarīgi, lai tās taisnīgi dotu savu artavu neaizsargātu mājsaimniecību un smagi skarto nozaru atbalstam, kā arī lai atbalstītu paredzamās investīcijas atjaunīgajos energoresursos un energoefektivitātē. Jo, ņemot vērā Putina energoresursu izmantošanu par ieroci, mums ir vajadzīgi kopīgi solidaritātes centieni, lai veidotu drošāku un ilgtspējīgāku Eiropu.

Sīkākai uzziņai

Priekšlikums Padomes regulai par ārkārtas intervenci, lai risinātu augsto enerģijas cenu problēmu

Jautājumi un atbildes - paziņojums

Faktu lapa

Priekšsēdētājas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā 2022. gadā 

Priekšsēdētājas izpildvietnieka Timmermansa un komisāres Simsones atklāšanas uzruna [būs pieejama vēlāk]

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 14. septembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā