Komisija šodien ierosināja ES 2023. gada budžetu 185,6 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 113,9 miljardu eiro apmērā NextGenerationEU ietvaros. Ar ES budžetu arī turpmāk tiks mobilizētas ievērojamas investīcijas, lai stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, pašreizējo ekonomikas atveseļošanu, nodrošinātu ilgtspēju un radītu darbvietas. Komisija turpinās piešķirt prioritāti zaļajiem un digitālajiem ieguldījumiem, vienlaikus risinot neatliekamās vajadzības, kas izriet no nesenajām un pašreizējām krīzēm.
ES budžeta komisārs Johanness Hāns teica:
Mēs turpinām sniegt ārkārtīgi lielas finansējuma summas Eiropas atveseļošanas atbalstam un reaģēšanai uz pašreizējiem un turpmākiem izaicinājumiem. Budžets joprojām ir svarīgs Savienības rīcībā esošs instruments, kas cilvēku dzīvēs rada skaidru pievienoto vērtību. Tas palīdz Eiropai veidot mainīgo pasauli, kurā mēs sadarbojamies, lai panāktu mieru, labklājību un mūsu Eiropas vērtības.
2023. gada budžeta projekts, ko papildina NextGenerationEU, ir izstrādāts tā, lai reaģētu uz ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākajām vajadzībām ES dalībvalstīs un mūsu partnervalstīs citur pasaulē. Ar šiem finanšu līdzekļiem tiks turpināta Eiropas Savienības atjaunošana un modernizēšana un Eiropas kā spēcīgas globālas dalībnieces un uzticamas partneres statusa stiprināšana.
Vēlāk šā gada laikā tiks iesniegti papildu priekšlikumi par to, kā finansēt Ukrainā notiekošā kara radītās iekšējās un ārējās vajadzības, pamatojoties uz precīzāku vajadzību novērtējumu saskaņā ar Eiropadomes 2022. gada 31. maija secinājumiem.
Budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir kritiski svarīgas, lai nodrošinātu, ka atveseļošana ir ilgtspējīga, un lai stiprinātu Eiropas noturību. Tālab Komisija ierosina piešķirt (saistībās):
- dotācijas 103,5 miljardu eiro apmērā no NextGenerationEU Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu un izaugsmi pēc koronavīrusa pandēmijas un risinātu Ukrainā notiekošā kara radītās problēmas;
- 53,6 miljardus eiro kopējai lauksaimniecības politikai un 1,1 miljardu eiro Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam – tos saņems Eiropas lauksaimnieki un zvejnieki, un šie līdzekļi arī nostiprinās agrārās pārtikas un zivsaimniecības nozares noturību un nodrošinās krīzes vadības iespējas, ņemot vērā gaidāmo pārtikas piegādes deficītu visā pasaulē;
- 46,1 miljardu eiro reģionālajai attīstībai un kohēzijai, lai atbalstītu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī infrastruktūru, kas atbalsta zaļo pārkārtošanos un Savienības prioritāros projektus;
- 14,3 miljardus eiro mūsu partneru un interešu atbalstam pasaulē, no kuriem 12 miljardus eiro Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta – Eiropa pasaulē (NDICI – Eiropa pasaulē) ietvaros, 2,5 miljardus eiro Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA III) un 1,6 miljardus eiro humānajai palīdzībai (HUMA);
- 13,6 miljardus eiro pētniecībai un inovācijai, no kuriem 12,3 miljardi eiro paredzēti Savienības pētniecības pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”. Tā dotācijās saņemtu papildu 1,8 miljardus eiro no NextGenerationEU;
- 4,8 miljardus eiro Eiropas stratēģiskajām investīcijām, no kuriem 341 miljons eiro paredzēts InvestEU galvenajām prioritātēm (pētniecība un inovācija, zaļā un digitālā pārkārtošanās, veselības nozare un stratēģiskās tehnoloģijas), 2,9 miljardi eiro – Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam nolūkā uzlabot pārrobežu infrastruktūru un 1,3 miljardi eiro – programmai “Digitālā Eiropa” nolūkā veidot Savienības digitālo nākotni. InvestEU dotācijās saņemtu papildu 2,5 miljardus eiro no NextGenerationEU;
- 4,8 miljardus eiro cilvēkiem, sociālajai kohēzijai un vērtībām, no kuriem 3,5 miljardi eiro ir paredzēti “Erasmus+”, lai radītu izglītības un mobilitātes iespējas cilvēkiem, 325 miljoni eiro – mākslinieku un radošo darbinieku atbalstam visā Eiropā un 212 miljoni eiro – tiesiskuma, tiesību un vērtību veicināšanai;
- 2,3 miljardus eiro vides un klimata politikai, no kuriem 728 miljoni eiro paredzēti programmai “LIFE”, lai atbalstītu klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, un 1,5 miljardi eiro – Taisnīgas pārkārtošanās fondam nolūkā nodrošināt, ka zaļā pārkārtošanās darbojas visu labā. Taisnīgas pārkārtošanās fonds dotācijās saņemtu papildu 5,4 miljardus eiro no NextGenerationEU;
- 2,2 miljardus eiro izdevumiem, kas paredzēti kosmosam, galvenokārt Eiropas Kosmosa programmai, kas apvienos Savienības darbību šajā stratēģiskajā jomā;
- 2,1 miljardu eiro mūsu robežu aizsardzībai, no kuriem 1,1 miljards eiro paredzēts Integrētās robežu pārvaldības fondam (IBMF) un 839 miljoni eiro (kopējais ES ieguldījums) – Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai (Frontex);
- 1,6 miljardus eiro ar migrāciju saistītiem izdevumiem, no kuriem 1,4 miljardi eiro ir paredzēti migrantu un patvēruma meklētāju atbalstam saskaņā ar mūsu vērtībām un prioritātēm;
- 1,2 miljardus eiro nolūkā risināt aizsardzības problēmas, no kuriem 626 miljoni eiro ir paredzēti spēju attīstības un pētniecības atbalstam Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) ietvaros, kā arī 237 miljoni eiro – militārās mobilitātes atbalstam;
- 927 miljonus eiro nolūkā nodrošināt vienotā tirgus darbību, tajā skaitā 593 miljoni eiro Vienotā tirgus programmai, un gandrīz 200 miljoni eiro darbam krāpšanas apkarošanas, nodokļu un muitas jomā;
- 732 miljonus eiro programmai “ES - veselībai” nolūkā nodrošināt visaptverošu reaģēšanu uz cilvēku vajadzībām veselības jomā, kā arī 147 miljonus eiro Savienības civilās aizsardzības mehānismam (rescEU), lai krīzes gadījumā varētu ātri sniegt operacionālu palīdzību;
- 689 miljonus eiro drošībai, no kuriem 310 miljoni eiro paredzēti Iekšējās drošības fondam (IDF), kas apkaros terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un kibernoziedzību;
- 138 miljoni eiro drošiem satelītsavienojumiem saskaņā ar priekšlikumu jaunai Savienības programmai — Savienības drošas savienojamības programmai.
- Budžeta līdzekļi Eiropas Mikroshēmu aktam tiks darīti pieejami programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros un pārvietojot līdzekļus no citām programmām.
2023. gada budžeta projekts ir daļa no Savienības ilgtermiņa budžeta, kuru valstu un valdību vadītāji pieņēma 2020. gada beigās, tajā skaitā tā turpmākas tehniskās korekcijas, un tā mērķis ir pārvērst tā prioritātes konkrētos ikgadējos sasniegumos. Tāpēc liela daļa līdzekļu tiks atvēlēta klimata pārmaiņu novēršanai saskaņā ar mērķi 30 % no ilgtermiņa budžeta un atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU izlietot šai politikas prioritātei.
Konteksts
ES 2023. gada budžeta projektā ir iekļauti izdevumi NextGenerationEU ietvaros, kas tiks finansēti no aizņēmumiem kapitāla tirgos, un izdevumi, kuri, ievērojot ilgtermiņa budžeta līdzekļu maksimālos apjomus, tiek finansēti no pašu resursiem. Kas attiecas uz pēdējo, budžeta projektā katrai programmai ir ierosinātas divas summas – saistības un maksājumi. “Saistības” attiecas uz finansējumu, par kuru konkrētā gadā var vienoties līgumos, un “maksājumi” ir faktiski izmaksātā nauda. Ierosinātais ES 2023. gada budžets ietver saistības 185,6 miljardu eiro apmērā un maksājumus 166,3 miljardu eiro apmērā. Visas summas izteiktas faktiskajās cenās.
NextGenerationEU faktiskie maksājumi un finansējuma vajadzības, kurām Eiropas Komisija meklēs tirgus finansējumu, var atšķirties, un to pamatā būs precīzas aplēses, kas laika gaitā mainās. Komisija turpinās publicēt sešu mēnešu finansēšanas plānus, lai sniegtu informāciju par plānotajiem emisijas apjomiem turpmākajos mēnešos.
Ar budžetu faktiskajās cenās līdz 807 miljardiem eiro NextGenerationEU palīdz ES atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītā tūlītējā ekonomiskā un sociālā kaitējuma un ļauj mums reaģēt uz pašreizējām un turpmākām krīzēm, piemēram, karu Ukrainā. Pagaidu instruments palīdzēs pēc Covid-19 veidot ES, kas būs zaļāka, digitālāka, noturīgāka un spēs sekmīgāk tikt galā ar pašreizējiem un gaidāmajiem pārbaudījumiem. Līgumus/saistības NextGenerationEU ietvaros var noslēgt līdz 2023. gada beigām, maksājumi saistībā ar aizņēmumu tiks veikti līdz 2026. gada beigām.
Sīkāka informācija
Jautājumi un atbildes: 2023. gada budžeta projekts
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 8. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā