Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 20. jūlijsPārstāvniecība Latvijā

ES brīvprātīgajā pārskatā atkārtoti apstiprināta apņemšanās sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus gan Eiropā, gan visā pasaulē

Zaļais kurss

Eiropas Savienība Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā ir nākusi klajā ar pirmo brīvprātīgo pārskatu par Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu. Pārskatā ir uzsvērta ES nepārprotamā apņemšanās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt tajā izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Minētajā dokumentā ir sniegts pārskats par to, kā ES iekšējās un ārējās darbības veicina 17 ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu gan Eiropas Savienībā, gan partnervalstīs visā pasaulē. Tajā ir izvērtēts panāktais progress, atspoguļotas gūtās atziņas un apsvērts, kā turpināt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu ES līmenī.

Eiropas Komisija īsteno Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, izmantojot “visu valdības iestāžu mēroga” pieeju, saskaņā ar kuru IAM tiek integrēti visos priekšlikumos, politikas virzienos un stratēģijās. Veidojot ES politiku, Komisijas ikgadējās darba programmās kopš 2020. gada galvenā uzmanība ir pievērsta ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tie it īpaši ir atspoguļoti tādās pamatiniciatīvās kā Eiropas zaļais kurss un NextGenerationEU. Minētajās iniciatīvās ir paredzētas lielas finansējuma summas, piemēram, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai atbalstītu reformas un investīcijas, kas konkrēti veicina progresu IAM sasniegšanā. Eiropas Komisija ir integrējusi ilgtspējīgas attīstības mērķus arī Eiropas pusgadā – ES satvarā ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai.

Svarīga loma IAM sasniegšanā ir ES iestādēm, valstu un reģionālā līmeņa valdībām un pašvaldības iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsoniskajai sabiedrībai.

IAM sasniegšana Eiropas Savienībā

Kā liecina jaunākie Eurostat dati, Eiropas Savienība ir panākusi progresu attiecībā uz vairumu IAM, kaut arī šis progress ne vienmēr ir bijis vienmērīgs. Eiropas Savienība ir guvusi vislabākos rezultātus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, nabadzības samazināšanā un miera veicināšanā, kā arī iekļaujošas sabiedrības un iestāžu veidošanā.

Izglītības un apmācības jomā (4. IAM) Eiropas Savienība ir guvusi ievērojamus panākumus agrīnās pirmsskolas izglītības jomā, samazinot to bērnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, ieviešot mācekļu programmas profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA) un palielinot augstākās izglītības iestāžu absolventu skaitu.

Attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanu (8. IAM) ES ekonomikā 2014.–2019. gadā bija konstatējama spēcīga un pastāvīga izaugsme. Šajā laikposmā tika radīti vairāk nekā 14,5 miljoni darbvietu. Pozitīvā tendence 2020. gadā kļuva nestabilāka Covid-19 pandēmijas dēļ, taču ES ekonomika, kurai par labu nāca Eiropas atveseļošanas plāns, strauji atguvās 2021. un 2022. gadā. Tas bija vērojams arī darba tirgū, proti, ES nodarbinātības līmenis sasniedza rekordaugstu līmeni – 74,6 %.

Lai panāktu pārliecinošus rezultātus attiecībā uz klimatrīcību (13. IAM), Eiropas Savienība nesen vienojās par pārskatītu normatīvo un politisko sistēmu, kura ir pamatā vērienīgajām klimatiskajām iecerēm.

Lai cīnītos pret diskrimināciju (10. IAM un 16. IAM), Komisija ir pieņēmusi ES rasisma apkarošanas rīcības plānu, ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru, LGBTIQ līdztiesības stratēģiju, ES stratēģiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam un Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam.

Lai veicinātu miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības izveidi (16. IAM), Komisija ir izstrādājusi jaunu Drošības savienības stratēģiju, kuras mērķis ir apkarot vardarbību, izbeigt ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību un cīnīties pret organizēto noziedzību un terorismu.

Tomēr ārējie satricinājumi ir apgrūtinājuši gan atgūšanos pēc pandēmijas, gan progresu attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību Eiropas Savienībā un visā pasaulē. Vairāku krīžu dēļ progress IAM sasniegšanā pēc 2020. gada ir palēninājies, kas dažkārt apdraud līdz šim panākto. Ir nepieciešams pielikt lielākas pūles vairāku IAM īstenošanā; tas jo īpaši attiecas uz mērķiem, kas saistīti ar klimatrīcību un dabas resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Steidzamāk nekā jebkad ir jāpaātrina IAM sasniegšana, īpašu uzmanību veltot neaizsargātā situācijā esošām personām.

Atbalsts partneriem IAM sasniegšanā visā pasaulē

ES starptautiskās partnerības ir vērstas uz nabadzības izskaušanu, diskriminācijas un nevienlīdzības novēršanu un apņemšanos nevienu neatstāt novārtā. Tādēļ ES ārējā darbība tiek īstenota tādā veidā, kas veicina IAM sasniegšanu; ES kopā ar saviem starptautiskajiem partneriem palīdz veicināt izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, tostarp izmantojot tirdzniecības un ekonomikas nolīgumus. Eiropas Savienība, kas ir lielākā daudzpusējā oficiālās attīstības palīdzības (OAP) devēja pasaulē, novirza savu finansējumu tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Provizoriskie ESAO dati liecina, ka ES un tās dalībvalstis 2022. gadā sniedza oficiālo attīstības palīdzību 92,8 miljardu eiro apmērā. Tas atbilst 43 % no visas sniegtās OAP. Lai tiktu galā ar globālā mēroga pārtikas krīzi, ko saasināja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ES un dalībvalstis, kopīgi rīkojoties Eiropas komandas ietvaros, visaptverošā mērā reaģēja uz globālo nenodrošinātību ar pārtiku un piesaistīja aptuveni 18 miljardus eiro, kuri paredzēti 2021.–2024. gada laikposmam un no kuriem 2022. gadā dotācijās tika izmaksāti 7 miljardi eiro – puse no šīs summas ir atvēlēta Āfrikai un Tuvajiem Austrumiem, kas ir vissmagāk skartie reģioni.

Starptautisko partnerību ietvaros Eiropas Savienība cenšas panākt progresu IAM sasniegšanā, vienlaikus īstenojot ES prioritātes, piemēram, atbalstot divējādo — zaļo un digitālo — pārkārtošanos. Eiropas Savienība kopš 2021. gada decembra izvērš stratēģiju Global Gateway – stratēģiju, ar ko piesaista ilgtspējīgas investīcijas partnervalstu infrastruktūrā un labvēlīgā vidē. Global Gateway tieši veicinās progresu vairāku savstarpēji saistītu IAM sasniegšanā, proti, ar investīcijām transporta, enerģētikas un digitalizācijas infrastruktūrā, kā arī veselības un izglītības jomā. Rīkojoties Eiropas komandas ietvaros, ES un tās dalībvalstu mērķis ir līdz 2027. gadam piesaistīt līdz pat 300 miljardiem eiro publiskajās un privātajās investīcijās, lai segtu IAM finansējuma iztrūkumu.

Vismaz 20 % no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam “Eiropa pasaulē” atvēlētajiem 79,5 miljardiem eiro līdz 2027. gadam veicinās cilvēces attīstību un principu “nevienu neatstāt novārtā”, pievēršot pastiprinātu uzmanību visneaizsargātākajiem cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā un krīzes apstākļos, jo īpaši veselības (3. IAM), izglītības (4. IAM), sociālās aizsardzības (1. IAM) un dzimumu līdztiesības jomā (5. IAM). Izglītība ir būtiska nabadzības izskaušanai un IAM sasniegšanai. Eiropas Savienība pievērš īpašu uzmanību tam, lai uzlabotu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un prasmju apmācībai, tostarp nodrošinot to meitenēm, visnabadzīgākajiem bērniem un bērniem ar invaliditāti. Izglītībai paredzētā finansējuma īpatsvars pieaugs no 7 % līdz vismaz 10 % no ES starptautisko partnerību budžeta.

Lai uzsvērtu ES apņemšanos sasniegt IAM, panākt iekļaujošu multilaterālismu un īstenot principu “nevienu neatstāt novārtā”, starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena Augsta līmeņa politiskajā forumā, kas notika šodien, nāca klajā ar diviem jauniem paziņojumiem par finansējumu. Eiropas Savienība atvēlēs 30 miljonus eiro Kopīgā IAM fonda digitālās pārveides sadaļai, ko paredzēts īstenot 2022.–2025. gadā. Turklāt komisāre paziņoja par finansējumu 5 miljonu eiro apmērā, kas atvēlēts daudzpartneru trasta fondam, kurš izveidots saskaņā ar ANO Partnerību personu ar invaliditāti tiesību jomā.

Gūtā pieredze un skats nākotnē

Vairākas vērtīgas gūtās atziņas veido pamatu no jauna atsāktām darbībām, kuru mērķis ir paātrināt IAM īstenošanu gan ES iekšienē, gan ES starptautiskajās partnerībās. Raugoties nākotnē:

  • Eiropas Savienība atjauno savu apņemšanos, lai – saskaņā ar pārskatīto labāka regulējuma satvaru – nodrošinātu to, ka ES tiesību aktu priekšlikumi arī turpmāk veicina IAM sasniegšanu;
  • Eiropas Savienība pieliks papildu pūles, lai uzlabotu informāciju par IAM īstenošanu visās attiecīgajās Savienības programmās;
  • Eiropas Savienība turpinās panākt konkrētus uzlabojumus IAM īstenošanas uzraudzībā, it īpaši pievēršoties ārējai blakusietekmei un labāk integrējot IAM savos galvenajos ziņojumos;  
  • Eiropas Savienība turpinās aktīvi integrēt IAM, īstenojot Global Gateway pamatiniciatīvas un veicot ilgtspējīgas investīcijas infrastruktūrā, vienlaikus pastiprinot centienus mobilizēt privāto sektoru IAM atbalstam;
  • Eiropas Savienība pieliks lielākas pūles, lai novērstu nevienlīdzību savās ārējās darbībās;
  • Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai arī turpmāk būs svarīga loma, tām darbojoties kā platformām regulārai viedokļu apmaiņai ar ieinteresētajām personām par IAM īstenošanu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:

Eiropas galvenās prioritātes ir izskaust nabadzību, nevienu neatstāt novārtā un apkarot diskrimināciju un nevienlīdzību visā pasaulē. Mēs esam apņēmības pilni sadarboties ar visiem mūsu partneriem, lai panāktu uzlabojumus. Samitā, kas septembrī notiks Ņujorkā, mums jānosprauž ceļš virzībā uz taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Tas ir mūsu pienākums pret nākamajām paaudzēm.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:

Šodien publicētajā ES brīvprātīgajā pārskatā ir uzsvērts tas, kā mēs integrējam IAM mūsu politikas veidošanā procesā. Tas ir redzams visās galvenajās ES iniciatīvās – no Eiropas zaļā kursa līdz pat atveseļošanas instrumentam NextGenerationEU. Neraugoties uz Covid-19 radītajiem satricinājumiem un Krievijas brutālo agresijas karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība ir turpinājusi panākt progresu IAM sasniegšanā. Mēs esam guvuši panākumus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, nabadzības samazināšanā un miera veicināšanā, kā arī drošības uzlabošanā un iekļaujošas sabiedrības un iestāžu veidošanā. Tajā pašā laikā mēs nevaram ieslīgt pašapmierinātībā – mēs saskaramies ar pieaugošu nevienlīdzību, klimata krīze pasliktinās, un mums jāaizsargā un jānodrošina dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. Mūsu apņemšanās apņēmīgi virzīties uz IAM sasniegšanu ir nelokāma.

Starptautisko partnerību komisāre Juta Urpilainena:

Laikā, kad valda ģeopolitiski satricinājumi, globālo problēmu risināšanai ir vajadzīgas spēcīgas, uz vienlīdzību balstītas partnerības ar partnervalstīm. Minētā pamats ir stratēģija Global Gateway. Īstenojot Global Gateway pamatiniciatīvas, Eiropas Savienība atbalsta to, ka partnervalstis atgriežas pie ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas. ES brīvprātīgais pārskats liecina, ka Global Gateway palīdz sasniegt vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus un veicina jaunu, ilgtspējīgu izaugsmi, kas nāk par labu mūsu planētas iedzīvotājiem. Esmu apņēmusies nodrošināt, ka ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek pilnībā integrēti visās Global Gateway darbībās un ka progress tiek rūpīgi uzraudzīts. Nesen es nācu klajā ar nevienlīdzības rādītāju, ko mēs izmantosim, lai novērtētu to, kā mūsu darbības konkrēti ietekmē nevienlīdzību.

Konteksts

Brīvprātīgi pārskati par IAM īstenošanu ir galvenais pārskatatbildības instruments, par ko visas valstis vienojušās Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam. Minēto pārskatu mērķis ir atvieglināt apmaiņu ar veiksmes stāstiem un paraugpraksi un veicināt diskusijas par neatrisinātajām problēmām, kā arī gūto pieredzi – visu šo darbību nolūks ir paātrināt Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu.

Brīvprātīgie pārskati veido pamatu regulārajiem pārskatiem, kurus Apvienoto Nāciju Organizācijas Ekonomikas un sociālo lietu padomes paspārnē izstrādā Augsta līmeņa politiskais forums (HLPF). Visas 27 ES dalībvalstis ir iesniegušas Apvienoto Nāciju Organizācijai savus brīvprātīgos pārskatus.

Plašāka informācija

ES pirmais brīvprātīgais pārskats par progresu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā

llgtspējīgas attīstības mērķu tīmekļa vietne

NextGenerationEU (Eiropas Savienības Atveseļošanas instruments)

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 20. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā