Kopš daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pieņemšanas 2020. gadā Eiropas Savienība (ES) ir saskārusies ar virkni vēl nepieredzētu un negaidītu problēmu. Pavisam neilgi pēc vienas no dziļākajām globālajām ekonomikas krīzēm Krievija sāka savu brutālo iebrukumu Ukrainā, kuram bija milzīgas humanitārās, ekonomiskās un budžeta tēriņu sekas.
Pēc pandēmijas ir palielinājusies migrācija, radot spiedienu uz dalībvalstu uzņemšanas un integrēšanas spējām. Saskaņā ar jauno Migrācijas un patvēruma paktu Savienība un dalībvalstis uzņemsies jaunus pienākumus, kas radīs papildu izmaksas.
Straujais inflācijas un procentu likmju pieaugums ir ietekmējis Savienības budžetu, citstarp strauji palielinot NextGenerationEU finansēšanas izmaksas.
Pēc vairākiem pārrāvumiem globālajās piegādes ķēdēs ES strādā pie savas atvērtās stratēģiskās autonomijas palielināšanas. Ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ilgtermiņa konkurētspēju tehnoloģiju jomā, kas ir izšķiroši svarīga Eiropas līderībai.
Izmantojot savas ierobežotās elastības iespējas un apjomīgu pārplānošanu, ES budžets pašreizējās robežās ir nodrošinājis spēcīgu ES reakciju. Šo daudzo problēmu risināšana ir novedusi pie tā, ka ES budžeta resursi ir izsmelti, apdraudot ES budžeta spēju risināt pat visakūtākās problēmas.
Šodienas priekšlikumu mērķis ir paredzēt mērķtiecīgus pildinājumus ierobežotā skaitā prioritāro jomu, lai nodrošinātu, ka ES budžets var turpināt sasniegt savus galvenos mērķus. Galvenie elementi ir šādi.
- Ukrainas mehānisms, kura pamatā ir dotācijas, aizdevumi un garantijas un kura kopējā jauda laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam sasniedz 50 miljardus EUR, Ukrainas neatliekamo vajadzību apmierināšanai, atveseļošanai un modernizācijai ceļā uz ES.
- ES budžeta palielinājums, kas ļautu tikt galā ar migrācijas iekšējo un ārējo dimensiju, apmierināt vajadzības, kas izriet no Krievijas agresijas kara Ukrainā globālajām sekām, un stiprināt partnerības ar galvenajām trešām valstīm 15 miljardi EUR.
- Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP), kam jāveicina ES ilgtermiņa konkurētspēja kritisko tehnoloģiju jomā digitālo un progresīvo tehnoloģiju, tīro tehnoloģiju un biotehnoloģiju sfērā. Lai nodrošinātu ātru un efektīvu izvēršanu uz vietas, šī platforma balstās uz esošajiem instrumentiem, tostarp InvestEU, Inovāciju fondu, Eiropas Inovācijas padomi (EIP) un Eiropas Aizsardzības fondu, un papildina tos, vienlaikus ieviešot arī jaunas elastības iespējas un stimulus kohēzijas finansējumam un Atveseļošanas un noturības mehānismam.
- Efektīvs mehānisms, kam jāsedz lielākas NextGenerationEU finansējuma izmaksas sakarā ar nepieredzētu procentu likmju pieaugumu. Jauns īpašs “EURI instruments” tikai to izmaksu segšanai, kas radušās papildus sākotnējām prognozēm, kuras tika sagatavotas 2020. gadā.
Turklāt ES administratīvās spējas tiks pielāgotas, lai ņemtu vērā jaunos uzdevumus, par kuriem likumdevēji ir nolēmuši kopš 2020. gada, un lai izpildītu līgumsaistības, kas koriģētas atbilstoši inflācijai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Mūsu budžets ir svarīgs politikas instruments, kas ļauj risināt milzīgās problēmas, ar kurām mēs kopīgi saskaramies. Tomēr situācija kļūst aizvien saspringtāka. Šodien mēs ierosinām mērķtiecīgi palielināt ES izdevumus, lai sniegtu stabilu finansiālu atbalstu Ukrainai, finansētu mūsu rīcību migrācijas jomā un atbalstītu investīcijas stratēģiskās nozarēs. Kopā mēs esam stiprāki.”
Jomas, kas jānostiprina
1. Ilgtermiņa atbalsts Ukrainai
Šodien veiktās pārskatīšanas ietvaros Komisija ierosina īpašu mehānismu Ukrainas atbalstam līdz 2027. gadam. Tas būs integrēts un elastīgs instruments, kura kopējā jauda 2024.–2027. gadā būs 50 miljardi EUR. Kārtējā gada summas tiks noteiktas atkarībā no Ukrainas vajadzībām un situācijas attīstības. Šis instruments nodrošinās stabilu un paredzamu finansējumu saskaņā ar regulējumu, kas veicina Ukrainas finanšu ilgtspēju, vienlaikus nodrošinot ES budžeta aizsardzību.
Ukrainas mehānisms, kura pamatā ir Ukrainas plāns, ko iesniegs valsts valdība, atbalstīs Ukrainas centienus saglabāt makrofinansiālo stabilitāti, veicināt atveseļošanu, kā arī modernizēt valsti, vienlaikus īstenojot galvenās reformas virzībā uz pievienošanos ES.
Finansējums tiks piešķirts aizdevumu un neatmaksājama atbalsta (dotāciju un garantiju) veidā. Par faktisko sadalījumu starp aizdevumiem un dotācijām arī tiks lemts katru gadu.
Aizdevumu atbalsts tiks finansēts no aizņēmumiem finanšu tirgos un nodrošināts ar ES budžeta rezervi. Neatmaksājamais atbalsts tiks finansēts no ES gada budžeta saskaņā ar jaunu īpašu instrumentu — “Ukrainas rezervi” ar resursiem, kas pārsniegs DFS izdevumu maksimālos apjomus.
2. Migrācijas pārvaldība, partnerību stiprināšana un ārkārtas situāciju risināšana
Nestabilitāte Eiropas kaimiņvalstīs un humanitārās vajadzības trešās valstīs samilst. Lai arī turpmāk spētu risināt iekšējās un ārējās migrācijas problēmas un stiprinātu ES partnerības ar svarīgākajām trešām valstīm, Komisija ierosina šādus mērķtiecīgus palielinājumus ES budžetā.
- Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu migrācijas un robežkontroles pārvaldībai, kā arī jaunā Migrācijas pakta īstenošanai, Komisija ierosina piešķirt 2 miljardus EUR.
- Lai Savienība varētu reaģēt uz paaugstinātu ekonomisko un ģeopolitisko nestabilitāti, Komisija ierosina palielināt 6. izdevumu kategorijas (Kaimiņattiecības un pasaule) maksimālo apjomu par papildu 10,5 miljardiem EUR.
- Lai atbalstītu Savienības spēju reaģēt uz krīzēm un dabas katastrofām, īpašais instruments “Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos” būtu jāpalielina par 2,5 miljardiem EUR gadā.
3. Ilgtermiņa konkurētspējas veicināšana, izmantojot Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP)
Lai atbalstītu ES rūpniecības konkurētspēju, investējot kritiski svarīgās tehnoloģijās, kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena paziņoja 2022. gada septembra runā par stāvokli Savienībā, Komisija ierosina izveidot jaunu Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), kas spētu radīt investīcijas 160 miljardu EUR apmērā.
STEP balstīsies uz esošajām programmām: InvestEU, Inovāciju fondu, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Aizsardzības fondu, Atveseļošanas un noturības mehānismu, programmu “ES – veselībai”, “Digitālā Eiropa” un kohēzijas fondiem. Turklāt tiks izveidota novatoriska un dinamiska struktūra, lai novirzītu esošo finansējumu STEP projektiem un paātrinātu īstenošanu jomās, kas atzītas par būtiskām Eiropas līderībai.
Visās programmās Komisija ierosina “suverenitātes zīmogu”, kas nodrošina labāku piekļuvi finansējumam visos ES finansētajos instrumentos.
Lai veicinātu investīcijas kritiski svarīgu digitālo un progresīvo tehnoloģiju, tīro tehnoloģiju un biotehnoloģiju izstrādē un ražošanā un to attiecīgajās vērtību ķēdēs, Komisija arī ierosina piešķirt papildu 10 miljardus EUR mērķorientētām programmām: 3 miljardus EUR programmai InvestEU, 0,5 miljardus EUR pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, 5 miljardus EUR Inovāciju fondam un 1,5 miljardus EUR Eiropas Aizsardzības fondam. Šie papildinājumi kopā ar kohēzijas politikas un ANM stimuliem var radīt Eiropas uzņēmumu investīcijas aptuveni 160 miljardu EUR apmērā projektos, kas veicina Eiropas suverenitāti.
Visbeidzot, Komisija ierosina izveidot jaunu “vienoto kontaktpunktu” un īpašu jaunu tiešsaistes suverenitātes portālu, lai atbalstītu projektu virzītājus un ES valstu STEP investīcijas, ko atbalsta dažādi ES fondi.
Budžeta un administrācijas komisārs Johanness Hāns:
ES budžetam ir spēlējis izšķirošu lomu ES atveseļošanā no pandēmijas, vienlaikus atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos un ilgtermiņa noturību. Caur ES budžetu naudas izteiksmē ir izpaudies arī ES beznosacījumu atbalsts Ukrainai. Daudzās problēmas pēdējo gadu laikā ir izsmēlušas budžeta elastības rezerves un spēju reaģēt uz turpmākām krīzēm. Ja vēlamies arī turpmāk uz to paļauties, mums jārīkojas tūdaļ. Šodien ierosinātā budžeta pārskatīšana ir reālistisks un mērķtiecīgs risinājums.
Turpmākie soļi
Ierosinātie budžeta grozījumi, kā arī dažādie šodien iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi tagad tiks virzīti uz priekšu kopā ar Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstīm Padomē.
Lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir nepieciešamie resursi, šodienas un rītdienas problēmu turpmākai risināšanai, ir būtiski laikus panākt vienošanos par šo tiesību aktu kopumu. Komisija paļaujas, ka Spānijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē virzīs darbu Padomē, lai tūlīt pēc vasaras panāktu drīzu vienošanos. Sarunas ir jāpabeidz un Parlamenta piekrišana jāsaņem līdz gada beigām, ņemot vērā, ka izteikti budžeta ierobežojumi izpaudīsies jau 2024. gadā.
Konteksts
2020. gadā ES vienojās par ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam. Kopā ar atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU tā apjoms ir 2018 triljoni EUR faktiskajās cenās – lielākais stimulu kopums, kādu jebkad finansējusi ES. Šim budžetam kopš 2021. gada ir bijusi liela nozīme ekonomikas atveseļošanā un koronavīrusa pandēmijas izraisītā sociālā kaitējuma novēršanā, un tas ir palīdzējis pārejā uz modernu un ilgtspējīgāku Eiropu.
Komisija apņēmās kā daļu no vienošanās par budžetu iesniegt pārskatu par DFS darbību, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus tās pārskatīšanai. Ar šodien iesniegto priekšlikumu šī apņemšanās ir izpildīta.
Papildu informācija
Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma
Faktu lapa. Jauns mehānisms Ukrainai
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2023. gada 21. jūnijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā