ES COP28 konferencē aicina paātrināt emisiju samazināšanu un pāreju uz tīru enerģiju

ANO Klimata pārmaiņu konferencē COP28, kas sāksies 1. decembrī Dubaijā, Eiropas Savienība aicinās visas puses steidzami veikt pasākumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai šajā desmitgadē un ievērot saistības, ko tās Parīzes nolīguma ietvaros uzņēmušās, lai ierobežotu globālo sasilšanu zem 2 °C un, pēc iespējas, nepārsniegtu arī 1,5°C

Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piedalīsies Pasaules klimatrīcības samitā, kas oficiāli atklās COP28 1. un 2. decembrī. ES Paviljonā 1. decembrī viņa līdz ar Starptautisko Valūtas fondu, Pasaules Banku un Pasaules Tirdzniecības organizāciju uzņems viesus augsta līmeņa pasākumā, kura mērķis ir veicināt Parīzes nolīgumam pielāgotus oglekļa tirgus, kā arī atklāšanas pasākumā progresīviem enerģētikas projektiem partnerības EU-Catalyst ietvaros un pasākumā, kas veltīts Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerībai ar Vjetnamu. 2. decembrī priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kopā ar COP28 prezidentūru, nāks klajā ar globālo atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes solījumu, kura mērķis ir līdz 2030. gadam trīskāršot uzstādītās jaudas atjaunīgās enerģijas ražošanai un divkāršot energoefektivitātes pasākumus. Tāpat viņa uzstāsies ar runu samitā Super-Pollutants. Viņa piedalīsies arī pasākumā, kas veltīts iniciatīvai Coal Transition Accelerator (CTA), kā arī apaļā galda diskusijā, kuras mērķis ir globāli izsvērt īstenošanas līdzekļus, un kopā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu plenārsēdē nāks klajā ar oficiālu ES paziņojumu.

No 6. decembra klimata politikas komisārs Vopke Hukstra vadīs ES sarunu grupu COP28 oficiālajā lēmumu pieņemšanas procesā. COP28 iezīmēs kulminācijas punktu pirmajā globālajā izsvēršanā Parīzes nolīguma ietvaros, kas ļaus visām puses izvērtēt panākto progresu un pasākumus, kas ir jāveic, lai koriģētu mūsu virzību uz drošāku klimatu un ievērotu Parīzes nolīguma mērķus. Atbilstīgi arvien vērienīgākajiem globālajiem klimata pārmaiņu mazināšanas mērķiem ES mudinās visus partnerus vienoties par globāliem enerģētikas mērķiem, kas paātrina pakāpenisko atteikšanos izmantot bez izmešu mazināšanas ražotu fosilo kurināmo. ES sarunu mērķi cita starpā ir šādi:

• līdz 2030. gadam trīskāršot globālās jaudas atjaunīgās enerģijas ražošanai un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu rādītājus;
• panākt vienošanos par pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, kas ražots bez emisiju samazināšanas;  
• gādāt, ka fosilā kurināmā patēriņš sasniedz maksimumu pirms 2030. gada;
• pakāpeniski izbeigt subsīdijas fosilajam kurināmajam, kas nepalīdz cīnīties pret enerģētisko nedrošību vai nesekmē taisnīgu pārkārtošanos.

Globālajā izsvēršanā ir skaidri jānosaka, ka puses nekavējoties sāks darbu pie mērķiem laikposmam pēc 2030. gada (NND) un ka šie mērķi nozīmēs visu siltumnīcefekta gāzu samazinājumus visas tautsaimniecības mērogā un saskanēs ar temperatūras paaugstināšanās ierobežošanu līdz 1,5 °C un ar klimatneitrālu pasaules tautsaimniecību līdz gadsimta vidum. Turklāt COP27 Komisijas sarungrupa uzsvērs pastāvošo saistību ātru īstenošanu nolūkā pāriet no skaļiem vārdiem uz konkrētiem darbiem. Šajā kontekstā cita starpā jāpanāk progress klimata pārmaiņu mīkstināšanas darba programmas izpildē, lai šajā kritiskajā desmitgadē steidzami intensificētu klimata pārmaiņu mīkstināšanas mērķu īstenošanu.

Jautājumā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ES ir apņēmusies panākt skaidru progresu virzībā uz globālo pielāgošanās mērķi (GGA). Dabā balstītiem risinājumiem ir izšķiroša nozīme, lai varētu pielāgoties klimata pārmaiņām un saglabāt bioloģisko daudzveidību saskaņā ar pagājušajā gadā parakstīto Kuņminas-Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru.

Jautājumā par zaudējumiem un kaitējumu ES turpinās meklēt efektīvus risinājumus, lai apmierinātu to mazaizsargāto valstu dažādās vajadzības, kuras saskaras ar klimata pārmaiņu sekām. ES centīsies izmantot impulsu no nesenās vienošanās par zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas fondu. ES ir apņēmusies nodrošināt fonda darbību ar plašu līdzekļu devēju bāzi un būs gatava, ņemot vērā vērienīgos COP28 rezultātus, tostarp klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, uzņemties vadību, sniedzot ieguldījumu tajā.

Mēs sadarbosimies ar attīstītajām valstīm, lai nodrošinātu, ka tās palielina ieguldījumus klimatfinansējumā un ikgadējais 100 miljardu ASV dolāru mērķis tiktu sasniegts arī turpmāk. 2022. gadā ES sniedza rekordlielu publisko klimatfinansējumu 28,5 miljardu eiro apmērā (aptuveni 30 miljardi ASV dolāru). ESAO provizoriskie dati liecina, ka 100 miljardu ASV dolāru mērķis pasaules mērogā tika sasniegts 2022. gadā, taču attīstītajām valstīm būs jāturpina palielināt savu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka šī gadsimta otrās puses sākumā varam panākt globālo klimatneitralitāti.

Komisija rīkos turpat 100 blakuspasākumus ES paviljonā Dubaijā. Tajos tiks risināts plašs klimatisku jautājumu klāsts, kā bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dabas atjaunošana, enerģētiskā drošība un zaļā pārkārtošanās, tīrs transports, oglekļa tirgi, ilgtspējīga finansēšana, pārtikas un ūdens nodrošinājums, pētniecība un inovācija. Vairāki komisāru kolēģijas locekļi piedalīsies šajos un citos pasākumos COP28 konferences laikā, jo īpaši priekšsēdētājas izpildvietnieks Marošs Šefčovičs (1.-6. decembris), priekšsēdētājas vietniece Dubravka Šuica (8. decembris), komisārs Johanness Hāns (2.-3. decembris), komisārs Janezs Lenarčičs (3. decembris), komisāre Kadri Simsone (3.-5. decembris), komisārs Virgīnijs Sinkēvičs (9. decembris). Viņu pilnas darba kārtības būs pieejamas tiešsaistē.

Konteksts

2015. gada Parīzes nolīguma ietvaros 194 valstis vienojās sniegt nacionāli noteiktos devumus (NND), kas atspoguļo to individuālos emisijas samazināšanas mērķrādītājus. Šiem NND visiem kopā būtu jāpalīdz globālo vidējās temperatūras paaugstinājumu līdz gadsimta beigām ierobežot zem 2 °C un, iespējams, līdz 1,5 °C. 2022. gada ziņojumos ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) brīdināja, ka globālā temperatūra nākamajos divos gadu desmitos paaugstināsies par 1,5 °C un tikai krasa oglekļa emisiju samazināšana palīdzēs novērst vides katastrofu. Tādam temperatūras kāpumam būtu ārkārtīgi kaitīga ietekme, kas radītu eksistenciālu apdraudējumu.

Eiropas Savienība ir pasaules līdere klimatrīcības jomā, un kopš 1990. gada tā jau ir samazinājusi siltumnīcefekta gāzu emisijas par 32,5 %, vienlaikus panākot ekonomikas izaugsmi par vairāk nekā 60 %. Ar 2019. gada decembrī publiskoto Eiropas zaļo kursu ES vēl vairāk palielināja savu klimatisko mērķu vērienu, apņemdamās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Šis mērķis kļuva juridiski saistošs, kad 2021. gada jūlijā tika pieņemts un stājās spēkā Eiropas Klimata akts. Klimata aktā ir arī noteikts starpposma mērķrādītājs, proti, līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Šis 2030. gada mērķrādītājs 2020. gada decembrī tika paziņots UNFCCC kā ES NND saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

2021. gadā ES izvirzīja priekšlikumu pakotni, kas ES klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku padarītu piemērotu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināšanai vismaz par 55 % līdz 2030. gadam. Tā kā lielākā daļa šo priekšlikumu tagad ir pilnībā pieņemti, ES un tās dalībvalstis tagad ir pievērsušās šīs politikas īstenošanai, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos. Eiropas Savienība 16. oktobrī atjaunināja savu nacionāli noteikto devumu, lai parādītu, ka tā ir ceļā uz to, lai 2030. gadam izvirzītais mērķis, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, tiktu pārsniegts. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm tiesību aktu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” pilnīga īstenošana ļaus panākt 57 % samazinājumu. Nākamās kārtas nacionāli noteiktie devumi attiecībā uz emisiju samazinājumiem pēc 2030. gada jāpaziņo līdz 2025. gadam.

Klimatfinansējums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu mazaizsargātām kopienām pasargāt sevi no klimata pārmaiņu ietekmes un panākt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Attīstītās valstis ir apņēmušās no 2020. līdz 2025. gadam katru gadu mobilizēt kopumā 100 miljardus ASV dolāru starptautiskajam klimatfinansējumam, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajām valstīm, it īpaši mazām salu valstīm, to centienos mazināt klimata pārmaiņas un tām pielāgoties. ES ir šīs akcijas lielākā līdzekļu devēja, jo tās pastāvīgi augošais ieguldījums ir aptuveni trešā daļa no paredzētā mērķrādītāja. Citiem līdzekļu devējiem ir jāpastiprina centieni un jānovērš pašreizējais iztrūkums.

Vairāk informācijas
ES pilnvarojums COP28 sarunām
ES 28. pušu konferences blakuspasākumos
Taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas partnerība ar Vjetnamu