Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola, Čehijas premjerministrs Petrs Fiala — Eiropas Savienības Padomes vārdā — un Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena parakstījuši kopīgo deklarāciju par ES likumdošanas prioritātēm 2023. un 2024. gadam, pamatojoties uz šā gada laikā panākto stabilo progresu.
Kopīgajā deklarācijā ir izklāstīts kopīgs Eiropas redzējums par spēcīgāku un noturīgāku Eiropu, ņemot vērā neprovocēto un nežēlīgo Krievijas agresiju pret Ukrainu un tās plašo ietekmi. Uzmanība pievērsta arī citām nopietnām problēmām, tādām kā klimata krīze un ekonomiskās grūtības. Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Ukrainu un tās iedzīvotājus. Tajā pašā laikā tiks paātrināta divējādā zaļā un digitālā pārkārtošanās.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola: “Pēc diviem grūtiem pandēmijas gadiem, laikā, kad Ukrainā joprojām plosās Krievijas izvērstais karš, Eiropas līderība ir vajadzīga visvairāk. Ir vajadzīga kopīga rīcība, lai nodrošinātu Eiropas risinājumus mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Eiropas Parlamenta prioritātes ir nodrošināt, ka mūsu enerģētikas tiesību akti palīdz kontrolēt rēķinus un sasniegt mūsu ilgtermiņa klimata mērķus, parūpēties par ES budžeta ilgtspēju un pabeigt migrācijas un patvēruma reformas. Šīs reformas ir īpaši svarīgas, ņemot vērā 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad iedzīvotāji prasīs atbildību par to, kā ES ir reaģējusi uz pašreizējām problēmām.”
Čehijas premjerministrs Petrs Fiala: “Kopīgā deklarācija, ko šodien parakstīsim, vēlreiz apstiprina mūsu apņemšanos strādāt pie tā, lai Eiropa būtu taisnīgāka, zaļāka un digitālāka. Tā arī uzsver mūsu apņemšanos ievērot demokrātijas principus, turpināt attīstīt labi funkcionējošu vienoto tirgu un attaisnot mūsu iedzīvotāju cerības. Šīs prioritātes noteiks mūsu lēmumus un rīcību nākamajos 18 mēnešos un palīdzēs mūsu sabiedrībai un ekonomikai izturēt sekas, ko rada neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.”
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Krievija lika karam atgriezties Eiropā. Šīs agresijas sekas ir skaudri jūtamas Eiropā un visā pasaulē. Šī kopīgā deklarācija apliecina mūsu stingro apņemšanos saglabāt vienotu nostāju, kas vērsta uz Ukrainas un tās iedzīvotāju atbalstu, un pārvarēt mūsdienu lielās problēmas, tādas kā klimata pārmaiņas. Tā iezīmē veidu, kā izpildīt solījumus, ko esam devuši Eiropas pilsoņiem.”
Šodien pieņemtajā kopīgajā deklarācijā ir uzsvērti svarīgākie tiesību aktu priekšlikumi, kas patlaban ir izskatīšanā Eiropas Parlamentā un Padomē vai ko Eiropas Komisija grasās iesniegt 2023. gadā. Ar to visas trīs ES iestādes apņemas piešķirt augstāko prioritāti iniciatīvām, kuru mērķis ir īstenot Eiropas zaļo kursu, panākt digitālo pārkārtošanos un uzlabot ES noturību, izveidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, padarīt Eiropu spēcīgāku pasaulē, sekmēt mūsu eiropeisko dzīvesziņu un aizsargāt mūsu demokrātiju un vērtības. Visu triju iestāžu mērķis ir līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā panākt pēc iespējas lielāku progresu kopīgajā deklarācijā iekļauto iniciatīvu īstenošanā.
ES iestādes atzinīgi vērtē arī Konferences par Eiropas nākotni rezultātus un ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņemšanos likt lietā konferencē saņemtos priekšlikumus, ņemot vērā katra savu kompetences jomu. Daudzi konferences priekšlikumi jau ir atspoguļoti Komisijas 2023. gada darba programmā.
Neraugoties uz sarežģīto gadu, visu triju iestāžu vadītāji arī atzinīgi novērtēja 2022. gadā gūtos panākumus. Tie jo īpaši ietver humanitārā, politiskā, finansiālā un militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai un tās iedzīvotājiem, kā arī nepieredzētas sankcijas pret Krieviju, kas nepieciešamas ekonomiskajam spiedienam pret Krieviju un tās militāro spēju vājināšanai. ES nodrošināja Ukrainas iedzīvotājiem piekļuvi darbvietām, mājokļiem, izglītībai, apmācībai un veselības aprūpei, pirmo reizi iedarbinot pagaidu aizsardzības mehānismu. Līdz ar plāna REPowerEU pieņemšanu ES pakāpeniski novērsīs Eiropas atkarību no Krievijas fosilajiem energoresursiem, vienlaikus veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu un vairojot enerģētisko drošību. Tajā pašā laikā nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana instrumenta NextGenerationEU satvarā veicina noturīgu atveseļošanu. Visas trīs iestādes joprojām ir apņēmības pilnas rast kopīgus ES risinājumus, kas nepieciešami, lai novērstu dzīves dārdzības krīzi, ar ko saskaras iedzīvotāji un uzņēmumi.
Turklāt ir panākta vienošanās par svarīgiem tiesību aktiem vairākās prioritārās jomās, kas jau bija apzinātas 2022. gada kopīgajā deklarācijā, t. sk. par nozīmīgu Digitālo tirgu aktu un Digitālo pakalpojumu aktu, direktīvu par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā, direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu vadībā, dažiem veselības savienības priekšlikumiem un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”. 2022. gada sākums iezīmēja arī eiro ieviešanas 20 gadus un Eiropas Jaunatnes gada sākumu.
Turpmākie pasākumi
Visas trīs ES iestādes turpinās sadarboties, pamatojoties uz šo kopīgo deklarāciju un tai pievienoto darba dokumentu, kurā uzskaitīti 164 svarīgākie tiesību aktu priekšlikumi.
Konteksts
Kopš 2016. gada Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ikgadējā kopīgajā deklarācijā ir apsprieduši ES likumdošanas prioritātes nākamajam gadam un vienojušies par tām. Tas ļauj iestādēm efektīvāk un ciešāk sadarboties saistībā ar svarīgākajiem Komisijas iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem, attiecībā uz kuriem likumdevēji ir Eiropas Parlaments un Padome.
Turklāt 2020. gadā visas trīs ES iestādes parakstīja kopīgos secinājumus par 2020.–2024. gadu, kuros izklāstīti kopējie politikas mērķi un prioritātes līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024. gadā.
Sīkāka informācija
Kopīgā deklarācija un darba dokuments par ES likumdošanas prioritātēm 2023. un 2024. gadam
Kopīgie secinājumi par politikas mērķiem un prioritātēm 2020.–2024. gadam
Eiropas Komisijas darba programma 2023. gadam
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 15. decembris
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā