Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 21. oktobrisPārstāvniecība Latvijā

ES kohēzijas politika: 4,6 miljardi eiro Latvijai, lai atbalstītu zaļu un taisnīgu ekonomiku un sabiedrību 2021.–2027. gadā

The Berlaymont Building and European Flags

Laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam Latvija saņems kohēzijas politikas finansējumu 4,6 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu ekonomisko un teritoriālo kohēziju un sociālo taisnīgumu. Latvija ieguldīs ES līdzekļus zaļajā un digitālajā pārkārtošanā, inovācijas veicināšanā ekonomikā, kā arī veselības aprūpē un sociālajos pakalpojumos.

Sīkāka informācija un stratēģija attiecībā uz šiem ieguldījumiem ir izklāstīta šodien pieņemtajā Partnerattiecību nolīgumā starp Latviju un Komisiju.

Zaļā pārkārtošanās un mobilitāte, inovācija un pētniecība

839 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Kohēzijas fonda tiks ieguldīti atjaunīgajos energoresursos, piemēram, vēja un saules energoresursos, lai palielinātu valsts enerģētisko drošību, energoefektivitāti un noturību pret klimata pārmaiņām.

823 miljoni eiro tiks novirzīti pētniecībai un inovācijai un mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijas palielināšanai.

Turklāt 1,2 miljardi eiro atbalstīs integrētu teritoriālo attīstību, ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti pilsētās, piemēram, tramvajus, veloceliņus un elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru. Ieguldījumi arī uzlabos ceļu satiksmes drošību un modernizēs dzelzceļus.

Visbeidzot 192 miljoni eiro no Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) atbalstīs Latvijas 2030. gada plānus pakāpeniski pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā un atjaunot kūdras ieguves vietas, vienlaikus cenšoties panākt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.

Ieguldījumi sociālajā taisnīgumā

1,2 miljardi eiro no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un ERAF tiks ieguldīti Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanā. Finansējums uzlabos piekļuvi cenas ziņā pieejamiem un kvalitatīviem sociālajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei un kopienā balstītai ilgtermiņa aprūpei.

Latvija izmantos finansējumu, lai ieguldītu cilvēku prasmēs, sākot no jaunības līdz vecumdienām. Līdzekļi jo īpaši tiks izmantoti, lai apmācītu cilvēkus apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai īstenotu digitālo un zaļo pārkārtošanos un uzlabotu piekļuvi izglītībai, sākot no agrīnās pirmsskolas izglītības līdz profesionālajai izglītībai un apmācībai. Tas palīdzēs Latvijai sasniegt Portu sociālos mērķus nodarbinātības un apmācības jomā.

Ar kohēzijas politikas finansējumu tiks atbalstīti arī sociālie mājokļi visneaizsargātākajām grupām un aktivizācijas pasākumi darba meklētājiem un cilvēkiem, kuriem draud bezdarbs. Latvija izmantos finansējumu, lai ieguldītu nabadzības riskam pakļauto personu sociālajā integrācijā.

Visbeidzot, šodien Komisija arī apstiprināja Latvijas programmu 32,5 miljonu eiro vērtībā, kuras mērķis ir nodrošināt pārtiku un pirmās nepieciešamības preces vairāk nekā 59 000 vistrūcīgāko personu katru gadu, tostarp cilvēkiem, kas bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Atbalsts ilgtspējīgai zivsaimniecībai

Situācija Baltijas jūrā joprojām ir sarežģīta, jo jūras baseins joprojām saskaras ar smagu vides noslogojumu, piemēram, eitrofikāciju, un daudzām problēmām, kas skar ekosistēmas, tostarp zivju krājumu stāvokli. Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) piešķīrums 135 miljonu eiro apmērā palielinās zvejniecības un akvakultūras nozares vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, veicinās inovāciju, aizsargās bioloģisko daudzveidību, veicinās ilgtspējīgu zilo ekonomiku un nodrošinās piekrastes kopienu labklājību. 

Kolēģijas locekļu izteikumi

Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira

Pateicoties kohēzijas politikai, Latvija ir piedzīvojusi lielāku labklājību, labāku infrastruktūru un labāku piekļuvi pakalpojumiem un dzīves kvalitāti. Pasākumi, par kuriem panākta kopīga vienošanās šajā partnerības nolīgumā, vēl vairāk veicinās valsts attīstību, lai virzītos uz konkurētspējīgāku, zaļāku un taisnīgāku ekonomiku. Ieguldījumi radīs ilgtermiņa ieguvumus visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits: 

Es atzinīgi vērtēju Latvijas iniciatīvu izmantot ESF+ finansējumu, lai palīdzētu darba ņēmējiem iegūt prasmes, kas vajadzīgas pieprasītajām darbvietām. Šis partnerības nolīgums arī uzlabos sociālo aprūpi, veselības aprūpi un izglītību Latvijā. Tajā pašā laikā 32,5 miljonu eiro finansējums pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai, par ko paziņots šodien, nodrošinās palīdzību tiem, kam tā nepieciešama.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs

Eiropas zilajai ekonomikai ir izšķiroša nozīme piekrastes kopienu atbalstīšanā un mūsu ekonomikas dekarbonizācijā. Partnerības nolīgums ļaus Latvijai veidot noturīgas un ilgtspējīgas zvejniecības, akvakultūras un apstrādes nozares, kā arī stiprināt piekrastes kopienu ekonomisko un sociālo dzīvotspēju. Tas atbalstīs zaļo un digitālo pārkārtošanos, izmantojot inovācijas un videi draudzīgas tehnoloģijas un ūdens resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

Konteksts

Saskaņā ar kohēzijas politiku un sadarbībā ar Komisiju katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu — stratēģisku dokumentu ieguldījumu plānošanai no kohēzijas politikas fondiem — ERAF, ESF+ un Kohēzijas fonda, TPF un EJZAF daudzgadu finanšu shēmas laikā.

Partnerības nolīgumi ir vērsti uz ES prioritātēm, nosakot katras dalībvalsts noteikto stratēģiju un investīciju prioritātes. Latvija ir izstrādājusi trīs valsts programmas un 10 pārrobežu programmas investīciju īstenošanai uz vietas, tostarp indikatīvu gada finanšu piešķīrumu katrai programmai.

Turklāt partnerības nolīgums atspoguļo Latvijas stingro apņemšanos koordinēti izmantot kohēzijas politikas līdzekļus ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Partnerības nolīgums ar Latviju ir pēc kārtas 23. pieņemtais nolīgums, kurš seko nolīgumiem ar GrieķijuVācijuAustrijuČehijuLietuvuSomijuDānijuFrancijuZviedrijuNīderlandiPolijuBulgārijuKipruPortugāliIgaunijuSlovākijuItālijuRumānijuHorvātijuSlovēnijuMaltu un Īriju.

Sīkāka informācija

ES 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžets un NextGenerationEU

Jautājumi un atbildes par kohēzijas politikas tiesību aktu kopumu 2021.–2027. gadam

Kohēzijas politikas piešķīrumu sadalījums pa dalībvalstīm

2021.–2027. gada partnerības nolīgumi

Kohēzijas atvērto datu platforma

Kohesio

@ElisaFerreiraEC

@NicolasSchmitEU

@VSinkevicius

@EUinmyRegion 

@EU_Social 

@EU_MARE

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 21. oktobris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā