Komisija ir apstiprinājusi investīcijas vairāk nekā 114 miljonu eiro apmērā no Kohēzijas fonda jaunu elektrovilcienu iegādei Rīgas un Pierīgas reģionā Latvijā. Tāpat apstiprināti vairāk nekā 158 miljoni eiro no Kohēzijas fonda dzelzceļa posma elektrifikācijai starp Kaišadori un Klaipēdu Lietuvā. Vairāk nekā 60 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda tiks piešķirti, lai uzlabotu aizsardzību pret plūdiem Karlovacas un Sisakas apgabalā Horvātijā.
Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira sacīja:
Esmu gandarīta, ka ir apstiprināti šie trīs lielie ieguldījumi – videi draudzīgam sabiedriskajam transportam Latvijā un Lietuvā un drošai pretplūdu sistēmai Horvātijā. Šīs kohēzijas politikas investīcijas būtiski uzlabos Latvijas, Lietuvas un Horvātijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti!
Ieguldījums Latvijā ir 23 pasažieru daudzvienību elektrovilcienu iegāde Latvijas dzelzceļam. Jauni elektrovilcieni aizstās daļu no novecojušā Latvijas ritošā sastāva, palielināsies dzelzceļa izmantošanas pievilcība, un braucienu skaitam, kas valstī veikti sabiedriskajā transportā, izmantojot videi draudzīgus pārvietošanās līdzekļus, 2023. gadā būtu jāpalielinās līdz vismaz 2,7 miljoniem. Līdzīgā veidā dzelzceļa posma elektrifikācija Lietuvā samazinās vides piesārņojumu, veicinot pāreju no fosilās degvielas uz atjaunojamo energoresursu enerģiju dzelzceļa transportā. Minētais posms ir daļa no 423,9 km līnijas, kas savieno Klaipēdu ar Lietuvas un Baltkrievijas robežu. Lietuvas elektrificētā līnija pašlaik veido tikai 8 % no tās dzelzceļa tīkla, un patlaban Klaipēdas–Kaišadores posmā tiek izmantoti tikai dīzeļvilcieni, kuru emisijas veido 3 % no visām Lietuvas transporta nozares emitētajām siltumnīcefekta gāzēm. Dzelzceļa līniju elektrifikācija ir Eiropas transporta tīkla (TENT-T) attīstības pamatnostādņu galvenais noteikums, lai palielinātu ES dzelzceļa sistēmas efektivitāti.
Visbeidzot, investīcijas Horvātijā tiks koncentrētas uz četru slūžu būvniecību vai atjaunošanu (Šišļavičā, Brodarcos un divas slūžas Kupas un Koranas upes satekā), kā arī krastu aizsargkonstrukciju būvniecību un nostiprināšanu 131,8 km garumā. Horvātijā, kur Karlovacas un Sisakas apgabalā no 2014. līdz 2018. gadam bijuši 10 plūdi, projekts ievērojami samazinās finansiālo kaitējumu, ko plūdi nodara ekonomikai, īpašumiem un infrastruktūrai.
Plašāka informācija par ES finansētajiem ieguldījumiem ir pieejama Atvērto datu platformā un jaunajā Kohesio tīmekļa vietnē. (Vairāk informācijas: Stefan de Keersmaecker — tālr.: + 32 229 84680; Veronika Favalli — tālr.: + 32 229 87269)
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 21. aprīlis
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā