Reaģējot uz Versaļas samitā definētajiem Eiropadomes uzdevumiem, Komisija un Augstais pārstāvis iepazīstina ar analīzi par investīciju nepietiekamību aizsardzības jomā un ierosina turpmākus pasākumus un darbības, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi. Krievijas neprovocētā agresija pret Ukrainu būtiski ietekmē Eiropas aizsardzību, un tā rezultātā palielinās dalībvalstu militārie izdevumi. Ar kopīgo paziņojumu Komisija un augstais pārstāvis cenšas palīdzēt dalībvalstīm investīcijas veikt kopīgi, tās īstenot labāk un eiropeiskā veidā. Tā ir arī atbilde uz aicinājumu, kas pausts konferencē par Eiropas nākotni, īstenot spēcīgāku ES rīcību aizsardzības jomā.
Šajā kopīgajā paziņojumā ir izvirzīti jauni vērienīgi mērķi veidot spēcīgāku Eiropas aizsardzības jomu. Tajā galvenā uzmanība konkrēti pievērsta kopīgam militārā aprīkojuma iepirkumam, stratēģiskai aizsardzības plānošanai, lai noteiktu skaidrākas prioritātes, un atbalstam Eiropas rūpnieciskajai bāzei, tostarp Eiropas aizsardzības izpētes un izstrādes, Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) stiprināšanai. ES iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt sadarbību aizsardzības jomā, turklāt palīdz panākt taisnīgāku transatlantisko sloga sadali un efektīvāku Eiropas ieguldījumu NATO ietvaros.
Investīciju nepietiekamība aizsardzības jomā
Ņemot vērā Eiropas Aizsardzības aģentūras veikto investīciju nepietiekamības analīzi, Komisija un augstais pārstāvis aplūko trīs galvenos nepietiekamības veidus: izdevumi aizsardzībai, aizsardzības rūpniecības nepietiekamība un aizsardzības spēju nepietiekamība.
- Izdevumi aizsardzībai: Krievijas agresijas Ukrainā tiešais rezultāts bija tas, ka dalībvalstis ir paziņojušas par savu aizsardzības budžetu palielināšanu vēl par 200 miljardiem eiro nākamajos gados. Lai gan šis pieaugums ir būtisks, tas notiek pēc ievērojamiem samazinājumiem un smaga investīciju trūkuma, kas ilga gadiem. No 1999. līdz 2021. gadam ES kopējie aizsardzības izdevumi palielinājās par 20 % salīdzinājumā ar 66 % ASV, 292 % Krievijā un 592 % Ķīnā. Bez koordinētas pieejas izdevumu palielināšanai ir risks izraisīt turpmāku sadrumstalotību un mazināt līdz šim panākto progresu.
- Aizsardzības rūpniecības nepietiekamība: neraugoties uz nozares vispārējo konkurētspēju, pastāv grūtības un nepietiekamības. Tā kā pieprasījums ir sadrumstalots, arī rūpniecība joprojām ir strukturēta valstu robežās, izņemot vienīgi aeronautikas un raķešu nozares. Turklāt pastāv atkarība no svarīga aizsardzības aprīkojuma, kam Eiropas aizsardzības rūpnieciskā un tehnoloģiskā bāze nepiedāvā vietējos risinājumus.
- Spēju nepietiekamība: tiek uzsvērtas trīs steidzamas prioritātes: krājumu papildināšana, no padomju laika mantoto sistēmu aizstāšana un pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmu stiprināšana. Papildus šai neatliekamajai nepietiekamībai spēju jomā kopīgajā paziņojumā ir ierosināts strādāt pie vairākām specifiskām stratēģiskajām vidēja termiņa un ilgtermiņa spējām gaisa, sauszemes, jūras, kosmosa un kiberaizsardzības jomā.
Pasākumi šo nepietiekamību novēršanai
Lai atbalstītu nepietiekamību novēršanu, Komisija un Augstais pārstāvis noteica ļoti konkrētu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas aizsardzības pieprasījumu, izmantojot kopīgu iepirkumu, un pastiprināt piedāvājumu, izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt rūpnieciskās ražošanas jaudas.
Tuvākajā laikā Komisija un Augstais pārstāvis/Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs steidzamā kārtā izveidos Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupu, kura sadarbosies ar dalībvalstīm, lai palīdzētu koordinēt un atrisināt steidzamās īstermiņa iepirkuma vajadzības, kas rodas jaunajā drošības situācijā. Turklāt darba grupa koordinēs darbu ar koordinācijas centra vienību, kas izveidota EĀDD/ES Militārajā štābā, lai uzlabotu koordināciju attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai.
Steidzamai pieņemšanai tiks ierosināts īstermiņa ES instruments aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu, lai, pamatojoties uz darba grupas darbu, palīdzētu dalībvalstīm sadarbības ceļā novērst vissteidzamākās un kritiskākās nepietiekamības. Komisija ir gatava divu gadu laikā piešķirt 500 miljonus eiro no ES budžeta, lai stimulētu dalībvalstis šīs vajadzības risināt sadarbības ceļā.
Šis īstermiņa instruments pavērs ceļu uz ES regulējumu kopīgam iepirkumam aizsardzības jomā. Šajā nolūkā Komisija 2022. gada trešajā ceturksnī ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas (EDIP) regulu. Ar to tiks radīti nosacījumi, lai dalībvalstis varētu veidot Eiropas Aizsardzības spēju konsorcijus (EDCC). EDCC ietvaros dalībvalstis iesaistīto dalībvalstu vajadzībām kopīgi iepirks materiālus aizsardzības spēju veidošanai, šā iepirkuma vajadzībām sadarbojoties ES mērogā un saņemot atbrīvojumu no PVN. Turklāt ar to saistīto ES finansējumu var piešķirt projektiem, kas ES ir ļoti nozīmīgi.
Atbalsts kopīgam iepirkumam papildina un noslēdz līdz šim īstenoto darbu aizsardzības pētniecības un izstrādes jomā EAF ietvaros.
Turklāt Komisija un Augstais pārstāvis ierosina pakāpeniski virzīties uz kopīgu ES aizsardzības plānošanu un iepirkumu, kas ļautu labāk definēt spēju prioritātes, kurām jāpievērš galvenā uzmanība.
Visbeidzot, pastiprinātai Eiropas sadarbībai aizsardzības jomā ir vajadzīgs arī stabils rīcības plāns, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības spējas. Šajā nolūkā Komisija veiks turpmāk aprakstītos pasākumus:
- sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru īstenot padziļinātu ES pašreizējo un papildus nepieciešamo rūpnieciskās ražošanas spēju apzināšanu;
- ierosināt kritiski svarīgu izejvielu iniciatīvu, tostarp leģislatīvus pasākumus, lai cita starpā vienkāršotu aizsardzības rūpniecības piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām (KSI), tādējādi stiprinot ES noturību un piegādes drošību;
- strādāt pie turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu ar aizsardzību saistītu prasmju pieejamību rūpnieciskās jaudas palielināšanai;
- apsvērt iespējamus grozījumus divējāda lietojuma pētniecības un inovācijas regulējumā, lai uzlabotu sinerģiju starp civilajiem un aizsardzības instrumentiem;
- strādāt pie turpmākiem pasākumiem (piemēram, saskaņotiem uzaicinājumiem esošo ES instrumentu un EIB aizdevumu starpā), lai atbalstītu kritiskās tehnoloģijas un rūpnieciskās spējas, izstrādājot stratēģiskus projektus;
- saistībā ar prioritāšu vispārējo pārskatīšanu ES ilgtermiņa budžeta vidusposma pārskatīšanā apsvērt iespēju stiprināt Eiropas Aizsardzības fonda budžetu un militāro mobilitāti, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;
- paātrināt CASSINI īstenošanu aizsardzībai, lai piesaistītu jaunus dalībniekus un atbalstītu inovāciju aizsardzības jomā.
EIB būtu arī jāizvērtē, vai palielināt atbalstu Eiropas aizsardzības rūpniecībai un kopīgam iepirkumam, pārsniedzot tās pastāvīgo atbalstu divējādam lietojumam.
Ierosinātie pasākumi padarīs ES par spēcīgāku starptautisko partneri arī NATO ietvaros, kas joprojām ir tās dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats.
Nākamie pasākumi
Komisija un Augstais pārstāvis/Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs iesaka Eiropadomei apstiprināt šo analīzi, uzsverot nepieciešamību steidzami un kolektīvi novērst ES īstermiņa un vidēja termiņa investīciju nepietiekamību aizsardzības jomā.
Kolēģijas locekļu viedokļi
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena:
Eiropas Savienība pastiprina centienus, lai veidotu spēcīgāku Eiropas aizsardzības rūpniecību. Mums vairāk izdevumu jāparedz aizsardzībai, un tas ir jādara koordinētā veidā. Mēs ierosinām konkrētus pasākumus, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas un mūsu Eiropas rūpnieciskās bāzes militārtehnoloģiskās priekšrocības, pamatojoties uz aizsardzības investīciju nepietiekamības analīzi. Šī rīcība nodrošinās efektīvāku Eiropas ieguldījumu NATO.
Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:
Šis paziņojums sniedz vērtīgu priekšstatu par aizsardzības investīciju nepietiekamību, ar ko saskaramies. Ir skaidrs, ka jāparedz lielāki izdevumi, bet lielāki izdevumi nav vienīgā atbilde. Mums ir arī izdevumi labāk jāplāno, proti, izdevumi jāplāno kopā, lai veidotu nākotnes aizsardzības spējas.
Augstais pārstāvis/priekšsēdētāja vietnieks/Eiropas Aizsardzības aģentūras vadītājs Žuzeps Borels sacīja:
Krievijas agresija pret Ukrainu ir mainījusi Eiropas drošības vidi. Daudzi palielina savus aizsardzības izdevumus, taču ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis uzlabotu investīcijas, tās apkopojot, lai novērstu turpmāku sadrumstalotību un novērstu pastāvošos trūkumus. Šāda rīcība paredzēta arī stratēģiskajā kompasā. Eiropas Aizsardzības aģentūrai arī turpmāk būs svarīga loma, atbalstot dalībvalstis nepietiekamību apzināšanā, sadarbības veicināšanā un inovācijas veicināšanā aizsardzības jomā. Ja vēlamies modernus un sadarbspējīgus Eiropas bruņotos spēkus, mums jārīkojas nekavējoties.
Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons:
Lai gan dalībvalstis ir paziņojušas par vēl nepieredzētu aizsardzības izdevumu palielinājumu, tas nekompensē visus tos gadus, kad bijis smags investīciju trūkums. Mēs nākam klajā ar skaidru ceļvedi par aizsardzības spējām, kurās vissteidzamāk nepieciešamas investīcijas, kas jāveic kopīgi, ar labāku plānošanu un visā Eiropā. Lai šo redzējumu pārvērstu realitātē, mēs ierosinām Eiropas regulējumu par kopīgu iepirkumu, ko finansētu no ES budžeta. Mūsu vadītāji ir aicinājuši veikt konkrētus pasākumus, un mēs nākam klajā ar vērienīgu programmu.
Konteksts
ES valstu vai to valdību vadītāji, tiekoties Versaļā 2022. gada 11. martā, apņēmās “uzlabot Eiropas aizsardzības spējas”, ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Viņi arī aicināja “Komisiju, koordinējot to ar Eiropas Aizsardzības aģentūru, līdz maija vidum nākt klajā ar analīzi par aizsardzības investīciju nepietiekamību un ierosināt visas turpmākās iniciatīvas, kas vajadzīgas, lai stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecisko un tehnoloģisko bāzi” Tas tika atkārtoti apstiprināts ES stratēģiskajā drošības un aizsardzības kompasā, ko pieņēma Padome un kas tika apstiprināts Eiropadomes sanāksmē 2022. gada martā.
Šis kopīgais paziņojums sniedz Eiropadomei pieprasīto analīzi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu palielinātie izdevumi aizsardzības jomā veidos daudz spēcīgāku ES aizsardzības tehnoloģisko un rūpniecisko pamatu. Šā paziņojuma pamatā ir 2022. gada 15. februārī izdotais februāra paziņojums presei par aizsardzību.
Eiropas Aizsardzības aģentūra turpinās sniegt atjauninātu analīzi par Eiropas spēju nepietiekamību saistībā ar ikgadējo koordinēto pārskatu par aizsardzības sistēmu.
Plašāka informācija
Kopīgs paziņojums “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”
Pielikums. Kopīgs paziņojums “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība”
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2022. gada 19. maijs
- Autors
- Pārstāvniecība Latvijā