Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2023. gada 28. jūnijsPārstāvniecība Latvijā

ES nāk klajā ar visaptverošu jaunu skatījumu uz klimata pārmaiņu un vides degradācijas draudiem miera, drošības un aizsardzības jomā

Zaļais kurss

Šodien Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ES pievērsīsies pieaugošajai klimata pārmaiņu un vides degradācijas ietekmei uz mieru, drošību un aizsardzību.

Ekstrēmi klimatiskie apstākļi, temperatūras un jūras līmeņa kāpums, pārtuksnešošanās, ūdens trūkums, draudi biodaudzveidībai, vides piesārņojums un kontaminācija apdraud visas cilvēces veselību un labbūtību un var izraisīt lielāku piespiedu pārvietošanos, migrācijas plūsmas, pandēmijas, sociālos nemierus, nestabilitāti un pat konfliktus. Arī Eiropas bruņotie spēki klimata pārmaiņu dēļ saskaras ar mainīgiem un sarežģītiem darbības apstākļiem. Šie jaunie draudi jau ir pamudinājuši sabiedrotos un partnerus atjaunināt savas rīcībpolitikas.

Kopīgajā paziņojumā ir piedāvāta jauna perspektīva un izveidots ES satvars, kā risināt šīs problēmas, kas skar mūsu sabiedrību un mūsu drošības operācijas, kā arī neatpalikt aizvien sīvākā ģeopolitiskā konkurencē par resursiem un tehnoloģijām, kas vajadzīgi zaļās pārkārtošanās īstenošanai.

Klimata un drošības kopsakars jaunā perspektīvā 

Ar šo kopīgo paziņojumu ES tiecas klimata, miera un drošības kopsakaru labāk integrēt ES ārpolitikā, veicot virkni konkrētu darbību, kas pilnvērtīgi aptver visus datus, rīcībpolitikas, misijas, aizsardzību un sadarbību ar trešām partnervalstīm, lai nodrošinātu, ka ietekme tiek ņemta vērā visos ārpolitikas veidošanas, plānošanas un operāciju līmeņos. Tajā izklāstīts ES plāns, kā Savienībai un tās partnervalstīm kļūt noturīgākām un drošākām, saasinoties klimata krīzei, un uzlabota saikne starp dažādām rīcībpolitikām, lai nodrošinātu, ka ārējā darbība un spējas ir piemērotas šo problēmu risināšanai.

Kopīgajā paziņojumā ir izvirzītas četras galvenās prioritātes:

  • stiprināt plānošanu, lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, izmantojot uzticamu un pieejamu uz pierādījumiem balstītu klimata un drošības kopsakara analīzi;
  • reakciju uz klimata un drošības izaicinājumiem realizēt ES ārējā darbībā, cita starpā klimata un drošības kopsakaru integrējot reģionālā un valsts līmeņa konfliktu analīzē;
  • pastiprināt dalībvalstu civilo un militāro operāciju un infrastruktūras klimatadaptācijas un klimatmitigācijas pasākumus, lai samazinātu izmaksas un oglekļa pēdu, tomēr nemazinot operacionālās spējas;
  • nostiprināt starptautiskās partnerības daudzpusējos forumos un ar tādiem partneriem kā NATO saskaņā ar ES klimata pārmaiņu un vides dienaskārtību.

Lai šīs prioritātes īstenotu, ES veiks aptuveni 30 darbības, cita starpā ES Satelītcentrā izveidos klimata un vides drošības datu un analīzes mezglu, ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās iecels konsultantus vides jautājumos, valstu un ES līmenī izveidos apmācības platformas, piemēram, ES Klimata, drošības un aizsardzības apmācības platformu, rūpīgi izanalizēs un izpētīs saistītas rīcībpolitikas un darbības, it sevišķi neaizsargātos ģeogrāfiskajos apgabalos, piemēram, Sāhelā vai Arktikā.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss:

Klimata krīze un vides krīze mūsu pasaulē cilvēcei vēl nepieredzētā ātrumā ienes milzu pārmaiņas. Tās jau tagad ietekmē globālo drošību, radot jaunus draudus un saasinot saspīlējumus. Šodien ES nāk klajā ar paziņojumu par klimata un drošības kopsakaru jaunā perspektīvā. Mēs racionalizēsim un pielāgosim savus ārējos instrumentus, lai palīdzētu aizsargāt drošību visā pasaulē un ES sagatavotu tam, kā šīs krīzes skars mūsu pašu drošību.

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels:

Mūsu miera un drošības priekšnoteikums ir stingras klimata un vides rīcībpolitikas. Citādi miers nav iespējams. Klimata pārmaiņas turklāt ietekmē to, kā dalībvalstu aizsardzības spēki plāno, investē un darbojas. Tiem ir jāpielāgojas smagākiem klimatiskajiem apstākļiem. Vienlaikus tiem ir jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarība no fosilajām degvielām, tomēr tas nedrīkst notikt uz operacionālo spēju rēķina.

Konteksts 

Kopīgajā paziņojumā lietotais jēdziens “klimata un drošības kopsakars” aptver gan klimata pārmaiņu, gan vides degradācijas — arī biodaudzveidības zuduma un piesārņojuma — ietekmi uz mieru, drošību un aizsardzību.

Klimata pārmaiņas un vides degradācija ir savstarpēji cieši saistītas un viena otru saasina, un tās jau tagad ietekmē pārtikas ražošanas drošību, samazinot svarīgu kultūraugu, piemēram, kukurūzas, rīsu un kviešu, ražību un palielina risku, ka lielas ražotājvalstis vienlaikus piedzīvos sliktu ražu. Savukārt ilgtnespējīga pārtikas ražošana veicina vides degradāciju un ūdens trūkumu. Tiek lēsts, ka 2050. gada perspektīvā vairāk nekā miljardam cilvēku trūks pietiekamas piekļuves ūdenim, augsnes degradācija varētu būt pieaugusi līdz 90 %, savukārt pieprasījums pēc pārtikas varētu būt palielinājies par 60 %.

Klimata un vides faktoru izraisītu nestabilitāti un resursu trūkumu savā labā var aktīvi izmantot bruņoti grupējumi un organizētās noziedzības tīkli, korumpēti vai autoritāri režīmi un citas puses, cita starpā arī pastrādājot noziegumus pret vidi, un tie tā rīkojas jau tagad. Pret vidi vērsti noziegumi jau ir kļuvuši par ceturto lielāko globālās noziedzības nozari, turklāt kaitniecības apmēri aizvien pieaug, tā vēl saasinot vides krīzi, arī ilgtnespējīgas dabas resursu ekspluatēšanas ceļā.

Eiropas bruņotajiem spēkiem ir reāli jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un atkarība no fosilajām degvielām, vienlaikus pakāpeniski apgūstot zaļo enerģiju, tomēr tas nedrīkst notikt uz operacionālo spēju un ar aizsardzību saistītās kritiskās infrastruktūras noturības rēķina.

ES jau daudzus gadus ir klimata pārmaiņu problēmas risināšanas avangardā, šai problēmai pievēršoties gan kopumā, gan (kopš 2008. gada) tai pievēršoties kā apdraudējumu vairotājai un (kopš 2020. gada) to skatot kopsakarā ar ES krīžu pārvarēšanu un Eiropas aizsardzību. Šis kopīgais paziņojums ir atbilde uz Padomes 2023. gada marta secinājumiem par klimata un enerģētikas diplomātiju, kuros aicināts klimata, miera un drošības kopsakaru pilnīgāk integrēt ES ārpolitikā.

Sīkākai informācijai  

Kopīgs paziņojums par klimata un drošības kopsakaru

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2023. gada 28. jūnijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā