ES pieeja ekonomiskās drošības uzlabošanai *

Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis šodien publicēja kopīgu paziņojumu par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju. Šis kopīgais paziņojums koncentrējas uz noteiktu ekonomisko plūsmu radīto risku mazināšanu augošas ģeopolitiskās spriedzes un arvien ātrāku tehnoloģisko pārmaiņu kontekstā, vienlaikus saglabājot vislielāko ekonomisko atvērtību un dinamismu.

Ierosinātajā stratēģijā ir noteikts kopīgs satvars ekonomiskās drošības panākšanai, veicinot ES ekonomisko bāzi un konkurētspēju, aizsargājot pret riskiem un veidojot partnerattiecības ar iespējami plašāku valstu loku, lai risinātu kopīgas problēmas un intereses. Ekonomiskās drošības pasākumu virzību noteiks divi pamatprincipi: proporcionalitātes un precizitātes princips.

Plašāka pieeja riska pārvaldībai

Pašreizējā ģeopolitiskajā un tehnoloģiskajā realitātē ātri attīstās riski, kurus rada noteikta savstarpēja ekonomiskā saistība, un tiem arvien lielākā mērā pievienojas draudi drošībai. Tāpēc ES ir jāizstrādā visaptveroša pieeja, kā kopīgi apzināt, novērtēt un pārvaldīt ekonomiskās drošības riskus.

Stratēģijā ierosināts veikt rūpīgu ekonomiskās drošības risku novērtējumu četrās jomās:

• piegādes ķēžu noturības riski, t. sk. enerģētiskā drošība;
• kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības un kiberdrošības riski;
• riski, kas saistīti ar tehnoloģisko drošību un tehnoloģisko noplūdi;
• risks, ka ekonomiskās atkarības izmantos par ieroci, vai ekonomiskās piespiešanas risks.

Stratēģijā ir ierosināta metodika šādam riska novērtējumam. Tas būtu jāveic Komisijai un dalībvalstīm, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Augsto pārstāvi un iesaistot privāto sektoru. Tas būtu jāīsteno dinamiskā un nepārtrauktā procesā.

Stratēģijā arī aprakstīts, kā mazināt konstatētos riskus, izmantojot trīsvirzienu pieeju, proti:

• veicināt ES konkurētspēju, stiprinot vienoto tirgu, atbalstot spēcīgu un noturīgu ekonomiku, ieguldot prasmēs un veicinot ES pētniecisko, tehnoloģisko un industriālo pamatu;
• aizsargāt ES ekonomisko drošību, izmantojot dažādus esošos politikas virzienus un instrumentus, un apsvērt jaunus politikas virzienus un instrumentus iespējamo nepilnību novēršanai. Tas tiktu darīts samērīgi un precīzi, ierobežojot jebkādas nevēlamas negatīvas papildu sekas Eiropas un pasaules ekonomikā;
• veidojot partnerattiecības ar iespējami plašāku partneru loku, lai stiprinātu ekonomisko drošību, t. sk. veicinot un pabeidzot tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, stiprinot citas partnerības, stiprinot starptautisko uz noteikumiem balstīto ekonomisko kārtību un daudzpusējās iestādes, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizāciju, un ieguldot ilgtspējīgā attīstībā ar Global Gateway starpniecību.

Ursula von der Leyen, President of the European Commission:

Globālā integrācija un atvērta ekonomika ir labvēlīgi ietekmējusi mūsu uzņēmumus, konkurētspēju un Eiropas ekonomiku. Un tas nemainīsies arī nākotnē. Tomēr mums skaidri jāapzinās, ka pasaulē tagad ir vairāk konfliktu un tā kļuvusi izteiktāk ģeopolitiska. Tāpēc ekonomiskās drošības jautājums ir kļuvis par mūsu un daudzu mūsu partneru prioritāti. Šodien Eiropa kļūst par pirmo lielo ekonomiku, kas nāk klajā ar ekonomiskās drošības stratēģiju. Turpmākajos gados tā nodrošinās Eiropas suverenitāti, drošību un labklājību.

Priekšsēdētājas izpildvietniece jautājumos par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu Margrēte Vestagere:

Šodienas priekšlikumā drīzāk ieskicēts mūsu plāns mazināt risku, kas saistīts ar mūsu savstarpējo ekonomisko atkarību no tehnoloģijām, kuras mums visvairāk vajadzīgas, nevis kā no tās nodalīties, un apliecināt ES kā līderes pozīciju globālajā tehnoloģiskajā sacensībā. Ja nerīkosimies vienoti, spēles noteikumus diktēs citi. Rīkojoties vienoti, esam spēlētājs, ar ko jārēķinās.

Par tirdzniecību atbildīgais priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis:

ES ekonomiskais spēks balstās uz mūsu unikālo vienoto tirgu un atvērtu, uz noteikumiem balstītu globālo tirdzniecību. Taču pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas un sensitīvu tehnoloģiju straujā attīstība nozīmē, ka mums ir jārīkojas, lai panāktu smalku līdzsvaru: jāsaglabā mūsu ekonomiskā drošība un vienlaikus jānodrošina, ka joprojām varam izmantot atvērtas ekonomikas priekšrocības. Šī visaptverošā pieeja ekonomiskajai drošībai balstīsies uz mūsu stiprajām pusēm, uzturot esošās un veidojot jaunas partnerības visā pasaulē, vienlaikus mērķēti un samērīgi novēršot konstatētos riskus.

Augstais pārstāvis un priekšsēdētājas vietnieks Žuzeps Borels:

Drošība ir jēdziens, kuram ir jaunas un daudzējādas dimensijas. Viena no tām ir ekonomiskā drošība. Esam pieredzējuši, kā atkarības var izmantot par ieroci. Ar šo stratēģiju mēs apvienojam ekonomiskās drošības politikas pasākumus pārmērīgu atkarību mazināšanai, vienlaikus saglabājot globālu, atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības sistēmu. Lai to panāktu, mums jāsadarbojas ar iespējami plašāku partneru loku. Būdams Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, es nodrošināšu, ka mūsu centieni veicināt ekonomisko drošību kļūst par ES ārējās darbības neatņemamu sastāvdaļu un atbilst mūsu plašākai ārpolitikai.

Nākamie soļi

Paziņojums ir pamats stratēģiskām diskusijām ar ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu nolūkā izstrādāt visaptverošu pieeju Savienības ekonomiskās drošības aizsardzībai. Eiropadome šo stratēģiju izskatīs 2023. gada 29. un 30. jūnija sanāksmē.

Paziņojumā ir paredzētas šādas jaunas darbības:

• kopā ar dalībvalstīm izstrādāt satvaru ES ekonomiskās drošības risku novērtēšanai; tas ietver ekonomiskajai drošībai kritisku tehnoloģiju saraksta izveidi un to radīto risku novērtēšanu ar mērķi izstrādāt attiecīgus riska mazināšanas pasākumus;
• sākt strukturētu dialogu ar privāto sektoru nolūkā palielināt kopējo izpratni par ekonomisko drošību un rosināt to veikt pienācīgas rūpības un riska pārvaldības procedūras, ņemot vērā ekonomiskās drošības apsvērumus;
• turpināt atbalstīt ES tehnoloģisko suverenitāti un ES vērtības ķēžu noturību, t. sk. izstrādājot kritiskās tehnoloģijas platformā Strategic Technologies for Europe (STEP);
• pārskatīt Ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas regulu;
• izpētīt iespējas nodrošināt pienācīgu mērķētu atbalstu divējāda lietojuma tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei;
• pilnībā īstenot ES eksporta kontroles regulu attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un nākt klajā ar priekšlikumu, kā nodrošināt tās efektivitāti un lietderību;
• kopā ar dalībvalstīm pārbaudīt, kādus drošības riskus var radīt izejošie ieguldījumi, un, pamatojoties uz to, līdz gada beigām ierosināt iniciatīvu;
• ierosināt pasākumus pētniecības drošības uzlabošanai, nodrošinot esošo instrumentu sistemātisku un stingru piemērošanu un apzinot un novēršot visas atlikušās nepilnības;
• izpētīt, kā mērķēti izmantot kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) instrumentus ES ekonomiskās drošības uzlabošanai, cita starpā hibrīddraudu novēršanas un diplomātijas rīkkopas un rīkkopu pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI);
• uzdot ES vienotajai izlūkdatu analīzes procedūrai (SIAC) īpaši strādāt pie iespējamu draudu ES ekonomiskajai drošībai atklāšanas;
• nodrošināt, ka ES ekonomiskās drošības aizsardzība un veicināšana ir pilnībā integrēta Eiropas Savienības ārējā darbībā, un pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm ekonomiskās drošības jautājumos.

Konteksts

Jau kopš pašiem ES pirmsākumiem atvērta, uz noteikumiem balstīta tirdzniecība bijusi viena no tās pamatiezīmēm un veicinājusi tās labklājību. Tajā pašā laikā augošā ģeopolitiskā spriedze un lielāka ģeostratēģiskā un ģeoekonomiskā konkurence, kā arī tādi satricinājumi kā Covid pandēmija un Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir izcēluši riskus, ko rada konkrētas ekonomiskās atkarības. Ja šādi riski netiek pienācīgi pārvaldīti, tie var apdraudēt mūsu sabiedrības darbošanos, mūsu ekonomiku, mūsu stratēģiskās intereses un spēju rīkoties. Visaptveroša stratēģija, kas ietver kopīgu rīcību iekšpolitikā un ārpolitikā un saskaņotu pasākumu kopumu ES un dalībvalstu līmenī, ir būtiska, lai ES varētu novērtēt un pārvaldīt riskus, vienlaikus saglabājot atvērtību un starptautisko sadarbību.

Plašāka informācija

Eiropas Drošības stratēģija — paziņojums

Eiropas Drošības stratēģija — faktu lapa

* Atjaunināts 20.6.2023.