Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 2. februārisPārstāvniecība Latvijā

ES taksonomija — Komisija nāk klajā ar papildinošu deleģēto aktu par klimatisko komponentu, lai paātrinātu dekarbonizāciju

Investīcijas

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar ES taksonomiju papildinošo deleģēto aktu par klimatisko komponentu, kura mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām; šis akts attiecas uz konkrētām darbībām, kas saistītas ar gāzi un kodolenerģiju. Komisāru kolēģija panāca politisku vienošanos par tekstu, ko oficiāli pieņems, tiklīdz tas būs pārtulkots visās ES valodās.

Lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla, ir nepieciešamas lielas privātās investīcijas. ES taksonomijas mērķis ir virzīt privātās investīcijas uz darbībām, kas vajadzīgas klimatneitralitātes sasniegšanai. Taksonomijas klasifikācija nenosaka, vai konkrēta tehnoloģija būs vai nebūs daļa no dalībvalstu energoresursu struktūras. Mērķis ir paātrināt pārkārtošanos, izmantojot visus iespējamos risinājumus, kuri mums var palīdzēt īstenot klimatieceres. Ņemot vērā zinātniskos ieteikumus un pašreizējo tehnoloģisko progresu, Komisija uzskata, ka pārkārtošanās procesā liela nozīme ir privātām investīcijām gāzes un kodolenerģētikas nozarē. Izvēlētās darbības gāzes un kodolenerģijas nozarē atbilst ES klimata un vides mērķiem un ļaus straujāk pārkārtoties no piesārņojošākām darbībām, tādām kā enerģijas ražošana no oglēm, uz klimatneitrālu nākotni, kurā galvenokārt tiek izmantoti atjaunīgie energoresursi.

Konkrētāk, šodien pieņemtais Papildinošais deleģētais akts par klimatisko komponentu:

– ES taksonomiju papildina ar konkrētām enerģētikas nozares saimnieciskajām darbībām. Tekstā ir izklāstīti skaidri un stingri nosacījumi atbilstoši Taksonomijas regulas 10. panta 2. punktam, saskaņā ar kuriem konkrētas kodolenerģijas un gāzes nozares darbības var uzskatīt par pārejas darbībām līdztekus tām, uz kurām jau attiecas pirmais deleģētais akts par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ko piemēro no 2022. gada 1. janvāra. Šie stingrie nosacījumi ir šādi: darbībām gan gāzes, gan kodolenerģijas sektorā ir jāveicina pārkārtošanās uz klimatneitralitāti; kodolenerģijas darbībām ir jāatbilst kodoldrošuma un vidiskā drošuma prasībām; gāzes darbībām jāveicina pāreja no oglēm uz atjaunīgiem energoresursiem. Uz visām iepriekš minētajām darbībām attiecas specifiski papildu nosacījumi, kuri ir precizēti šodien pieņemtajā papildinošajā deleģētajā aktā;

– nosaka uzņēmumiem pienākumu sniegt informāciju par konkrētām darbībām gāzes un kodolenerģijas nozarē. Komisija pārredzamības nodrošināšanas nolūkos šodien grozīja Taksonomijas informācijas atklāšanas deleģēto aktu, lai investori varētu identificēt, kuras investīciju iespējas ietver darbības gāzes vai kodolenerģijas jomā, un veikt informācijā balstītu izvēli.

Izstrādājot papildinošo deleģēto aktu, tika ņemtas vērā ekspertu apspriedes, kas norisinājās Dalībvalstu ekspertu grupā ilgtspējīga finansējuma jautājumos un Ilgtspējīga finansējuma platformā. Komisija ir arī uzklausījusi Eiropas Parlamenta atsauksmes par šo jautājumu. Komisija ir rūpīgi izskatījusi visu saņemto informāciju un ir ņēmusi to vērā šodien iesniegtajā tekstā. Piemēram, atsauksmju rezultātā ir konkrēti pielāgoti tehniskās pārbaudes kritēriji un informācijas atklāšanas un verifikācijas prasības, tādējādi padarot šos kritērijus un prasības skaidrākus un vieglāk piemērojamus.

Kolēģijas locekļu izteikumi.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku, kas strādā cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: 

Klimata neitralitāte ir mūsu mērķis un arī pienākums. Ja vēlamies sasniegt Eiropas Savienības 2030. un 2050. gadam izvirzītos mērķus, jārīkojas nekavējoties. Šodien Eiropas Komisijas pieņemtais priekšlikums Eiropas ekonomikai palīdzēs īstenot tādu enerģētikas pārkārtošanos, kas būs kā  tilts uz zaļās enerģijas sistēmu ar atjaunojamiem energoresursiem tās pamatā. Šāda pārkārtošanās paātrinās privātās investīcijas, kas šajā posmā ir īpaši nepieciešamas. Jaunie noteikumi uzlabos arī pārredzamību un informācijas sniegšanu, kas ļaus investoriem pieņemt pārdomātus  lēmumus un izvairīties no zaļmaldināšanas.

Finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāre Mareida Makginesa piebilda: 

ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un šā mērķa sasniegšanai mums ir jāizmanto visi mūsu rīcībā esošie instrumenti. Lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā, ir būtiski palielināt privātās investīcijas pārkārtošanās procesā. Šodien mēs nosakām stingrus nosacījumus, kas palīdzēs mobilizēt finansējumu šīs pārejas atbalstam, atsakoties no kaitīgākiem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm. Turklāt mēs uzlabojam tirgus pārredzamību, lai investori, pieņemot investīciju lēmumus, varētu viegli identificēt darbības, kas saistītas ar gāzi un kodolenerģiju.

Turpmākie pasākumi

Kad papildinošais deleģētais akts būs pārtulkots visās oficiālajās ES valodās, tas tiks oficiāli nosūtīts likumdevējiem izskatīšanai.

Līdzīgi kā ar citiem ES Taksonomijas regulas deleģētajiem aktiem, Eiropas Parlamentam un Padomei, kuri Komisijai ir deleģējuši pilnvaras pieņemt Taksonomijas regulas deleģētos aktus, būs četri mēneši, lai dokumentu izskatītu un nepieciešamības gadījumā celtu iebildumus. Abas iestādes var pieprasīt papildu divus mēnešus izskatīšanai. Padomei būs tiesības iebilst pret deleģēto aktu ar pastiprināto kvalificēto vairākumu (ja pret to nobalsos vismaz 72 % dalībvalstu, proti, vismaz 20 dalībvalstis, kuru iedzīvotāju skaits atbilst vismaz 65 % ES iedzīvotāju) un Eiropas Parlamentam — ar balsu vairākumu plenārsēdē (t. i., vismaz 353 EP deputāti).

Pēc pārbaudes perioda beigām un pieņemot, ka neviens no likumdevējiem neiebilst, papildinošais deleģētais akts stāsies spēkā un tiks piemērots, sākot no 2023. gada 1. janvāra.

Konteksts

Eiropas zaļais kurss ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju labklājību un veselību, līdz 2050. gadam panākt Eiropas klimatneitralitāti un sargāt, saglabāt un pilnveidot ES dabas kapitālu un biodaudzveidību.

ES taksonomijas mērķis ir palīdzēt novirzīt investīcijas uz ilgtspējīgām darbībām visā Eiropas Savienībā. Lai līdz 2050. gadam padarītu Eiropu klimatneitrālu, ir svarīgi palīdzēt investoriem pārorientēt investīcijas uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem. ES taksonomija ir zinātniski pamatots pārredzamības rīks, kas domāts kā uzņēmumiem, tā investoriem. Tas ir kopīgs, vispārlietojams satvars, ko investori var izmantot, investējot projektos un saimnieciskajās darbībās, kam ir būtiska pozitīva ietekme uz klimatu un vidi. Tā arī nosaka informācijas atklāšanas pienākumus uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem.

Lai gan ES ir kopīgi mērķi klimata un vides jomā, valstu energoresursu struktūra ir dalībvalstu ziņā un dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga; dažas no valstīm joprojām ir ļoti atkarīgas no oglēm, kuras rada ļoti daudz oglekļa emisiju. Taksonomija palīdz klimata mērķu sasniegšanai piesaistīt privātos investorus un aptver enerģētikas darbības, ņemot vērā dažādu valstu atšķirīgo situāciju un dažādos izejas punktus.

Sīkāka informācija

Jautājumi un atbildes par Papildinošo deleģēto aktu par klimatisko komponentu, kas attiecas uz konkrētām darbībām kodolenerģijas un gāzes jomā

Faktu lapa

ES taksonomijas Papildinošais deleģētais akts par klimatisko komponentu

ES ilgtspējīgu darbību taksonomija

Bieži uzdoti jautājumi: Kas ir ES taksonomija un kā tā darbosies praksē?

Bieži uzdoti jautājumi: Kas ir ES Taksonomijas regulas 8. pantā paredzētais deleģētais akts un kā tas darbosies praksē?

Bieži uzdoti jautājumi: Dažu tādu tiesību normu interpretācija, kas ietvertas informācijas atklāšanas deleģētajā aktā saskaņā ar ES Taksonomijas regulas 8. pantu par ziņošanu par attiecināmām saimnieciskajām darbībām un aktīviem

FISMA ĢD tīmekļa vietne par ilgtspējīgām finansēm

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 2. februāris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā