Ziņojumā ir ņemts vērā Covid-19 pandēmijas uzliesmojums un paskaidrots, kā Komisija ir rīkojusies, lai aizsargātu cilvēku un uzņēmumu tiesības, brīvības un iztikas līdzekļus visā Savienībā.
2020. gadā Komisija sāka pavisam 903 jaunas pārkāpumu lietas. Tas ir par 13 % vairāk nekā 2019. gadā, kad jaunu lietu skaits bija 797. Vismazāk jaunu lietu par ES tiesību aktu nepareizu transponēšanu vai piemērošanu 2020. gadā sākts pret Dāniju, Somiju, Īriju un Nīderlandi, bet visvairāk šādu lietu ierosināts pret Bulgāriju, Itāliju, Maltu un Grieķiju.
ES tiesību aktu izpilde pandēmijas laikā
ES tiesību aktu faktiska izpilde Eiropas iedzīvotājiem ir svarīga, jo tā palīdz nodrošināt, ka viņi var izmantot ES tiesību aktos paredzētās tiesības un priekšrocības. Tas ir jo svarīgāk Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma laikā, kas nepārprotami ietekmējis ES tiesību aktu piemērošanu. Piemēram, daudzas dalībvalstis vienpusēji ieviesa eksporta ierobežojumus zālēm, aizsardzības līdzekļiem un citiem Covid-19 pandēmijas situācijā vajadzīgiem produktiem. Vajadzības gadījumā Komisija pret šiem ierobežojumiem vērsās, ierosinot steidzamas pārkāpuma procedūras. Komisija arī sāka pārkāpuma procedūras pret 11 dalībvalstīm par to, ka tās nav aizsargājušas to patērētāju tiesības, kuri iegādājušies kompleksos ceļojumus un nav saņēmuši pienācīgu kompensāciju pēc ceļojumu atcelšanas Covid-19 dēļ.
Lai gan Komisija meklēja veidus, kā mazināt pārkāpuma procedūru radīto slogu dalībvalstīm (piemēram, nosakot ilgākus termiņus atbilžu sniegšanai), ES tiesību aktu pareiza piemērošana ir ārkārtīgi svarīga arī krīzes laikā.
Prioritāte politikas jomām, kas svarīgas eiropiešu ikdienā
2020. gadā Komisija turpināja stingri piemērot ES noteikumus visās politikas jomās, vienlaikus par prioritāti izvirzot tās, kuras visvairāk ietekmē cilvēka ikdienu un uzņēmumu darbību, kā vide, mobilitāte un transports, enerģētika. Kopā puse no visām jaunajām lietām tika ierosinātas tieši šajās jomās. Piemēram, Komisija vērsās pret dalībvalstīm, kuras nav izpildījušas ES tiesību aktu prasības, kas attiecas uz gaisa un dzeramā ūdens tīrību, ceļotāju tiesībām saņemt kompensāciju par atceltiem ceļojumiem vai transporta drošību.
ES tiesību aktu izpildes panākšanas pamatā ir sadarbība. Tāpēc Eiropas Komisija ar norādījumiem un dialogu aktīvi atbalsta dalībvalstis ES tiesību aktu īstenošanā. 2020. gadā Komisija izdeva vairākas īpašas vadlīnijas dažādās politikas jomās, tai skaitā par ES ārkārtas palīdzību pārrobežu sadarbībā veselības aprūpes jomā, darba aizsardzību, pasažieru tiesībām un aviācijas drošumu, kā arī par koordinētu ekonomikas reakciju uz slimības uzliesmojumu.
Centieni samazināt ES direktīvu novēlotas transponēšanas gadījumu skaitu
Lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu izmantot visas ES tiesību aktos paredzētās priekšrocības, ir būtiski, lai dalībvalstis Eiropas direktīvas ātri transponētu savā tiesību sistēmā.
2020. gadā vairāk nekā puse no visām pārkāpumu procedūrām bija saistītas ar direktīvu novēlotu transponēšanu. Šādu lietu skaits ir ievērojami palielinājies – no 406 lietām 2019. gadā līdz 599 lietām 2020. gadā. Salīdzinājumam, pēdējos piecos gados visvairāk jaunu lietu par direktīvu novēlotu transponēšanu tika sākts 2016. gadā (847 lietas). Lai veicinātu laicīgu un pareizu transponēšanu, Komisija turpināja palīdzēt dalībvalstīm, sagatavojot vadlīnijas, izveidojot speciālas tīmekļvietnes un apmainoties ar paraugpraksi ekspertu grupu sanāksmēs vai darbsemināros.
Visvairāk jaunu lietu par direktīvu novēlotu transponēšanu tika ierosināts pret Apvienoto Karalisti*, Portugāli, Beļģiju un Kipru, bet vismazāk – pret Dāniju, Zviedriju, Īriju, Lietuvu, Maltu un Nīderlandi.
Konteksts
Kopš 1984. gada Komisija pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma sniedz gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību iepriekšējā gadā. Pēc tam Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju par Komisijas ziņojumu.
Komisija prioritāri pievēršas tām jomām, kur tā ar izpildes panākšanas darbību var cilvēkiem un uzņēmumiem reāli uzlabot situāciju un dot labumu. Pienākumu sadalījumā starp Eiropas iestādēm Eiropas Komisijai ir vispārīgs pienākums sākt likumdošanas procesu. Pēc tam par Komisijas priekšlikumu lemj Padome un Eiropas Parlaments. Dalībvalstis atbild par to, lai to tiesību sistēmā ES tiesību akti tiktu laikus un pareizi piemēroti, īstenoti un ievēroti. Šo ciklu noslēdz Komisija, proti, tiklīdz priekšlikumi ir pieņemti un kļūst par ES tiesību aktiem, tā pārrauga, vai dalībvalstis šos aktus piemēro pareizi un, ja ne, tad rīkojas.
Plašāka informācija
Gada ziņojums par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs
Tīmekļvietne par gada ziņojumu par ES tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs
* 2020. gada 1. februārī stājās spēkā izstāšanās līgums, kurā noteikta kārtība, kā Apvienotā Karaliste sakārtotā veidā izstājas no Savienības, un Apvienotā Karaliste oficiāli kļuva par trešo valsti. Izstāšanās līgumā bija paredzēts pārejas periods, kas sākās 2020. gada 1. februārī un beidzās 2020. gada 31. decembrī. Minētajā pārejas periodā un ja nav noteikts citādi, Savienības tiesības, arī pārkāpumu procedūras, Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā joprojām ir piemērojamas. Tāpēc visas šajā ziņojumā iekļautās atsauces uz dalībvalstīm ietver arī Apvienoto Karalisti.
Sīkāka informācija
- Publikācijas datums
- 2021. gada 23. jūlijs