Eurostat ziņojums liecina par ES progresu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā

Eiropas Savienības Statistikas birojs (Eurostat) šodien publicēja ziņojumu Sustainable development in the European Union — monitoring report on progress towards the SDGs in an EU context, 2023 edition, kurā sniegts statistisks pārskats par progresu, kas panākts, virzoties uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem Eiropas Savienībā. Ziņojums tiek publicēts kopā ar Eiropas pusgada pavasara paketi nolūkā palielināt tā nozīmi politikas veidošanā un tādējādi izpildīt šīs Komisijas apņemšanos integrēt IAM Eiropas pusgadā, kas ir komisāram Paolo Džentiloni uzticēts uzdevums.

Ziņojums liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ES ir panākusi progresu virzībā uz lielāko daļu mērķu atbilstīgi Komisijas prioritātēm tādās galvenajās politikas jomās kā Eiropas zaļais kurss, 8. vides rīcības programma un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns. Dati liecina, ka ES ir ievērojami progresējusi daudzu sociālekonomisko mērķu sasniegšanā, savukārt vides jomā ir gaidāms lielāks progress, kad dalībvalstis īstenos vērienīgos Eiropas zaļā kursa mērķrādītājus.

Pirmo reizi ziņojumā tika analizēta pašreizējo krīžu īstermiņa ietekme uz IAM. Tas ietver enerģētisko krīzi saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu un pandēmijas izraisīto satricinājumu sekas. Ziņojumā ir iekļauta arī nodaļa ar labāku analīzi par plašāku ES patēriņa ietekmi uz pārējo pasauli.

Galvenie konstatējumi

Ziņojums liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ES ir panākusi ievērojamu progresu virzībā uz trim IAM un mērenu progresu virzībā uz lielāko daļu citu mērķu. Īpaši uzsverams turpmākais.

ES ir panākusi vislielāko progresu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā (8. IAM). 2022. gadā ES nodarbinātības līmenis sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni, proti, 74,6 %, savukārt ES ilgtermiņa bezdarba līmenis samazinājās līdz jaunam rekordzemam līmenim.
Ievērojams progress tika panākts arī nabadzības samazināšanā (1. IAM) un dzimumu līdztiesības uzlabošanā (5. IAM). To cilvēku īpatsvars, kuri ir pārslogoti ar mājokļa izmaksām, kopš 2015. gada ir samazinājies, un sieviešu izpeļņa stundā atbilst vīriešu izpeļņai.
Labi panākumi gūti arī nevienlīdzības mazināšanā (10. IAM), pilnvērtīgas izglītības nodrošināšanā (4. IAM), miera un personiskās drošības veicināšanā ES teritorijā un tiesu iestāžu pieejamības un uzticēšanās iestādēm uzlabošanā (16. IAM). Ienākumu atšķirības starp bagātākajām un nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām ir samazinājušās, un ES sekmīgi īsteno savu mērķi, proti, panākt, ka 45 % iedzīvotāju iegūst terciāro izglītību. Dzīve ES pēdējos gados ir kļuvusi drošāka, jo ir ievērojami samazinājies slepkavību vai vardarbības dēļ izraisītu nāves gadījumu skaits, un Eiropas apkaimēs ir stipri mainījusies uztvere par noziedzības, vardarbības un vandālisma gadījumu skaitu, proti, valda uzskats, ka tas ir nokrities. Turklāt, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem šķēršļiem, ES ir guvusi pozitīvas sekmes virzībā uz veselības un labjutības (3. IAM) un inovācijas un infrastruktūras (9. IAM) mērķu sasniegšanu.
Progress bija vidēji labvēlīgs tendencēm tādās jomās kā atbildīgs patēriņš un ražošana (12. IAM), ilgtspējīgas pilsētas un kopienas (11. IAM), dzīvība ūdenī (14. IAM), bada izskaušana (2. IAM), tīrs ūdens un sanitārija (6. IAM) un cenas ziņā pieejama un tīra enerģija (7. IAM).
Paredzams, ka progress būs lielāks attiecībā uz trim mērķiem — klimatrīcība (13. IAM), dzīvība uz zemes (15. IAM) un globālās partnerības (17. IAM), jo ES dalībvalstis ir apņēmušās īstenot vērienīgākus mērķus vides jomā, kas noteikti ES līmenī. Attiecībā uz klimatrīcību (13. IAM) ES ir noteikusi ļoti vērienīgus un nepieredzētus klimata mērķus 2030. gadam, un salīdzinājumā ar iepriekšējām tendencēm tie prasīs vairāk pūļu. ES jau ir ieviesusi politikas pasākumus, lai īstenotu šos papildu centienus, jo īpaši ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, un pārskatījusi ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un izstrādājusi Kopīgo centienu regulu, kurā dalībvalstīm noteikti saistoši ikgadējie siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāji. Arī enerģētikas jomā ES ir noteikusi vērienīgākus mērķrādītājus 2030. gadam. Paredzams, ka turpmākajos gados ES būs vērojams arī lielāks progress energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā. Attiecībā uz dzīvību uz zemes (15. IAM) ES vērojama strauja plaši izplatīto putnu sugu un pļavu tauriņu populāciju samazināšanās, lai gan aizsargājamo sauszemes teritoriju skaits kopš 2013. gada ir palielinājies. Papildu centieni, kas vajadzīgi, lai apturētu ekosistēmu degradāciju, ir paredzēti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, šogad sāktajā ES meža stratēģijā 2030. gadam un ES Augsnes stratēģijā, kurā izvirzīts mērķis līdz 2030. gadam atjaunot degradētu zemi un augsni un apkarot pārtuksnešošanos. Attiecībā uz partnerībām 17. IAM īstenošanai tendence daļēji atspoguļo ciklisko ietekmi un jo īpaši valsts parāda pieaugumu, ko izraisījusi Covid-19 krīze.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni:

Eiropas ekonomika demonstrē ievērojamu noturību pēc pēdējos trijos gados pieredzētās krīzes. Tomēr mums ir jāturpina risināt strukturālās problēmas, vienlaikus saglabājot apņemšanos īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Ilgtspējīgas attīstības mērķi joprojām ir mūsu kompass šajos kolektīvajos centienos. Šis ziņojums mums sniedz uzticamus datus, kas palīdz sekot līdzi progresam, tiecoties sasniegt mūsu vidēja termiņa mērķus.

Konteksts

Ilgtspējīgas attīstības mērķi jau ilgu laiku ir bijuši Eiropas politikas veidošanas pamatā, tie ir stingri nostiprināti Eiropas līgumos un integrēti galvenajos projektos, nozaru politikā un Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas iniciatīvās. Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2015. gada septembrī, ir bijis jauns stimuls globālajiem centieniem panākt ilgtspējīgu attīstību. ES ir pilnībā apņēmusies panākt Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izklāstītos mērķus un īstenot to, kā izklāstīts dokumentā “Eiropas zaļais kurss” un dienestu darba dokumentā Delivering on the UN's Sustainable Development Goals — A comprehensive approach [ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja].

Šodienas publikācija ir septītā no Eurostat 2017. gadā sāktajām ikgadējām uzraudzības darbībām. Tās pamatā ir ES IAM rādītāju kopums, kas tika izstrādāts, lai uzraudzītu progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā. IAM uzraudzības ziņojuma mērķis ir sniegt objektīvu novērtējumu par to, vai ES saskaņā ar izvēlētajiem rādītājiem pēdējo 5 un 15 gadu periodos ir guvusi panākumus IAM sasniegšanā.

Rādītāju tendences tiek novērtētas, pamatojoties uz to vidējo gada pieauguma tempu pēdējo 5 gadu laikā. Attiecībā uz 22 rādītājiem ar kvantitatīviem ES mērķiem tiek novērtēts progress šo mērķu sasniegšanā. Šie mērķi galvenokārt attiecas uz klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, enerģijas patēriņu un izglītību. Visus pārējos rādītājus novērtē atbilstoši izmaiņu virzienam un ātrumam.

Sīkāka informācija

Sīkāka informācija

Publikācijas datums: 2023. gada 25. maijs
Autors: Pārstāvniecība Latvijā