Ilgtspējīga zivsaimniecība: ES un Apvienotā Karaliste vienojas par zvejas iespējām 2023. gadam

Nolīgums veicinās abu pušu ūdeņos esošo kopīgi pārvaldīto zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību un flotēm un operatoriem sniegs stabilitāti un paredzamību. Tas attiecas uz vairāk nekā 74 krājumiem un ES flotei nodrošina zvejas iespējas vairāk nekā 350,000 tonnu apmērā; šā apjoma lēstā vērtība pēc vēsturiskajām izkraušanas cenām (koriģētām ar inflāciju) ir apmēram 1 miljards EUR.

Šī vienošanās noslēdz trešo ikgadējo ES un Apvienotās Karalistes apspriešanos par zvejas iespējām, kas balstās uz ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīguma (TSN) noteikumiem. Tā aptver visus kopīgos un kopīgi pārvaldītos zvejas resursus ES un Apvienotās Karalistes ūdeņos, attiecībā uz kopīgajiem krājumiem, kā arī savstarpēju piekļuvi garspuru tunzivs zvejai noteicot kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) limitus 2023. gadam.

Nolīgums balstās uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem par zivju krājumu stāvokli, ko sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Tas ņem vērā tādus svarīgus ilgtspējas un pārvaldības principus kā maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms (MSY) un piesardzīga pieeja, kas ir ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) un TSN zivsaimniecības nodaļas pamatā.

Turklāt puses apņēmās ES un Apvienotās Karalistes Specializētajā zvejniecības komitejā darboties vairākos konkrētos darba virzienos, lai (pārskatot arī jutīgo krājumu aizsardzībai visos jūras baseinos paredzētus tehniskus pasākumus) nākamajā gadā uzlabotu kopīgo zivju krājumu ilgtspējīgu pārvaldību.

Nākamie soļi

Saskaņotos nozvejas limitus Padome iekļaus 2023. gada zvejas iespēju regulā, par kuru nesenajā ES zivsaimniecības ministru padomē tika panākta politiska vienošanās.

2023. gadā Puses rīkos apspriedes par trim citiem kopīgi pārvaldītiem krājumiem, par kuriem zinātniskais ieteikums neatbilst kalendārajam gadam: par brētliņu (Ziemeļjūra un Lamanšs) un tūbīti (Ziemeļjūra, visi krasti).

Konteksts

Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības lielākā daļa krājumu ES ūdeņos Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā tagad ir kopīgi ar trešām valstīm, konkrētāk, ar Apvienoto Karalisti.

ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums noteic kopīgi pārvaldītus ES un Apvienotās Karalistes krājumus, par kuriem puses katru gadu rīko ikgadējas apspriedes, lai noteiktu nozvejas limitus. Pušu attiecīgās daļas šajos krājumos noteic Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, kas paredz arī abu pušu flotu savstarpēju piekļuvi otras Puses ūdeņiem. Tirdzniecības un sadarbības nolīgums paredz arī vēsturiskajiem zvejas līmeņiem atbilstošu savstarpēju piekļuvi ārpuskvotas krājumiem.

Ar Apvienoto Karalisti panāktais nolīgums seko tam nesenajam nolīgumam par makreles, putasu un Atlantijas siļķes nozvejas limitiem Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā 2023. gadam, kas noslēgts ar attiecīgajām piekrastes valstīm, kā arī ES, Apvienotās Karalistes un Norvēģijas trīspusējam nolīgumam par sešiem galvenajiem zivju krājumiem, kas šīm trim pusēm ir kopīgi Ziemeļjūrā. Pašlaik notiek divpusējas konsultācijas ar Norvēģiju.

Vairāk informācijas

Rakstisks Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības zvejniecības konsultāciju protokols 2023. gadam

Šodien panāktā vienošanās abās Lamanša, Īrijas jūras un Ziemeļjūras pusēs zvejniekiem un zvejniecēm nodrošinās zvejas iespējas un atbalstīs piekrastes kopienu iztiku. Tas veicinās kopīgo jūras dzīvo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, mūsu zvejniekiem sniegs noteiktību par nākamo gadu un radīs stingru pamatu arī turpmākai sadarbībai ar Apvienoto Karalisti zivsaimniecības pārvaldībā.

Vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virgīnijs Sinkēvičs - 20/12/2022