Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2022. gada 12. jūlijsPārstāvniecība Latvijā

Inovāciju fonds: ES iegulda 1,8 miljardus eiro tīro tehnoloģiju projektos

The Nucleic Acids Analysis laboratory of the Joint Research Centre (JRC)

Šodien ES iegulda vairāk nekā 1,8 miljardus eiro 17 liela mēroga inovatīvos tīro tehnoloģiju projektos ar trešo Inovāciju fonda atbalsta kārtu. No Inovāciju fonda tiks izmaksātas dotācijas, lai palīdzētu laist tirgū revolucionāras tehnoloģijas energoietilpīgās nozarēs, ūdeņraža, atjaunīgās enerģijas, oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas infrastruktūras un enerģijas uzglabāšanas un atjaunīgo energoresursu galveno komponentu ražošanas jomā. Atlasītie projekti atrodas Bulgārijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Islandē, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss izteicās šādi: 

Šodien piešķirtās dotācijas atbalsta inovatīvus uzņēmumus visā Eiropā, lai izstrādātu progresīvas tehnoloģijas, kas mums vajadzīgas, lai virzītu zaļo pārkārtošanos. Inovācijas fonds ir svarīgs instruments, lai izvērstu inovācijas atjaunīgā ūdeņraža jomā un citus risinājumus Eiropas rūpniecībai. Salīdzinājumā ar pirmo izmaksu kārtu pieejamie līdzekļi ir palielinājušies par 60 %, ļaujot divkāršot atbalstīto projektu skaitu. Tas ir liels stimuls energoietilpīgas rūpniecības dekarbonizācijai Eiropas Savienībā.

17 projekti tika atlasīti saskaņā ar otro uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus liela mēroga projektiem, kas nozīmē, ka to kapitāla izmaksas pārsniedz 7,5 miljonus eiro. Projektus izvērtēja neatkarīgi eksperti, pamatojoties uz to spēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar tradicionālajām tehnoloģijām un ieviest jauninājumus, kas pārsniedz jaunākos sasniegumus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gatavību to ieviešanai. Citu kritēriju vidū bija projektu mērogojamības un rentabilitātes potenciāls.

Atlasītie projekti aptver plašu nozaru klāstu, kas veicina ES dekarbonizācijas centienus, piemēram, zaļā ūdeņraža ražošanu, sadali un izmantošanu, atkritumu pārvēršanu ūdeņradī, atkrastes vēja enerģijas ražošanu, fotoelementu moduļu ražošanu, akumulatoru uzglabāšanu un reciklēšanu, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, ilgtspējīgas aviācijas degvielas un modernas biodegvielas. Kopā tie spēj ietaupīt 136 miljonus tonnu CO₂ ekv. pirmajos 10 darbības gados.

Turklāt Eiropas Investīciju banka projektu izstrādes atbalstam iepriekš atlasīs līdz pat 20 projektiem, kas ir daudzsološi, bet vēl nav pietiekami izstrādāti dotācijas saņemšanai. Par tiem paziņos 2022. gada ceturtajā ceturksnī.

Projekti īsumā

Energoietilpīgas nozares:

Cementa rūpniecība (4 projekti): projekts Vācijā cementa rūpnīcā ieviesīs otrās paaudzes skābekļa–kurināmā oglekļa uztveršanas procesu un nodrošinās to kā izejvielu turpmākai pārstrādei sintētiskajā metanolā. Cits projekts, kas atrodas Polijā, radīs pilnīgu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas ķēdi, sākot no CO₂ uztveršanas un sašķidrināšanas cementa rūpnīcā līdz uzglabāšanai atkrastē. Trešajā projektā tiks uztvertas CO₂ emisijas no izplūdes gāzēm, kas rodas kaļķu ražošanas laikā, un tās tiks pastāvīgi uzglabātas Francijas atkrastes ģeoloģiskajos veidojumos. Visbeidzot, vēl viens projekts būs pirmais pilnas ķēdes oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projekts Bulgārijā, savienojot CO₂ uztveršanas iekārtas cementa rūpnīcā ar pastāvīgu uzglabāšanu atkrastē izsmeltā gāzes atradnē Melnajā jūrā, izmantojot sauszemes un atkrastes cauruļvadu sistēmu.

Ķīmiskā rūpniecība (3 projekti): Somijā projekts paredz ķīmiski reciklēt plastmasu, lai to izmantotu kā ievadresursu naftas pārstrādes rūpnīcās. Vēl viens projekts Zviedrijā izveidos pirmo šāda veida metanola rūpnīcu, kas pārveidos CO₂, atlieku plūsmas, atjaunīgo ūdeņradi un biogāzi par metanolu. Cits projekts Zviedrijā ražos jaunu šķiedru no celulozes, lai tekstīlijās aizstātu poliesteri.

Ūdeņraža rūpniecība (3 projekti): Nīderlandē vienā projektā tiks ražots, izplatīts un izmantots zaļais ūdeņradis, izmantojot elektrolīzeru, ko nodrošina ar atkrastes vēja elektroenerģiju. Vēl viens ražos 15 500 tonnas atjaunīgā ūdeņraža gadā. Trešai pārstrādās nereciklējamu cieto atkritumu plūsmas un pārveidos tās galvenokārt ūdeņradī.

Naftas pārstrādes rūpniecība (2 projekti): Norvēģijā viens projekts uzbūvēs un ekspluatēs pasaulē pirmo komerciālā mēroga analoģiskās biodegvielas ražošanas iekārtu, kas pārveidos mežsaimniecības atkritumus modernā otrās paaudzes biodegvielā un biokokoglēs. Projekts Zviedrijā uzbūvēs liela mēroga iekārtu sintētiskas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanai, izmantojot CO₂, kas uztverts kombinētās siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas (CHP) rūpnīcā.

Komponentu ražošana enerģijas uzglabāšanai vai atjaunīgo energoresursu ražošanai (3 projekti): Polijā projekts izveidos inovatīvu elektroķīmisko akumulatoru sistēmu ražotni, lai nodrošinātu īstermiņa elektroenerģijas uzkrāšanu. Vēl viens projekts Francijas ziemeļos uzbūvēs fotoelementu ražotni, kuras pamatā būs inovatīva heteropārejas tehnoloģija. Trešais projekts Francijā izbūvēs litija jonu reciklēšanas rūpnīcu Dankerkas akumulatoru klasterī melnās masas ražošanai un attīrīšanai, nodrošinot piekļuvi sekundāram akumulatoru izejvielu avotam.

Atjaunīgie energoresursi: Ziemeļjūras Vācijas daļā projekts uzbūvēs un ekspluatēs atkrastes vējparku, kas ieviesīs inovatīvus risinājumus turbīnām un ūdeņradim.

Oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas infrastruktūra: projektā Islandē tiks būvēts ļoti mērogojams sauszemes oglekļa minerālu uzglabāšanas terminālis, kura kopējā uzglabāšanas jauda ir 880 miljoni tonnu CO₂.  

Konteksts

Ar ieņēmumiem vairāk nekā 38 miljardu apmērā[1] līdz 2030. gadam no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) Inovāciju fonda mērķis ir dot pareizus finansiālos stimulus uzņēmumiem un publiskā sektora iestādēm investēt nākamās paaudzes mazoglekļa tehnoloģijās un tādējādi dot ES uzņēmumiem pirmsācēja priekšrocības kļūt par pasaules līderiem tehnoloģiju jomā.

Pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus liela mēroga projektiem piešķīra dotācijas 1,1 miljarda eiro apmērā 7 energoietilpīgās rūpniecības, ūdeņraža, oglekļa uztveršanas, izmantošanas un uzglabāšanas un atjaunīgo energoresursu enerģijas projektiem. Projektu izstrādes palīdzība tika piešķirta 15 projektiem.

Palielinot finansējumu par 60 % salīdzinājumā ar Inovāciju fonda pirmo kārtu, mēs vairāk nekā divkāršojam to projektu skaitu, kuri var saņemt atbalstu. Mēs arī paplašinām ģeogrāfisko tvērumu, iekļaujot vairāk valstu, tostarp Austrumeiropā, un esam paātrinājuši pieteikumu iesniegšanas un novērtēšanas procesu.

Veiksmīgi projekti saskaņā ar šo otro uzaicinājumu tagad sāks sagatavot savus individuālos dotāciju nolīgumus ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra, kas ir fonda īstenošanas aģentūra. Gaidāms, ka tos pabeigs 2022. gada ceturtajā ceturksnī, lai Komisija varētu pieņemt attiecīgu lēmumu par dotācijas piešķiršanu un sākt dotāciju sadali.

Rudenī Komisija izsludinās trešo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus liela mēroga projektiem. Kā paziņots plānā “REPowerEU”, pieejamais finansējums tiks divkāršots līdz aptuveni 3 miljardiem eiro, lai vēl vairāk atbalstītu ES neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Projekti, kas iepriekšējos uzaicinājumos nebija veiksmīgi, tiek mudināti atkārtoti pieteikties.  

2021. gada jūlijā Komisija kā daļu no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %” ierosināja papildināt Inovāciju fondu, kas pašlaik tiek iegūts no 450 miljoniem kvotu no pašreizējās ETS 2021.–2030. gadam, ar 50 miljoniem kvotu no pašreizējās ETS un 150 miljoniem kvotu no jaunās sistēmas, kas aptver autotransporta un ēku emisijas. Turklāt priekšlikums paredz, ka kvotas, kas pretējā gadījumā tiktu bez maksas iedalītas rūpniecības sektoriem, uz kuriem attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, tagad tiktu izsolītas un ieskaitītas Inovāciju fondā.

Sīkākai uzziņai 

Atlasīto liela mēroga projektu apraksts

Inovāciju fonda vietne

Inovācijas fonda liela mēroga projekti

Pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus liela mēroga projektiem atbalstītie projekti
Pirmajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus mazapjoma projektiem atbalstītie projekti
Priekšlikums pārskatītajai ES ETS direktīvai
Eiropas zaļā kursa īstenošana

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2022. gada 12. jūlijs
Autors
Pārstāvniecība Latvijā