Jauni noteikumi par PVN likmēm ļauj dalībvalstīm rīkoties elastīgāk un palīdzēs īstenot ES zaļās un digitālās pārkārtošanās un sabiedrības veselības prioritātes

Komisija atzinīgi vērtē ES finanšu ministru šodien panākto vienošanos atjaunināt pašreizējos noteikumus, kas reglamentē pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes precēm un pakalpojumiem. Šie jaunie noteikumi dalībvalstīm dos lielāku elastību piemērojamo likmju ziņā un ļaus nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi ES dalībvalstu vidū. Līdztekus šis atjaunotais regulējums pieskaņos PVN noteikumus tādām ES kopējām prioritātēm kā cīņa pret klimata pārmaiņām, atbalsts digitalizācijai un sabiedrības veselības aizsardzība. Tagad par šo priekšlikuma redakciju vēl jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu.

Ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni norādīja: 

Šodien vienprātīgi panāktā vienošanās modernizēt noteikumus par PVN likmēm ir patiesi apsveicama. Šis ilgstošās sarunās panāktais rezultāts liecina, ka tad, ja ir patiesa griba, risinājums atrodas, turklāt – ES mēroga risinājums. Dalībvalstis varēs PVN sistēmā elastīgāk atspoguļot izvēlēto ievirzi, vienlaikus darot to saskaņā ar ES kopējām prioritātēm – zaļo un digitālo pārkārtošanos un, protams, sabiedrības veselības aizsardzību.

Sīkāk par šo regulējumu

Pašreizējie ES noteikumi par PVN likmēm tika pieņemti pirms gandrīz 30 gadiem, un tos bija nepieciešams steidzami modernizēt, ņemot vērā PVN noteikumu vispārējo attīstību gadu gaitā. Tāpēc Komisija 2018. gadā ierosināja reformēt PVN likmes.

Šodien panāktā vienošanās arī nodrošinās ES PVN noteikumu pilnīgu atbilstību ES kopējām rīcības prioritātēm. Minētie jautājumi šodien saskaņotajos noteikumos risināti šādi: 

• ir atjaunināts saraksts ar precēm un pakalpojumiem (PVN direktīvas III pielikums), kam dalībvalstis var piemērot samazinātas PVN likmes. Sarakstam pievienotas jaunas preces un pakalpojumi, kas palīdz aizsargāt sabiedrības veselību, labvēlīgi ietekmē vidi un sekmē digitālo pārkārtošanos. Kad šie noteikumi stāsies spēkā, dalībvalstis arī pirmoreiz varēs atbrīvot no PVN konkrētas sarakstā iekļautās preces un pakalpojumus, kas ļauj apmierināt pamatvajadzības;
• līdz 2030. gadam būs jāatceļ iespēja dalībvalstīs piemērot samazinātas likmes un atbrīvojumus precēm un pakalpojumiem, kuriem ir negatīva ietekme uz vidi un ES mērķiem klimata pārmaiņu jomā;
• konkrētām precēm un pakalpojumiem noteiktās atkāpes un atbrīvojumi, kas dažās dalībvalstīs pastāv vēsturisku iemeslu dēļ, tiek atļauti visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un novērstu konkurences izkropļojumus. Savukārt pašreizējās atkāpes, kuras neattaisno sabiedriskās kārtības mērķi un kuras nenāk par labu ES klimatrīcībai, līdz 2032. gadam būs jāatceļ.

Šodien saskaņotie jaunie noteikumi balstās uz iepriekš panākto vienošanos ES PVN sistēmu pārveidot tā, lai PVN tiktu maksāts nevis piegādātāja, bet gan patērētāja dalībvalstī. Tādā veidā tiks nodrošināts, ka līdz ar likmju lielāku dažādību (saskaņā ar šodienas vienošanos) nepalielinās potenciāls radīt traucējumus vienotā tirgus darbībā vai kropļot konkurenci. Līdztekus tiek arī novērsta samazināto likmju plašāka piemērošana, kas apdraudētu dalībvalstu spēju iekasēt ieņēmumus pēc Covid-19 krīzes.

Turpmākajos gados dalībvalstīm būs jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas, un apjomīgi jāinvestē zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi nodrošināt pietiekamus publiskos ieņēmumus. Tāpēc atjauninātajā regulējumā ir noteikts samazināto likmju minimālais līmenis, kā arī maksimālais III pielikuma preču un pakalpojumu skaits, kam dalībvalstis var piemērot šīs likmes (izvērsti skatīt jautājumu un atbilžu dokumentā). Tomēr dalībvalstīm pirmoreiz būs arī iespēja piemērot vienu samazināto likmi, kas mazāka par 5 %, vai nedaudzas sarakstā iekļautās pozīcijas atbrīvot no PVN.

Nākamie soļi

Tagad šie atjauninātie noteikumi tiks nosūtīti apspriešanai Eiropas Parlamentā, kura jāpabeidz līdz 2022. gada marta beigām. Pēc tam, kad dalībvalstis būs oficiāli pieņēmušas šo regulējumu, tas stāsies spēkā, kad būs pagājušas 20 dienas no tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un no tā brīža dalībvalstis varēs sākt piemērot jauno sistēmu.

Plašāka informācija

Jautājumi un atbildes