Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Paziņojums presei2021. gada 17. novembrisPārstāvniecība Latvijā

Jauni priekšlikumi mežu izciršanas apturēšanai, novatoriskai un ilgtspējīgai atkritumu apsaimniekošanai un augsnes veselīguma uzlabošanai cilvēku, dabas un klimata labā

Eiropas zaļais kurss

Šodien Komisija pieņēma trīs jaunas iniciatīvas, kas ir nepieciešamas, lai Eiropas zaļais kurss kļūtu par realitāti. Komisija ierosina jaunus noteikumus, kas ierobežotu ES izraisītu atmežošanu, kā arī nāk klajā ar jauniem noteikumiem, kas atvieglotu atkritumu sūtījumus ES iekšienē ar mērķi veicināt aprites ekonomiku un risināt problēmas, kas saistītas ar nelegālu atkritumu eksportu uz trešām valstīm. Komisija nāk klajā arī ar jaunu augsnes stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam panākt visu Eiropas augšņu atjaunošanu, izturētspējas uzlabošanu un pienācīgu aizsardzību. Ar šodienas priekšlikumiem Komisija piedāvā instrumentus pārejai uz aprites ekonomiku, dabas aizsardzību un vides standartu paaugstināšanu Eiropas Savienībā un pasaulē.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss

Lai gūtu panākumus globālajā cīņā pret klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, mums atbildīgi jārīkojas gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Atmežošanas regula ir mūsu atbilde uz iedzīvotāju aicinājumiem līdz minimumam samazināt Eiropas līdzdalību atmežošanā un veicināt ilgtspējīgu patēriņu. Mūsu jaunais atkritumu sūtījumu regulējums sekmēs aprites ekonomiku un nodrošinās, ka atkritumu eksports nekaitē videi vai cilvēka veselībai citviet. Savukārt Augsnes stratēģija uzlabos augsnes veselīgumu un augsnes izmantošanu ilgtspējīgā veidā, kā arī nodrošinās augsnei vajadzīgo tiesisko aizsardzību.

Par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais Komisijas loceklis Virginijs Sinkēvičs:

Ja vērienīgāku klimata un vides rīcībpolitiku sagaidām no partneriem, mums būtu jāpārtrauc piesārņojuma eksports un atmežošana pašu teritorijā. Atmežošanas un atkritumu pārvadāšanas noteikumi ir līdz šim vistālejošākie likumdošanas centieni risināt šos jautājumus visā pasaulē. Ar šiem priekšlikumiem mēs uzņemamies atbildību un speram konkrētus soļus, kas samazinās mūsu izraisīto ietekmi uz piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības zudumu pasaules mērogā. Mēs arī nākam klajā ar revolucionāru ES Augsnes stratēģiju, kas pamatojas uz spēcīgu rīcībpolitikas programmu, kuras mērķis ir nodrošināt augsnei tādu pašu aizsardzības līmeni kā ūdenim, jūras videi un gaisam.

Lai ierobežotu ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju, Komisija ierosina jaunu regulu. Laikā no 1990. līdz 2020. gadam pasaule ir zaudējusi 420 miljonus hektāru meža – šī platība pārsniedz Eiropas Savienības platību. Ierosinātie jaunie noteikumi garantētu, ka ražojumi, ko ES tirgū pērk, izmanto un patērē ES iedzīvotāji, neveicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju. Šo procesu galvenais virzītājspēks ir lauksaimniecības ekspansija, kas saistīta ar tādu izejvielu iegūšanu kā sojas pupas, liellopu gaļa, palmu eļļa, koksne, kakao un kafija un ar dažiem no šīm izejvielām atvasinātajiem produktiem.

Lai nodrošinātu, ka ES tirgū ir atļauti tikai tādi produkti, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un likumīgi produkti, regulā ir noteikti obligāti pienācīgas pārbaudes noteikumi uzņēmumiem, kas šādas preces vēlas laist ES tirgū. Lai novērtētu valstis un to atmežošanas un meža degradācijas risku, ko rada preces, uz kurām attiecas regulas darbības joma, Komisija izmantos salīdzinošās novērtēšanas sistēmu.

Lai apvienotu centienus, Komisija pastiprinās dialogu ar citām lielām patērētājvalstīm un iesaistīsies daudzpusējā sadarbībā. Paredzams, ka jaunie noteikumi samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas un bioloģiskās daudzveidības zudumu, jo tie veicinās tādu produktu patēriņu, kuru iegūšanā nav veikta atmežošana, un samazinās ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju pasaules mērogā. Visbeidzot, atmežošanas un mežu degradācijas problēmas risināšanai būs pozitīva ietekme uz vietējām kopienām, arī uz vismazāk aizsargātām personām, piemēram, pirmiedzīvotājiem, kuru dzīve lielā mērā atkarīga no meža ekosistēmām.

Saskaņā ar pārskatīto regulu par atkritumu sūtījumiem Komisija īsteno aprites ekonomikas un nulles piesārņojuma mērķus, ierosinot stingrākus noteikumus par atkritumu eksportu, efektīvāku sistēmu atkritumu kā resursa apritei un apņēmīgu rīcību cīņā pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību. Atkritumu eksports uz valstīm, kas nav ESAO valstis, tiks ierobežots un atļauts tikai tad, ja trešās valstis konkrētos atkritumus vēlas saņemt un spēs tos ilgtspējīgi apsaimniekot. Atkritumu sūtījumi uz ESAO valstīm tiks uzraudzīti, un tos varēs apturēt, ja galamērķa valstī tie radīs nopietnas vides problēmas. Saskaņā ar priekšlikumu visiem ES uzņēmumiem, kuri eksportē atkritumus ārpus Eiropas Savienības, būtu jānodrošina, ka objektiem, kas saņem to atkritumus, tiek veikta neatkarīga revīzija, kurā apliecina, ka tie apsaimnieko šos atkritumus videi drošā veidā.

Komisija ierosina ievērojami vienkāršot Eiropas Savienībā izveidotās procedūras, atvieglojot atkritumu atgriešanos aprites ekonomikā, bet nepazeminot nepieciešamo kontroles līmeni. Tas palīdzēs samazināt ES atkarību no primārajām izejvielām un atbalstīt inovāciju un ES rūpniecības dekarbonizāciju, kas ir svarīgi ES klimatisko mērķu sasniegšanai. Ar jaunajiem noteikumiem atkritumu sūtījumu jomā tiks ieviesta elektroniska dokumentācijas apmaiņa, tādējādi šī joma būs pielāgota digitālā laikmeta prasībām.

Regula par atkritumu sūtījumiem vēl vairāk pastiprina pasākumus, kas vērsti pret atkritumu nelikumīgu tirdzniecību, kas ir viens no vissmagākajiem vidisko noziegumu veidiem, tāpēc ka nelikumīgi sūtījumi potenciāli veido līdz 30 % no atkritumu sūtījumiem un to vērtība gadā sasniedz 9,5 miljardus eiro. Lai uzlabotu izpildes režīma efektivitāti un rezultativitāti, tiks izveidota ES Atkritumu sūtījumu izpildes grupa, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) tiks pilnvarots atbalstīt ES dalībvalstu veiktu starptautisku izmeklēšanu atkritumu nelikumīgas tirdzniecības jomā un tiks ieviesti stingrāki noteikumi par administratīvajiem sodiem.

Visbeidzot, Komisija šodien nāk klajā arī ar jaunu ES Augsnes stratēģiju, kas ir svarīgs Eiropas zaļā kursa un ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam elements klimata un biodaudzveidības krīzes risināšanai. Veselīga augsne nodrošina 95 % pārtikas, ko lietojam uzturā, tajā mīt vairāk nekā 25 % no pasaules dzīvajiem organismiem, kas nodrošina bioloģisko daudzveidību, un tā ir planētas lielākā sauszemes oglekļa krātuve. Tomēr 70 % augšņu Eiropas Savienībā nav labā stāvoklī. Stratēģijā noteikts satvars ar konkrētiem pasākumiem, kuru nolūks ir augsnes aizsardzība, atjaunošana un ilgtspējīga izmantošana, un ierosināta virkne brīvprātīgu un juridiski saistošu pasākumu. Šīs stratēģijas mērķis ir palielināt augsnes oglekļa daudzumu lauksaimniecības zemē, cīnīties pret pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni un nodrošināt, ka līdz 2050. gadam visas augsnes ekosistēmas ir veselīgā stāvoklī.

Stratēģija aicina nodrošināt tādu pašu augsnes aizsardzības līmeni, kāds Eiropas Savienībā pastāv attiecībā uz ūdeni, jūras vidi un gaisu. Tas tiks darīts, līdz 2023. gadam nākot klajā ar priekšlikumu par jaunu Augsnes veselības tiesību aktu, kas tiks izstrādāts pēc ietekmes novērtējuma un plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm. Stratēģija arī mobilizē nepieciešamo sabiedrības iesaisti, finanšu resursus un kopīgās zināšanas, veicina ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanas praksi un monitoringu un tādejādi atbalsta ES centienus panākt globālu rīcību augsnes jomā.

Sīkāka informācija 

Jautājumi un atbildes par jauniem noteikumiem attiecībā uz neatmežojošiem produktiem

Faktu lapa par jauniem noteikumiem attiecībā uz neatmežojošiem produktiem

Priekšlikums jaunai regulai, kas ierobežo ES izraisītu atmežošanu un mežu degradāciju

Jautājumi un atbildes par pārskatītajiem atkritumu sūtīšanas noteikumiem

Faktu lapa par pārskatītajiem atkritumu sūtīšanas noteikumiem

Priekšlikums pārskatītai regulai par atkritumu sūtījumiem

Jautājumi un atbildes par Augsnes stratēģiju

Faktu lapa par Augsnes stratēģiju

Jaunā ES Augsnes stratēģija

 

Sīkāka informācija

Publikācijas datums
2021. gada 17. novembris
Autors
Pārstāvniecība Latvijā