Jautājumi un atbildes. Ar “Elastīgu palīdzību teritorijām” kohēzijas politika palielina atbalstu, lai pārvarētu sekas, ko rada Krievijas militārā agresija Ukrainā

Kāpēc tiek ierosināta “Elastīgā palīdzība teritorijām” (“FAST-CARE”)? 

ES dalībvalstis saskaras ar ļoti lielu tādu cilvēku pieplūdumu, kuri bēg no Krievijas iebrukuma Ukrainā. Kopš kara sākuma Eiropas Savienībā ieradušies vairāk nekā 6,2 miljoni cilvēku, un dalībvalstis cenšas pārvietotos cilvēkus uzņemt un raiti integrēt uzņēmējkopienās.

Laikā, kad noris 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu slēgšana, karš, kas risinās Ukrainā, kavē kohēzijas politikas projektu īstenošanu, jo trūkst darba roku un ir vairākkārtīgi pieaugušas izejvielu izmaksas.

Pēc tam, kad tika apstiprināta kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā (“CARE”), kas ļauj dalībvalstīm un reģioniem sniegt ārkārtas palīdzību cilvēkiem, kuri glābjas no Krievijas iebrukuma Ukrainā, un kas atbalsta dalībvalstis, kuras šos cilvēkus uzņem, tagad Komisija atbalstu izvērš, piedāvājot turpmāku elastību kohēzijas politikas finansējuma īstenošanā.

Jo īpaši ar “Elastīgo palīdzību teritorijām” (“FAST-CARE”) paredzēts sniegt papildu atbalstu tiem, kuri uzņem un integrē pārvietotās personas, proti, dalībvalstīm, vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nodrošinot, ka kohēzijas politikas līdzekļu piešķiršana ir pietiekami elastīga, lai tie tiktu novirzīti tur, kur tie visvairāk nepieciešami. “FAST-CARE” arī piedāvā risinājumus problēmai, kas saistīta ar dažu kohēzijas politikas projektu novēlotu īstenošanu.

Uz kuriem kohēzijas politikas fondiem/programmām šie grozījumi attiecas?

Ierosinātie grozījumi attiecas uz Kopīgo noteikumu regulu 2014.–2020. gadam un Kopīgo noteikumu regulu 2021.–2027. gadam, proti, uz visiem kohēzijas politikas fondiem: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu.

Kā dalībvalstis var izmantot 100 % ES līdzfinansējuma iespēju? Vai tām jāierosina grozījumi savās programmās?

100 % ES līdzfinansējumu varēs izmantot prioritātēm, kas 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmās veicina trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju.

Lai varētu piemērot 100 % līdzfinansējuma likmi, programmās ir vajadzīgs atsevišķs prioritārais virziens.

100 % līdzfinansējuma likmi dalībvalstis var izmantot programmā jau esošam prioritārajam virzienam, kas atbalsta trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomisko integrāciju un risina migrācijas problēmas, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, vai tās savās programmās var ieviest jaunu prioritāro virzienu.

Ja šāds prioritārais virziens jau pastāv, 100 % finansējuma likmes piemērošanai nebūs vajadzīgs Komisijas lēmums, bet tikai paziņojums par pārskatītajām finanšu tabulām.

Lai varētu izmantot 100 % līdzfinansējuma likmi, dalībvalstīm jānodrošina, ka vismaz 30 % no atbalsta tiek novirzīti vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Vai visi trešo valstu valstspiederīgie varēs gūt labumu no kohēzijas politikas finansējuma?

Priekšlikums valstu iestādēm ļauj finansēt visu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku ārkārtas un ilgtermiņa integrācijas pasākumus (piemēram, izglītību vai mājokļu infrastruktūru).

Kad dalībvalstis saņems 3,5 miljardu EUR papildu priekšfinansējumu? Kā šis finansējums tiks sadalīts?

 Lai nodrošinātu, ka 2021. līdz 2027. gada periodā dalībvalstīm top ātri pieejami papildu naudas līdzekļi, “FAST-CARE” palielina ES priekšfinansējuma maksājumus līdz 3,5 miljardiem EUR tām programmām, kuras saņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus un Kohēzijas fonda atbalstu.

Pirmā priekšfinansējuma daļa par jau pieņemtām programmām tiks izmaksāta 2022. gadā uzreiz pēc regulas stāšanās spēkā un pēc tam, kad būs pieņemtas jaunās programmas tajās programmās, kuras vēl nav apstiprinātas, savukārt otrā daļa tiks izmaksāta 2023. gadā.

Ja programmas neizdosies pieņemt 2022. gadā, atbilstošais papildu priekšfinansējums tiks izmaksāts 2023. gadā.

Visas dalībvalstis saņems papildu priekšfinansējumu proporcionāli to nacionālajam piešķīrumam.

Kā tiks nodrošināta lielāka elastība starp fondiem?

 “CARE” jau ir ieviesusi iespēju no ERAF un ESF finansēt projektus, kuri ietilpst otra fonda darbības jomā.

Ar “FAST-CARE” atlikušos Kohēzijas fonda līdzekļus var izmantot, lai finansētu darbības, kas ietilpst abu pārējo fondu darbības jomā, pamatojoties uz noteikumiem, kas piemērojami šiem pārējiem fondiem.

 Vai varat sniegt konkrētus piemērus, kā ar “FAST-CARE” iespējams atbalstīt cilvēkus, kuri bēg no Krievijas militārās agresijas Ukrainā?

Pirmajā posmā “FAST-CARE” atvieglos iespēju saņemt finansējumu, kas paredzēts to cilvēku pirmreizējai uzņemšanai un tūlītējas palīdzības sniegšanai, kuri bēg no kara Ukrainā, piemēram, pārtikas, pamata materiālās palīdzības, izmitināšanas, transporta, tūlītējas veselības aprūpes, informācijas un tulkošanas pakalpojumu veidā.

Otrajā posmā “FAST-CARE” var izmantot, lai finansētu uzņemšanas un orientācijas pasākumus, piemēram, izmitināšanu, bēgļu uzņemšanas centru būvniecību vai pārbūvi, izmitināšanas un personāla izmaksas, kas saistītas ar objektu ekspluatāciju un integrācijas pasākumiem (to vidū pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas vietējās kopienās).

Ilgtermiņā var nodrošināt, ka bēgļiem ir pieejama veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts un uz kopienu vērsts atbalsts, bērnu aprūpe, sociālie mājokļi, piekļuve darba tirgum, izglītība un apmācība.

Kādu atbalstu saņems vietējie labuma guvēji uz vietas?

Tā kā tieši vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas ir aktīvi iesaistītas pirmās palīdzības sniegšanā, uzņemot un integrējot bēgļus, tad šādas iestādes un organizācijas, kas darbojas vietējās kopienās, saņems vismaz 30 % no attiecīgajām prioritātēm paredzētā kohēzijas politikas atbalsta.

Tāpēc, lai nodrošinātu, ka vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas saņem pienācīgu līdzekļu daļu, ņemot vērā šo labuma guvēju nozīmīgo lomu bēgļu uzņemšanā, dalībvalstīm šādi līdzekļi būs jānovirza tieši vietējiem labuma guvējiem.

Kā rīkoties ar tiem 2014.–2020. gada projektiem, kuri līdz noteiktajam termiņam 2023. gadā netiks pabeigti?

Projektus, kuru īstenošana kavējas izejvielu un darbaspēka trūkuma vai cenu pieauguma dēļ, var daļēji pārcelt uz 2021.–2027. gada finansēšanas periodu pat tad, ja mainīto noteikumu dēļ daži apgabali vairs nebūs tiesīgi saņemt atbalstu. Šo iespēju var izmantot tiem investīciju projektiem, kuru budžets pārsniedz 1 miljonu EUR un kuri jau tiek īstenoti.